Tuvojas brīdis, kad Latvijas ūdenskrātuvēs ūdens sasils līdz 20 un vairāk grādiem virs nulles. Tas nozīmē, ka aktivitātes augstāko punktu sasniegs siltumu mīlošās zivis – līņi, karpas un sami.
Tuvojas brīdis, kad Latvijas ūdenskrātuvēs ūdens sasils līdz 20 un vairāk grādiem virs nulles. Tas nozīmē, ka aktivitātes augstāko punktu sasniegs siltumu mīlošās zivis – līņi, karpas un sami. Par karpu copi jau rakstīts, par samiem vēlāk, bet šoreiz – par līņiem.
Viltīgais tusnis
Makšķerniekiem līnis šķiet kā tāds patmīlīgs tūļa. Arī ēsmas ņemšanas brīdī tas kā profesionāls degustators ņemsies ap kāroto salīdzinoši ilgi, to pamatīgi izgaršojot un lēnām, lēnām iesūcot sevī. Līņa iemīļotākās dzīvesvietas ir lieli zāļu puduri, bet klajā vietā tie gandrīz nav sastopami. Līnis nav pieskaitāms bailīgajām spurastēm, un šo viņa īpašību raksturo fakts, ka parasti makšķernieki šīs zivis copē tuvu savai sēdvietai, un visbiežāk līņa izvadīšanu no ūdens pavada liels jandāliņš, jo tas vareni pretojas. Savukārt uz nākamā līņa copes brīdi nemaz nav ilgi jāgaida. Protams, ja vieta ir iebarota. Retās copes izskaidrojamas ar to, ka līņi nemēdz dzīvot baros un arī pie “barības galda” nenāk lielākā pulkā.
Inventārs
Līņu copei biežāk izmanto garas pludiņmakšķeres, jo tā vieglāk zivis novaldīt un izvadīt līdz uztveramajam tīkliņam. Ar gruntsmakšķerēm rīkojas reti, jo to grūti ielidināt pašā zāļu pudura viducī. Tātad ņem piecus sešus metrus garas vidējas cietības makšķeres. Šajā gadījumā pamatauklas resnumam nav nozīmes, bet tievāka par 0,2 un resnāka par 0,26 milimetriem nav vēlama. Pludiņam jābūt pēc iespējas vieglākam, mazākam, slaidākam un neuzkrītošā krāsā. Ja nav vēja un tālu nav jāmet, pietiek ar diviem trim gramiem celtspējas. Pērkot pludiņus, jāpadomā arī par to, ka līņu labākais copes laiks ir vēlas vakara stundas, kas pāriet nakts tumsā. Tātad pludiņam jābūt tādas formas, lai varētu tam pievienot speciālos spīdeklīšus.
Pavadiņas resnums atkarīgs no paredzamās spurastes lieluma. Līnis pieskaitāms pie kaprīzajām zivīm, un bieži vien bijis tā, ka “necope” valda līdz brīdim, kad pārsien tievāku pavadiņu. Tam labi noder fluorkarbona auklas, kas zivīm mazāk saredzamas, toties tās ir arī vājākās, īpaši mezglu vietās. Labāk izmantot ziemas auklas, jo tās mezglos kalpo labāk. Diametrs atkarīgs no zivs lieluma. Piemēram, kilogramīgam līnim vajadzētu pilnībā pietikt ar 0,14 milimetriem. Tas gadījumā, ja makšķernieks nav izlēmis zivi izcelt, neizmantojot uztveramo tīkliņu. Kas attiecas uz āķa izmēriem, vērība jāpievērš paredzamajai ēsmai, ko liks uz tā. Maizes bumbiņai, sliekām, baltajiem mušu kāpuriem vai naktstārpiem būs atšķirīgi āķi ar atšķirīgiem lielumiem. Lai labāk redzētu copes brīdi un varētu izsekot līņa darbībai, ēsmai un svina stāvoklim jābūt noregulētam, lai ēsma gulētu uz grunts, bet aukla attiecībā pret pludiņu būtu maksimāli nostiepta. Pretējā gadījumā, kad svina grimulis atradīsies tuvu vai pat uz grunts, līnis ar jutīgajām lūpām var sajust ko aizdomīgu un mēģināt no ēsmas atbrīvoties.
