Ielas, cukurfabrika, siltums. Tie bija jautājumi, kas pārsvarā interesēja «Zemgales Ziņu» lasītājus stundā, kas bija atvēlēta telefonakcijai ar Jelgavas pašvaldības vadītāju Andri Rāviņu.
Ielas, cukurfabrika, siltums. Tie bija jautājumi, kas pārsvarā interesēja “Zemgales Ziņu” lasītājus stundā, kas bija atvēlēta telefonakcijai ar Jelgavas pašvaldības vadītāju Andri Rāviņu. Publicējam atbildes, kuras varētu būt saistošas arī pārējiem mūsu laikraksta lasītājiem.
Vai tuvākajā laikā paredzēts kaut ko būvēt teritorijā aiz sporta kompleksa “Zemgale” tenisa kortiem?
Iecerēts, ka šajā vietā atradīsies liela sporta halle. Cik zinu, pamati tur jau ielikti. Vienlaikus ar pasaules čempionātu hokejā, kas notiks Rīgā, pie mums paredzēts čempionāts stājhokejā. Tas nozīmē, ka Jelgavā ieradīsies liels skaits viesu, bet uzņemšanai katastrofāli trūkst vietu viesnīcās. Kompleksa vadība pieņēmusi lēmumu, ka vispirms tiks paplašināta jau esošā viesnīca un tikai tad turpināta jaunas sporta halles būvniecība.
Tātad celtniecība šajā teritorijā turpināsies, bet vai šāgada plānos paredzēts asfaltēt arī Veco ceļu?
Piekrītu, ka tas, tāpat kā daudzas citas Jelgavas ielas, ir kritiskā stāvoklī, tomēr šogad to vēl nespēsim asfaltēt. Nesen šajā vietā veikti pilsētas kanalizācijas sistēmas būvdarbi, tāpēc asfaltu šogad nesolu, to plānots klāt 2007. gadā. Cik būs mūsu spēkos, pēc ielu nožūšanas tur uzbērsim šķembas. Runājot par Jelgavas ielu stāvokli, pat bez īpašiem mērījumiem ir skaidrs, ka autotransporta intensitāte palielinās gadu no gada, un tas atstāj ietekmi arī uz ielu stāvokli pilsētā. Tās savā laikā netika būvētas tik lielam automašīnu skaitam.
Kad sakārtos celiņu, kas gar tirdzniecības centru “Valdeka” savieno Veco ceļu un Rīgas ielu?
Pilnībā asfaltēt to nesolu, bet pēc zemes nožūšanas grants seguma daļu noklāsim ar šķembām.
A.Kronvalda ielā atrodas bērnudārzs “Vārpiņa”. Šīs ielas segums ir ļoti kritiskā stāvoklī, un garāmbraucošās mašīnas visu laiku saceļ putekļus. Kad varam cerēt, ka šī iela tiks noasfaltēta?
2008. gadā netālu no tās tiks sākti vērienīgi pilsētas jaunā stadiona būvniecības darbi. Šajā apkaimē paredzēts veikt ūdensvada un kanalizācijas sistēmas rekonstrukciju. Tas nozīmē, ka līdz tam nedz jūsu minēto ielu, nedz arī tuvējās, piemēram, Brīvības bulvāri, pašlaik nav lietderīgi kapitāli atjaunot. Tas notiks vienlaicīgi ar stadiona celtniecības darbiem. Vienīgais, ko tagad varam darīt, – uzlikt ceļa zīmes, kas noteiks tur samazināt ātrumu.
Asfalta segums Satiksmes un tai piegulošajās ielās ir katastrofāls. Kad to atjaunos?
Līdz jūlijam Satiksmes ielā paredzēts izbūvēt kanalizācijas kolektoru. Pēc tam ierīkos kanalizāciju arī tuvējās privātmājās. Pēc kolektora izbūves un minētajiem darbiem Satiksmes iela tiks pilnībā noasfaltēta.
Kad kārtībā būs Vidus, Viskaļu un Mednieku iela?
