Cienījamā redakcija! Es vēlētos izteikt dažas atziņas par Andreja Janava rakstu «Nenotikusī intervija» 7. marta «Zemgales Ziņās».
Cienījamā redakcija! Es vēlētos izteikt dažas atziņas par Andreja Janava rakstu «Nenotikusī intervija» 7. marta «Zemgales Ziņās».
Tas, ka Caunes kungs atteicās no intervijas, vēl nenozīmē, ka viņam nebūtu ko sacīt par paveikto vai arī par nākotnes iecerēm. Nešaubos, ka pamatā tam bija citi objektīvi iemesli. Mani kā Vircavas iedzīvotāju un iepriekšējā sasaukuma deputātu satrauc tendenciozie virsrakstiņi šajā publikācijā, piemēram, «Visbiežāk lietotais vārds», kur tiek cildināti kaut kādi abstrakti zemnieki, kas «nenormāli» strādā un nevar dabūt zemi tik, cik viņi vēlētos. Var saprast, ka visi pārējie ir slaisti un neprot strādāt. Nav taisnība, ka nevar iegūt informāciju par zemju platībām pagastā un to izlietojumu. Par dzeltenās preses rakstu es vispār negribu runāt, jo tā, nepamatojoties uz pierādījumiem un faktiem, var nomelnot jebkuru. Situācijā, ka korespondentam bija varonīgi jāpārvar dažādas grūtības, spraucoties gar reņģu spaiņiem un lupatu kaudzēm, nav vainīgs pagasts, bet gan šīs mājas ļaudis, kas ir tik kūtri, ka nevīžo sakopt savu durvju priekšu un trepju telpu.
«Kam tika «Ziņu» krūzīte». Par nožēlu jāsaka, ka tik tiešām cilvēki ir neziņā par halles celtniecības izmaksām, bet tas nenozīmē, ka šāda informācija būtu ar nolūku no kāda slēpta. Jebkurš pagasta iedzīvotājs ar to varēja iepazīties pagastā, kā arī apmeklēt pagasta Padomes sēdes, kurās sprieda par halles celtniecības finansēšanu.
Abās minētajās raksta daļās ir jaušama dzeltenās preses klātbūtne, jo bez jebkādiem pierādījumiem un uzvārdiem tiek gāztas samazgas pār kādu.
«Divi saraksti kā karojošās puses», «Manu vārdu neminiet». Ko tas nozīmē? Jā, šeit sākas klaja un nekaunīga apmelošanas kampaņa, kuras autori baidās no atklātības. Viņi vēlas palikt anonīmi, jo kaunas no saviem kaimiņiem, nevis baidās no atriebības vai represijām.
Visiem labs nebūsi – kaut vai tie paši milti esot rūgti. Jā, nav jau augstākā labuma, tomēr liels paldies zemniekam, kas tos uzdāvināja trūcīgākiem ļaudīm. Arī par informācijas trūkumu nevar vainot pagasta vecāko. Ja šie zemnieki būtu gribējuši sadarboties ar pagasta Padomi un iesaistīties tās darbā, tad arī viņu priekšlikumi būtu uzklausīti un ņemti vērā.
Piekrītu, ka ir arī pieļautas kļūdas, ka varēja kaut ko izdarīt citādi, bet nekļūdās tas, kas guļ. Patiesībā vaina ir pavisam citā apstāklī, un cilvēkam no malas tas nebūt nav tik viegli izdibināms. Es uzskatu, ka tā ir nekaunīga cīņas taktika. Bet Janava kunga simpātiju paušana pret kādu ir lietas faktisko cēloņu nezināšana.
Ar dziļu cieņu – Imants Valters, bijušais deputāts un politiski represētais
