Priekšstats, ka visi ierēdņi un darbinieki valsts iestādēs saņem lielas algas, ir aplams.
Priekšstats, ka visi ierēdņi un darbinieki valsts iestādēs saņem lielas algas, ir aplams
Pēc pašu iniciatīvas sāpi par savu darbinieku neapmierinātību ar atalgojuma līmeni “Ziņām” pauž Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas (VDI) vadītājs Valdis Dūms un Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes (VP) vadītājs Hārdijs Verbelis.
Neatbilst apjomam un prasībām
Sabiedrībā radīts aplams priekšstats, ka ierēdņiem ir ļoti lielas algas, kas nepamatoti tiek paaugstinātas. Faktiski vismaz reģionos lielai daļai valsts iestāžu ierēdņu un darbinieku atalgojums nav atbilstošs pienākumu apjomam, atbildībai un kvalifikācijas prasībām.
“Mūsu inspektori nodrošina VDI darbību – pārbauda uzņēmumus, izmeklē nelaimes gadījumus darbā, veic uzraudzības un kontroles pasākumus, izglīto darba devējus, lai sakārtotu situāciju darba likumdošanā un aizsardzībā. Cilvēkam jābūt juristam, inženierim, psihologam, skolotājam, policistam un virknes citu profesiju pārstāvim vienā personā. Bet pirmajā darba gadā inspektora alga atbilstoši MK noteikumiem par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu samaksas sistēmas kvalifikācijas pakāpēm nevar būt lielāka par 350 latiem mēnesī pirms nodokļu nomaksas,” situāciju ieskicē V.Dūms.
H.Verbelis raksturo, ka VP pieņem cilvēkus ar augstāko izglītību ģeogrāfa, ķīmiķa, biologa specialitātē vai inženierzinātnēs. “Šo speciālistu jau tā nav daudz, bet par tādu algu grūti noorganizēt konkursu. Pirmajā gadā darbinieks saņems 370 latu mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Pēc gada par latiem 15 vairāk. Trūkst arī samērības. Cilvēkam, kas VP nostrādājis 15 gadu, alga ir 445 lati, bet jaunajam darbiniekam – 370. Nācies piedzīvot, ka uz konkursu grib pieteikties bioloģijas skolotāja, taču, uzzinot atalgojumu, viņa sāk smieties un dokumentus neiesniedz, jo savā nozarē nopelna vairāk.”
V.Dūms papildina, ka nesen VDI uz laiku meklējusi inspektoru – juristu. Pieteikušies divi kandidāti. “Sevišķi liela izvēle nav. Kā reģionālās iestādes vadītājs esmu ieinteresēts, lai speciālists būtu kvalificēts. Tādā gadījumā pretī jāpiedāvā adekvāts atalgojums, bet…” Tā valsts iestādes pakāpeniski zaudē prestižu, jo jaunie gan kontroles, gan citās jomās nepamana visu kā pieredzējušie.
Raksta atbildīgajai ministrijai
“Par kādu darbinieku izpratni var runāt, ja pie 15 procentu inflācijas mūsu iestādes budžets šogad palielinājies tikai par 1,5 procentiem?” jautā H.Verbelis. Situāciju viņš raksturo tuvu kritiskai. VP centusies runāt ar Rīgas vadību. Šomēnes nosūtīta vēstule atbildīgajai Vides ministrijai un Valsts vides pārvaldei, kur uzsvērts, ka samaksa nav atbilstoša uzticētajam darbam un nepieciešamajai kvalifikācijai.
Mazā alga izraisa lielu kadru mainību. Pēdējos trīs gados tikai četri VP darbinieki nav aizgājuši uz citu darbu. Šajā laikā 14 štata vietās strādājuši 25 inspektori. Iestādei trūkst kapacitātes, lai gan slodze ar katru gadu palielinās.
