Vārds «gripa» pērnā gada rudenī, šķiet, bija vispopulārākais, kas skanēja plašsaziņas līdzekļos. Cilvēki bija satraukti kā vēl nekad, lai gan arī iepriekš gripa agrāk vai vēlāk «ieradās» ik ziemu.
Vārds “gripa” pērnā gada rudenī, šķiet, bija vispopulārākais, kas skanēja plašsaziņas līdzekļos. Cilvēki bija satraukti kā vēl nekad, lai gan arī iepriekš gripa agrāk vai vēlāk “ieradās” ik ziemu. Pilnīgi citu skanējumu un jaunas informācijas plūdus izraisīja ziņa, ka arī mums apkārt dzīvojošie putni slimo ar līdzīgu kaiti. Turklāt izrādījās, ka zinātnieki atklājuši gadījumus, kad ar putnu gripas vīrusu inficējušies arī miruši. Tika simtprocentīgi pierādīts, ka tie bijuši ciešā kontaktā (parasti lielu putnu fermu strādnieki Dienvidaustrumāzijas valstīs) ar inficētajiem putniem un to nepārstrādātajiem produktiem.
Plašsaziņas līdzekļiem tas bija kā medusmaize. Kā kuriozu var minēt arī mūsu valsts mediju pastiprināto interesi par kādu jūrnieku, kas miris kaimiņvalsts ostā uz kuģa, kas ieradies no Āzijas. Teju veselu nedēļu žurnālisti centās uzturēt intrigu, kas izrādījās izēstas olas čaumalas vērta, – jūrnieks bija miris no sirdskaites, kam ar gripu tik vien sakara kā pašu saceltā histērija. Varam atcerēties arī pašmāju veselības ministra panākto miljons vērto akciju, iepērkot cilvēku pretgripas vakcīnu un sākot bezmaksas vakcinācijas kampaņu bērniem un veciem cilvēkiem. Tas jau nekas, ka vakcīna izrādījās pret tādu gripas paveidu, kas šogad nebija raksturīgs. Nepieciešamais troksnis bija sacelts, farmācijas kompānijas strādāja ar pārslodzi. Dzirdēts, ka ar pārslodzi strādāja arī to grāmatveži, skaitot miljardos mērāmos ienākumus.
Tikmēr satrauktie cilvēku prāti Eiropā sāka novērsties no putnu gaļas un olām. Tādējādi putnkopības apgrozījums daudzās Eiropas valstīs pazeminājies vairāk nekā uz pusi. Šonedēļ ES lauksaimniecības ministri pieņēmuši Eiropas Komisijas priekšlikumu, saskaņā ar kuru no ES budžeta turpmāk drīkstēs daļēji finansēt tirgus atbalsta pasākumu izmaksas olu un mājputnu nozarē. Kā jau ierasts – kamēr vieni par sacelto ažiotāžu pelnījuši lielu naudu, citi skaitījuši zaudējumus, kurus kompensēs no kopējās kabatas. Līdzīga situācija bija deviņdesmitajos gados, kad cilvēkiem reti sastopamā Kreicfelda – Jakoba slimība tika saistīta ar Lielbritānijā uzliesmojušo govju sūkļveida encefalopātijas epidēmiju. Arī toreiz liellopu gaļas tirgus Eiropā tika pamatīgi iedragāts, un vajadzēja tērēt miljardus, lai lopu audzētāji atgūtu pircēju uzticību.
Tas nenozīmē, ka pastiprināta uzmanība nav jāpievērš iespējai parādīties līdz šim cilvēkam neraksturīgām kaitēm. Vien jādomā laikus, pie kā var novest nevajadzīga ažiotāža un vai to neveicina ieinteresēti uzņēmēji. Tā atstājot novārtā slimības, ar kurām slimo un mirst nesalīdzināmi daudz vairāk cilvēku.
