Ne pirmo gadu sabiedrību kā spēlēdamies vajā zaļais pūķis, grābjot savās ķetnās dažāda biezuma un inteliģences slāņu pārstāvjus, pamazām padarot tos atkarīgus no reibuma aizmiršanās vilinājuma un nostādot uz slidenā ceļa.
Ne pirmo gadu sabiedrību kā spēlēdamies vajā zaļais pūķis, grābjot savās ķetnās dažāda biezuma un inteliģences slāņu pārstāvjus, pamazām padarot tos atkarīgus no reibuma aizmiršanās vilinājuma un nostādot uz slidenā ceļa, kas ved pie auto stūrēšanas žvingulī un bieži vien arī traģiskām sekām.
Ilgstoši kultivētās valsts programmas tā arī nav spējušas mazināt ļautiņu kāri pēc reibinošajām dzirām, un vidēji ik gadu katrs mūsu pavalstnieks sevī pamanās ieliet (tiesa – ar zināmu tūristu “palīdzību”) aptuveni spaini absolūtā alkohola. Kā viens no iespējamajiem situācijas risinājumiem izteikts ierosinājums grādīgos dzērienus tirgot speciāli šim nolūkam paredzētās vietās. Kā pozitīvs piemērs tiek minētas Skandināvijas valstis, kur šāds modelis (kombinācijā ar ļoti augstām alkohola cenām) ir visai izplatīts.
Ja ideja ir principiāli atbalstāma, vienīgais šaubu akmens ir… pati sabiedrība. Pirms dažiem mēnešiem kāds no mūsu pilsētas likumsargiem atzinās, ka nespēj pat iedomāties veidu, kā varētu mazināt noteiktas sabiedrības kāri pēc alkohola. Līdz ar katru jaunu programmu ik reizi tiek moralizēts par grādīgo dziru kaitīgumu un nepieciešamību pievērst jauno paaudzi nodarbēm, kas brīvas no alkohola dvingas. Tomēr katras jaunas programmas priekšvakarā, atskatoties uz paveikto šajā jomā, jāsecina – skaties un brīnies – profilaktiskais un izglītojošais darbs bijis nepietiekams. Jau atkal kāds nepilngadīgais, nesadzirdējis audzināšanas zvanu, pamanījies lakt no pudeles kā runcis no piena bļodas un nonācis reanimācijā. Un tieši tā ir sāpīgākā problēmas daļa – zaļais drakons klejos neuzveicams, kamēr vien neizdosies gados jaunajai sabiedrības daļai iestāstīt, ka, lai ko arī nemeklētu, pudelē to neatrast.