MK noteikumi pieļauj lielas “šķēres”. Piemēram, vecākajam vides inspektoram kā sestās pakāpes ierēdnim, kas nostrādājis 15 gadu, iespējamais atalgojums ir no 280 līdz 780 latiem. Faktiskā alga ir 445 lati pirms nodokļu nomaksas. Tajā pašā laikā Zemkopības ministrijas pakļautībā strādājošajā Lauku atbalsta dienestā situācija ir cita. Vecākajam referentam ar līdzvērtīgu pakāpi alga šogad augusi par 50 procentiem – no 540 līdz 780 latiem. “Piemēra mērķis nav skatīties cita kabatā. Tas liecina, ka ZM cenšas tuvināt darbinieku atalgojumu augstākajai sadaļai. Tā ir pareiza rīcība, domājot par kvalitāti, virzību uz ES standartiem,” vērtē H.Verbelis.
Atalgotus darbiniekus neuzpērk
Izplatīts ir stereotips, ka ar ierēdņiem viss ir kārtībā, jo viņiem maksā pateicības aplokšņu veidā. V.Dūms aicina informēt par katru gadījumu un cilvēku, norādot, ka valsts civildienestā tas ir netikums, ko nīdē ar “ugunīgu zobenu”. “Paši esam ieinteresēti, lai šādu cilvēku iestādē nebūtu. Turklāt VDI ir īpaša specifika. Proti, lai saudzētu savas nervu šūnas, “aploksnītes” neesam ieinteresēti ņemt. Ja kāds to atnes ar vārdiem, lai pāris gadu uzņēmumā nerādāmies, ir skaidrs, ka tajā nāksies iegriezties, turklāt, visticamāk, pie līķa – nelaimes gadījuma darbā ar letālām sekām.”
H.Verbelis pauž, ka “pateicību” taktika ir nepareiza un nav savienojama ar ierēdņa darbu. Pašam līdz šim nav nācies izskatīt informāciju par savējiem, tāpēc varot spriest tikai vispārēji. “Ja kāds to arī dara, acīmredzot tāpēc, ka nevar izdzīvot ar atalgojumu. Ārzemju pieredze liecina: ja tiek maksāta normāla alga, ir pietiekamas sociālās garantijas, cilvēki nav uzpērkami.”
Vadītāji atzīst, ka valsts savus izdevumus, tostarp algas, rēķina pēc budžeta iespējām. Arī valdības noteikumi par darba samaksu izstrādāti, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem, tomēr apstākļos, kad situācija ir atšķirīga, nav taisnīgi visus ierēdņus “mest pār vienu kārti”. Uz jautājumu par atalgojuma palielinājuma iespējām, vadītāji norāda uz statistikas datiem, kas atklāj, ka vidējā alga valsts pārvaldē ir ap 400 latu, bet būvniecībā – 190, lai gan faktiski celtnieki saņem krietni vairāk. Nodokļi jāiekasē no visiem. Savu artavu dotu valsts uzņēmumu padomju lietderības izvērtējums.
“Šūmēšanās” nepietiekamā atalgojuma dēļ vērojama arī Valsts ieņēmumu dienestā. Tā pārstāvji informāciju sola sniegt vēlāk.
***
VIEDOKĻI
Valdis Dūms, Zemgales Reģionālās VDI vadītājs
Sabiedrībā iepotēta doma, ka ierēdņi saņem lielas prēmijas, ka viņiem ir iespēja piepelnīties citur. Civildienesta likums ierēdnim aizliedz strādāt citviet, izņēmums ir pedagoģiskā vai zinātniskā darbība. Zinātniskā darbība VDI darba specifikas dēļ nav iespējama, bet pedagoģiskajā jomā samaksa ir kā jau izglītībā un līdz ar to nevar runāt par lielām piepelnīšanās iespējām.
Hārdijs Verbelis, Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes vadītājs
Darbinieki sagaidīs Vides ministrijas atbildi. Kā nākamo soli viņi pieļauj vērsties pie Ministru prezidenta. Arodbiedrības ir laba lieta, bet, no otras puses, ir žēl, ja valsts reaģē tikai uz skaļiem protestiem. Nožēlojami, ja esi spiests dibināt arodbiedrību vai vērsties tajā, lai nodarbotos ar sava veida valsts šantāžu. Ja būtu sistēmiska pieeja, tas nenotiktu.
