LLU Sporta nama baseina seklajā daļā pie gala sienas redzama plāksnīte ar visai savādu uzrakstu: «Z.Ozoliņas prospekts».
LLU Sporta nama baseina seklajā daļā pie gala sienas redzama plāksnīte ar visai savādu uzrakstu: “Z.Ozoliņas prospekts”. Ar tādām pilsētā parasti apzīmē ielu nosaukumus, tādēļ savāda šķiet šīs plāksnītes atrašanās vieta – nevis kāda nama stūris, bet gan baseina flīžu siena iepretī ceturtajam celiņam.
Pērn, atzīmējot Jelgavas Specializētās peldēšanas skolas direktores Zelmas Ozoliņas jubileju, šo plāksni viņai uzdāvinājis pilsētas Sporta servisa centrs. Tā vadītājs Juris Kaminskis “Ziņām” teica, ka dāvanā gribējuši pasniegt kaut ko oriģinālu un asprātīgu. Tā radusies ideja, ka direktores vārdā varētu nosaukt vienu no LLU Sporta nama baseina celiņiem. Iedziļinoties smalkās peldēšanas tehnikas niansēs, zināms, ka peldbaseinos visos celiņos nav gluži vienādi apstākļi, lai sasniegtu labus rezultātus. Sportistu kustību radītie viļņi, atsizdamies pret baseina malām, vismazāk ietekmē peldētāja gaitu vidējos celiņos. Klasiskajā piecdesmit metru baseinā ar astoņiem celiņiem tiešām visiekārojamākais ir ceturtais, un parasti tiesības tajā peldēt izcīna sportists, kas priekšsacīkstēs bijis visātrākais. LLU Sporta namā gan ir divdesmit piecu metru baseins ar sešiem celiņiem, līdz ar to viļņu rotaļas ir maķenīt citādas, tāpēc Jelgavā parasti rekordi “krīt” trešajā celiņā. Sporta servisa centra un arī baseina saimnieki šo niansi tomēr nav zinājuši, taču, gribēdami uzdāvināt labāko, trāpījuši citam zīmīgam faktam, par kuru zina stāstīt pati Zelma Ozoliņa.
“Ja atmiņa mani neviļ, 1966. gada 25. februārī LLU (tolaik LLA – Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas) peldbaseina atklāšanas sacensībās es, būdama Latvijas Valsts Fizkultūras institūta (LVFKI) studente, uzvarēju, peldot tieši ceturtajā celiņā.”
Šo vienreizējo un skaisto sporta sarīkojumu organizēja toreizējais LLA Sporta katedras pasniedzējs Uldis Zemzaris. Baseinā studentu himnu “Gaudeamus igitur” dziedājis vīru koris “Ozols”. Toreiz iedibināta augstskolu peldēšanas sacensību tradīcija “Neptūna kauss”, kas pastāvējusi ap divdesmit gadu. Visbiežāk godalgu ieguvusi LVFKI komanda, taču divas reizes tā tikusi arī jelgavniekiem. Tas lielā mērā pateicoties tam, ka Jelgavas Specializētajā peldēšanas skolā bija uzaugusi vesela rinda spējīgu sportistu, kas pēc vidusskolas studēja tepat dzimtajā pilsētā. Tādas bijušas Guna Kačevska, māsas Rita un Gunta Siļķes (trešā māsa Ieva, arī peldētāja, studēja LVFKI), Aigars Kress, Juris Millers un vairāki citi.
“Piektdienās, kad es sava prieka pēc nopeldu vienu kilometru (Z.Ozoliņa šo distanci tagad paveicot apmēram 25 minūtēs – red.), parasti izmantoju “savu” celiņu. Tomēr neapvainojos, ja to aizņēmis kāds cits, jo visi jau nevar zināt, kas kuram pieder,” ar smaidu piebilst Z.Ozoliņa.