Šajā rajonā turpinās ūdensvada rekonstrukcijas darbi. Iedzīvotājiem vēl jāpaciešas līdz jūlijam, kad tiem jābeidzas. Papildus rekonstrukcijai “Latvijas gāze” šajā pusē ierīkos dabasgāzes līniju. Līgums ar firmu, kas darbus veic, paredz, ka tai ielas kopā ar pašvaldības aģentūru “Pilsētsaimniecība” atbilstoši jāsakārto.
Vai pilsētas kanalizācijas tīklam paredzēts pievienot mājas Platones ielā?
Pašlaik īstenotajā rekonstrukcijas projektā tas nav plānots. Speciālisti strādā pie nākamā projekta, kas atrodas izpētes stadijā. 2007. gadā tam jābūt gatavam. Iespējams, jūsu iela tiks projektā iekļauta. Uzdošu speciālistiem pārbaudīt, vai Platones ielā kārtībā ir lietusūdens kanalizācijas grāvis. Pagaidām tas ir viss, ko varam līdzēt.
Brīvības bulvārī gadiem ilgi nav apzāģētas tur augošās liepas. Ļoti sliktā stāvoklī ir gājēju celiņš. Kad tas tiks salabots?
Kā jau minēju, Brīvības bulvāra un gājēju celiņa asfalta segumu paredzēts atjaunot līdz ar jaunā stadiona būvi. Vienīgais, ko tagad varam izdarīt, – apzāģēt kokus un aiztaisīt bedres bulvāra segumā. Paldies, ka informējāt, došu rīkojumu speciālistiem to izdarīt.
Daudzviet, kur izveidoti veloceliņi, to vidū novietoti apgaismes un ceļa zīmju stabi. Vai tā nav nejēdzība?
Piekrītu, dažviet ar ceļa zīmēm iznācis visai muļķīgi. Kopā ar speciālistiem lūkosim labot šīs kļūdas. Īpaši tāpēc, ka velosipēdistu mūsu ielās kļūst arvien vairāk.
Kad tiks salabotas ietves uz nesen rekonstruētā tilta pāri Driksai?
Ir skaidrs, ka zem seguma bojāta izolācija. Paredzēts, ka šogad kļūmes tiks izlabotas.
Kāpēc jauniekārtotajā gājēju pārejā Svētes un Mātera ielas krustojumā lietus laikā uzkrājas ūdens?
Tā tam nevajadzētu būt. Paldies par informāciju, lūkosim, ko varam darīt lietas labā.
Cik ilgi veciem cilvēkiem vēl būs jāuzkopj privātmājām piegulošās pašvaldības teritorijas?
Pašlaik to paredz pašvaldības saistošie noteikumi. Ja kādam vientuļam pensionāram nav iespējams to izdarīt, ierosinu vērsties ar iesniegumu Domē, un kopā ar pašvaldības aģentūru “Pilsētsaimniecība” meklēsim variantu, kā sakopt teritoriju.
Pēc pagājušā gada pašvaldības vēlēšanām klīda baumas, ka to iznākumu ietekmējis kukulis 10 000 latu apmērā. Vai jums kaut kas zināms par šo lietu?
Saprotu, ka jūsu jautājums uzdots saistībā ar tā saucamo Jūrmalas kukuļdošanas lietu. Par Jelgavu varu pateikt tikai to, ka man nekas konkrēts par kukuļdošanu nav zināms. Klīda runas, ka dažas partijas maksājušas vēlētājiem par viņu balsīm, tomēr tiesībsargājošās iestādes šādas un līdzīgas nelikumības nav konstatējušas.
Esmu invalīde, kuru apkrāpa negodīgi dzīvokļu mākleri. Var teikt, ka esmu palikusi bez dzīvokļa un deklarētas dzīvesvietas. Tas nozīmē, ka nevaru saņemt arī medicīnas pakalpojumus. Vai pašvaldībai ir iespējas man palīdzēt?
Vispirms vēlos atgādināt, ka ikvienam dzīvokļa īpašniekam jāapzinās, ka, pirms pārdot savu īpašumu, būtu jākonsultējas ar juristu, jo krāpšanas gadījumi nav retums. Parasti no juridiskā viedokļa šādas darbības tiek veiktas nevainojami, turklāt pašvaldībai nav iespējas katrā dzīvokļa pārdošanas gadījumā nodrošināt juridiskos pakalpojumus. Tomēr, ja arī cilvēks nonācis bezcerīgā situācijā, iesaku vērsties pie mums, un lūkosim, kā varam palīdzēt.
