Vai atceries, ka iepriekšējā «Lācēna stūrī» aicināju tevi uzrakstīt par kādu interesantu cilvēku?
Vai atceries, ka iepriekšējā «Lācēna stūrī» aicināju tevi uzrakstīt par kādu interesantu cilvēku? Tā kā jūs man nevēlējāties palīdzēt, es uzmeklēju viņu. Viņš tas ir Artūrs no Jelgavas 1. ģimnāzijas 5.b klases. Brīvajā laikā Artūrs raksta dzejoļus (dažus no tiem varēsiet izlasīt nākamajā «Lācēna stūrī»). Bet nu tas, ko viņš pats stāsta par savu aizraušanos.
Cik gadu vecumā tapa tavs pirmais dzejolis?
Tas bija aptuveni pirms gada, tad man bija vienpadsmit.
Kā tas notika?
Izlasīju kādā grāmatā dzejoli par mūziku, man tas iepatikās. Paņēmu lapu un uzrakstīju pats savu dzejoli par mūziku, gribēju zināt, kāds iznāks man. Man patika, nolēmu uzrakstīt vēl kaut ko.
Kāpēc tu sāki rakstīt dzejoļus, kāpēc neizvēlējies, teiksim, zīmēšanu?
Es vienkārši gribēju pamēģināt. Esmu arī zīmējis, rakstījis pasakas, taču vislabāk man patīk dzejot. Literatūra ir viena no manām mīļākajām stundām.
Vai par tavu aizraušanos zina tavi draugi un klasesbiedri?
Jā, daži draugi un māsa, bet viņus tas neinteresē.
Un skolotāja?
Arī viņa zina.
Vai viņa bija pārsteigta, uzzinot, ka raksti dzejoļus?
Jā. Skolotāja bija pārsteigta gan par to, ka es rakstu, gan arī par pašiem dzejoļiem. Viņai tie patika. Skolotāja gribēja, lai es piedalos kādā konkursā, bet es saslimu, un nekas neiznāca.
Par ko tu vislabprātāk raksti?
Par visu. Par dzīvi, cilvēkiem, dzīvniekiem.
Vai savu nākotni saisti ar dzejošanu?
Nezinu. Varbūt kādreiz iznāks mana grāmata.
Kādu tu iedomājies šo grāmatu?
Paplānu, ar bildēm.
Vai uzskati, ka atšķiries no citiem ar to?
Nē, neatšķiros. Esmu tāds pats kā citi.