Ko likt uz āķa?
Standarta ēsma līnim ir naktstārps. Taču sausajā periodā šo sliekas paveidu grūti sarūpēt. Izeju no situācijas var rast, izmantojot lielās mēslu sliekas. Pats visbiežāk kombinēju sarkanās sliekas ar baltajiem mušu kāpuriem. Var rupjmaizes ķieģelīša mīkstumu samīcīt kopā ar samitrinātu iebarojamo līņu barību. Ļoti bieži makšķernieki pie tās liek klāt biezpienu. Īpašos gadījumos tas labi nostrādā, taču jābūt uzmanīgiem. Esmu pārliecinājies, ka biezpiena pievienošana bieži vien rada pilnīgi pretēju efektu. Ieteiktu barību sadalīt divās daļās un iebarot atsevišķās vietās – vienā daļā būs ēdamais ar biezpienu, bet otrā bez tā.
Vietas izvēle
Izvēloties vietu, jāņem vērā zāļu un gultnes faktors. Zinot, ka līnis ir zāļu iemītnieks, iebarošanas un copēšanas vieta jāizvēlas pēc iespējas tuvāk zālēm. Ja neizmantojam spēcīgas koncentrācijas barību, ēsmai vajadzētu atrasties pie pašām zāļu malām. Ļoti bieži pat metrs no tām ir par tālu, un līnis pēc vienas slieciņas nenāks ārā no savas paslēptuves. No otras puses, riskantāku copes vietu grūti iedomāties, jo, sajutis ko nelabu, līnis zibenīgi metīsies zālēs, bet no turienes dabūt viņu ārā ir gandrīz neiespējami. Nebūtu vēlams iebarojamo zonu vai copes vietu izvēlēties pie biezas zāļu audzes. Līņi mīt arī retākos to apvidos. Ļoti labas vietas ir tā saucamie “logi”, ar ko apzīmē nelielus, brīvo ūdeņu klajumus zāļu puduru vidū. Es izmantoju līņiem domātu barību, ar kuru mēģinu izveidot ceļu no zāļu pudura malas uz atklātu vietu, kur ir lielākais iebarojamās barības daudzums. Nozīme ir copes vietas gultnei, jo bieži vien zemūdens neredzamajā daļā ir bieza smalko zāļu audze un iemestā ēsma tur pazudīs, tādējādi gaidīt copes momentu būs bezcerīgi. Ja makšķerē no laivas, daudzi, izvēlējušies vietu pie zālēm, ar airiem kārtīgi ieskrienas un ļauj laivai ieslīdēt zāļu pudurī, lai pēc tam copētu kaut kur uz brīvo ūdeņu malas. Tā ir liela kļūda – lai cik klusi uzvestos, tas liks šai zivij būt tramīgai, un tā noslēgsiet viņai ceļu no zāļu pudura uz brīvo ūdeņu zonu, kur domāts copēt. Viss jādara pilnīgi pretēji – jānoenkurojas klajumā un jāmet pie zālēm.
***
Uzziņai
8. jūnijā Daugavā pie Kokneses notiks ikgadējie spiningošanas mači “Kokneses zandarts”. Tās ir individuālās sacensības no laivām. Šogad būs ļoti vērtīgas balvas. Piemēram, uzvarētājam tiks plazmas ekrāna televizors. Sola arī pārsteiguma veltes. Plānotas nelielas izmaiņas noteikumos, un vienā sacensību dienā varēs tikai spiningot bez velcēšanas, savukārt otrā būs iespējams izmantot abus šos copes veidus.