Nesen televīzijā bija redzams, ka represēto Latvijas iedzīvotāju piemiņas dienā izraisījās asa vārdu apmaiņa starp Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu un represētajiem. Vai tās bija Saeimas deputāta un jūsu pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības deputāta Induļa Emša informācijas līdzekļos prognozētās iespējamās provokācijas?
Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka I.Emsis nav centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienība biedrs. Viņš pārstāv mūsu partijas un Zaļās partijas apvienību. Otrkārt, pašlaik pasaulē un Latvijā politiskā darbība ļoti aktivizējusies. Jāņem vērā, ka līdz gada beigām mūsu valstī paredzēti vairāki ļoti lieli pasaules mēroga pasākumi – maijā pasaules čempionāts hokejā un rudenī NATO valstu vadītāju sanāksme. Tas nozīmē, ka Latvijai jābūt gatavai, ka nedraugi jebkurā brīdī varētu organizēt kādas nekārtības. Ņemot to vērā, mums visiem jābūt uzmanīgiem un ieturētiem emociju izpausmēs. Tas pats attiecas arī uz Valsts prezidenti. Īpaši, ja ņem vērā viņas iespējamo kandidēšanu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra amatā. Protams, ne vienmēr emocijas iespējams valdīt, tomēr tas nav attaisnojums.
Jelgavā maija sākumā paredzēts pasaules čempionāts stājhokejā. Vai tiek domāts par papildu drošības pasākumiem arī mūsu pilsētā?
Protams. Jau labu laiku kopā ar Valsts un Pašvaldības policiju izstrādājam drošības pasākumu plānu. Kāds tas ir, saprotamu iemeslu dēļ tagad neatklāšu. Vienīgi varu teikt, ka iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars piekritis Jelgavas policistus nesūtīt palīgā kolēģiem nodrošināt kārtību galvaspilsētā, kur notiks “lielais” pasaules čempionāts hokejā. Arī mūsu pilsētā apzināts gan labējo, gan kreiso ideju paudēju loks, kas varētu sarīkot nesankcionētas izdarības. Rezultātu pierāda kaut vai tas, ka 16. martā Jelgavā nenotika nekādi negaidīti ekscesi.
Esmu pensionāre, un mani uztrauc iespēja iegādāties sabiedriskā transporta mēneša biļeti. Izrādās, ja pensija ir kaut santīmu lielāka par 80 latiem, to nevar nopirkt bez atlaides. Vai pensionāri var cerēt uz pozitīvām izmaiņām šajā jautājumā?
Piekrītu, ar atlaidēm sabiedriskā transporta mēneša biļetes var iegādāties pensionāri, kuriem pensija ir mazāka par 80 latiem mēnesī. Taču pilsētas administrācija uzdevusi sociālajiem dienestiem un Jelgavas Autobusu parkam izstrādāt jaunu sistēmu, kas atvieglotu un vienkāršotu mēneša biļešu iegādi pensionāriem un mazturīgajiem jelgavniekiem. No pašvaldības budžeta minimālo latiņu vēlamies paaugstināt. Domājams, tā varētu būt 90 latu mēnesī. Aprīļa beigās par šo priekšlikumu piedāvāsim balsot Jelgavas Domes deputātiem. Ja viss sekmēsies, kā paredzēts, jaunā sistēma sāks darboties jau no maija.
Vai Raiņa parkā nevarētu ierīkot vairāk soliņu, negaidot lielo rekonstrukciju?
Paldies par ierosinājumu. Kopā ar attiecīgajiem dienestiem to noteikti apsvērsim.
Par pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīkla rekonstrukciju runā, un tā arī ilgst gadiem. Tajā pašā laikā pa krānu bieži vien tek ūdens, kuru par tīru nevarētu saukt. Kad gaidāmi uzlabojumi šajā ziņā?
Iestājoties ES, Latvija parakstīja saistības, ka līdz 2016. gadam visiem valsts iedzīvotājiem jābūt pieejamam atbilstošas kvalitātes dzeramajam ūdenim. Ja tas netiks izdarīts, pret mūsu valsti var tikt piemērotas soda sankcijas. Protams, jārēķinās ar ievērojamām naudas summām. Pašlaik Jelgavā rit rekonstrukcijas pirmā kārta. Esam iesnieguši izskatīšanai ES institūcijās Briselē rekonstrukcijas otrās kārtas pieteikuma dokumentus. Mūsu rīcībā ir informācija, ka tas guvis atbalstu un jau notiek projekta izpēte. Lēmums par atbalstu tiks pieņemts līdz gada beigām. Tad būs arī skaidrs, ar kādu finansiālo ieguldījumu un nosacījumiem no ES fondiem varēsim rēķināties. Otrajā kārtā paredzēts uzstādīt iekārtas, kas attīrīs no artēziskajiem urbumiem ņemto ūdeni.
Turpinot šo jautājumu, jāpaskaidro, ka ūdensvada un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas projekts neparedz dzīvojamo māju iekšējo tīklu nomaiņu. Tam ES līdzekļi nav plānoti. Dzīvokļu īpašniekiem pašiem nāksies domāt par to savlaicīgu nomaiņu.
Cik lielā mērā Jelgavas pašvaldība var ietekmēt cukurfabrikas vadības lēmumus?
Jelgavas Cukurfabrikas īpašnieki ir akcionāri, un tikai viņi var lemt par uzņēmuma turpmāko darbību. Ja atceraties, savā laikā aptuveni 65 procenti akciju piederēja zemniekiem cukurbiešu audzētājiem. Jāprasa, kāpēc viņi tās pārdeva. Protams, atliek tikai nožēlot, ka tā notika. Šī mācību stunda bija ļoti smaga. Neatgriezīšos pie “Ziņu” lasītājiem jau zināmajiem nesenajiem notikumiem par cukura ražošanas iespējamo pārtraukšanu. Vēlos tikai informēt, ka pašvaldībai ar uzņēmuma vadību ir labs kontakts un jau vairākkārt esam tikušies, lai diskutētu par jautājumiem, kas interesē pilsētniekus. Pašvaldībai ir svarīgi, lai tiktu saglabātas darba vietas. Pēc lēmuma par ražošanas pārtraukšanu jau sākām pārrunas ar Pieaugušo izglītības centru par atlaisto strādnieku pārkvalificēšanu. Tikāmies arī ar citu pilsētas uzņēmumu vadību, lai noskaidrotu viņu iespējas pieņemt darbā cilvēkus. Izrādās, viņi par to bija informēti un par labiem speciālistiem izrādīja lielu interesi. Kad pagājušā gada rudenī notika visiem zināmais atgadījums ar zivju un vēžu bojāeju Lielupē, jautājuma risināšanā bija iesaistīti visi pilsētas attiecīgie dienesti. Piemēram, pašvaldība finansēja pasākumus, lai bagātinātu upes ūdeni ar skābekli. Tika darīts viss, lai cukura ražošana pagājušajā sezonā netiktu apturēta. Pēdējo reizi ar Jelgavas Cukurfabrikas vadību tikāmies pagājušajā nedēļā, lai vienotos par priekšattīrīto tehnisko notekūdeņu pilnīgu attīrīšanu jaunajās pilsētas attīrīšanas iekārtās. Pašlaik galvenais – lai valdības līmenī netiktu pieņemti negaidīti lēmumi, kas varētu ieviest kardinālas izmaiņas cukura nozarē.
Jelgavas Cukurfabrika ar siltumu apgādā Pārlielupi. Kāds liktenis sagaida jelgavniekus, kas tur dzīvo?
Ar uzņēmumu panākta vienošanās, ka līdzšinējā siltumapgāde turpināsies vēl divas apkures sezonas. Divu gadu laikā kopīgi ar Vācijas Vides ministriju jārealizē jaunu koģenerācijas staciju būvniecības projekts. Tas paredz, ka Pārlielupē būs divas koģenerācijas stacijas, kas šo Jelgavas daļu nodrošinās ar siltumu un paralēli saražoto elektroenerģiju pārdos “Latvenergo”. Līdz ar jauniem siltuma ražotājiem beidzot tiks sakārtoti siltumtīkli, kuros pašlaik ir ievērojami siltuma zudumi.
Pirms pašvaldību vēlēšanām 2001. gadā jūs solījāt, ka no Jelgavas Cukurfabrikas pāri Lielupei tiks uzbūvēts siltumenerģijas pārvads. Tas varētu samazināt siltumenerģijas cenu. Kāpēc netika realizēta šī ideja?
Pirmkārt, vēlos atgādināt, ka tolaik un vēl joprojām tiesā nav atzīta siltumtīklu uzņēmuma maksātspēja, tāpēc nekādu projektu realizācijā tas nevarēja piedalīties. Ceru, ka maksātspēja tiks atjaunota līdz šīs apkures sezonas beigām. Otrkārt, tika analizēti trīs siltumtīklu uzņēmuma attīstības modeļi. Viens variants bija siltumenerģijas pārvads no pašreizējām katlumājām uz Pārlielupi. Otrajā variantā izskatījām iespēju visu pilsētu nodrošināt ar siltumu, kas tiek saražots pašreizējā cukurfabrikas koģenerācijas stacijā. Trešajā, kas izvēlēts kā tālākās attīstības modelis, Jelgavā, kā jau minēju, uzbūvēs vairākas jaunas koģenerācijas stacijas.
Atgriežoties pie jautājuma par cukurfabrikai piederošo koģenerācijas staciju, vēlos uzsvērt, ka pašlaik tā ir morāli un fiziski novecojusi. Lai varētu turpināt nodrošināt apkuri, būtu jāiegulda lieli līdzekļi. Ekonomiski izdevīgāk Pārlielupē kopā ar vāciešiem ir uzbūvēt divas jaunas koģenerācijas stacijas.
Vai tas jelgavniekiem nesadārdzinās apkuri?
Kā zināt, jau tuvākajā laikā ievērojami palielināsies Latvijai piegādājamās dabasgāzes cena. Paredzams, ka šis process turpināsies arī nākotnē. Visi ekonomiskie aprēķini liecina, ka ar jaunu un modernu koģenerācijas staciju uzbūvēšanu tarifus izdosies saglabāt vismaz līdzšinējā līmenī. Ja to nedarīsim tagad, jelgavniekus varētu sagaidīt daudz nepatīkamāki brīži jau netālā nākotnē. Vēlos atgādināt, ka saražot pietiekami lētu siltumu ir tikai viena problēma, bet, nesākot domāt par siltumenerģijas zudumiem mājokļos, agri vai vēlu nāksies maksāt arvien vairāk. Dzīvojamās mājās, kurās veikti nepieciešamie siltināšanas pasākumi, iedzīvotāji par apkuri maksā ievērojami mazāk. Arī tā mēs varam ietaupīt līdzekļus.
Kāpēc Jelgavā ir gandrīz visaugstākais siltumenerģijas tarifs Latvijā?
Atļaušos jums nepiekrist. Daudz dārgāk par siltumu jau maksā Cēsīs, Liepājā, Rēzeknē, Kuldīgā un vēl citās pilsētās. Pašlaik tarifu ziņā atrodamies saraksta vidusdaļā.
Kas pieņēma lēmumu par jaunā tirdzniecības centra “Pilsētas pasāža” celtniecību?
Ja atceraties, tika izsludināts atklāts konkurss par šīs vietas apbūvi. Par tagad jau realizēto projektu bija izsludināta sabiedriskā apspriešana. Toreiz neviens nopietni neiebilda. Jājautā, kāpēc pretenzijas netika izteiktas apspriešanas laikā. Priekšlikumam šajā vietā ierīkot jaunu parku nav finansiāla seguma. Pilsētai vispirms jātiek galā ar parkiem, kas jau ir. Nav mazsvarīgs arī fakts, ka jaunajā centrā darba vietas ir vairākiem simtiem pilsētas iedzīvotāju. Protams, par “Pilsētas pasāžas” arhitektonisko veidolu var būt dažādi viedokļi. Jāteic, ka valstī atzīti arhitekti atzīmējuši tās arhitektoniskās kvalitātes.
