Šī nedēļa bija karsta. Ne tikai laika apstākļu ziņā. Gatavojoties Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katoļu katedrāles simtgades jubilejai, darba netrūka.
Šī nedēļa bija karsta. Ne tikai laika apstākļu ziņā. Gatavojoties Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katoļu katedrāles simtgades jubilejai, darba netrūka. Bija jāpalīdz sagatavot izstāde Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, ko ar bīskapa Antona Justa svētību atklājām vakar.
Turpinājās arī pēdējie remontdarbi katedrāles iekšpusē, pušķošana un apkārtnes sakopšana. Tik lielā jubilejā visam jābūt kārtīgam un atmiņā paliekošam, jo to redzēs ne tikai draudzes cilvēki, bet arī ciemiņi no visas Latvijas un pat ārvalstīm.
Patīkami, ka pēc saspringta darba šonedēļ no tipogrāfijas tika saņemta jaunā grāmata par katedrāles simtgadi, kur līdzās vēsturiskiem materiāliem ir arī apraksti par pašreizējām aktivitātēm baznīcā, kā arī daudzu draudzes locekļu fotogrāfijas. Katoļticīgajiem, kas par savu Dieva templi uzskata Jelgavas katedrāli, grāmata noteikti sagādās ne vienu vien emocionālu brīdi.
Gribu minēt, ka daudzus darbus nemaz nebūtu izdevies paveikt, ja nebūtu atsaucīgu atbalstītāju. Prieks strādāt, kad cilvēki ir tik pretimnākoši. Tā, piemēram, kultūras nams atveda milzu vāzes ziedu kompozīcijām, bet dārzniecība ļāva izvēlēties ziedus.
Varētu saukt vēl un vēl, jo ikviens centās palīdzēt, cik viņu spēkos. Vieniem lūdzām, citi – paši atrada ceļu pie mums. Tika aizmirsti augsti tituli, visi kļuva vienlīdzīgi, gatavi dalīties ar savu tuvāko. Būtu labi, ja svētku atmosfēru un atvērtās sirdis mēs spētu saglabāt, jo tās palīdzētu cilvēkiem vairāk mīlēt citam citu.
Noteikti vēlos pateikt paldies tiem, kas piedalījās teritorijas sakopšanā. Protams, varēja vēlēties, lai atsaucība no draudzes locekļu puses būtu lielāka, tāpēc īpaši jāuzteic tie, kas atnāca un palīdzēja. Neraugoties uz sirmajām galvām un ne tik labo veselību, viņi ņēma rokās darbarīkus un nekurnēdami strādāja.
Reizēm cilvēki sūdzas, ka baznīcā dievkalpojuma laikā skraida mazi bērni, bet man par to prieks. Šie mazuļi, kas no agrām dienām iepazīst baznīcu, vēlāk citādāk uz to visu skatīsies. Varbūt tieši viņi kļūs par garīdzniekiem un savu ticību pierādīs ne tikai vārdos, bet arī darbos. Esmu novērojusi, ka jaunu cilvēku baznīcā kļūst aizvien vairāk, un tas nozīmē tikai vienu – mēs sākam atdzimt garīgi. To īstenot palīdz gan svētdienas skolas, gan sabiedrības attieksme pret baznīcu un ticību.
Nenoliedzami, gandarījums padarītajam būs jubilejas svinības šo svētdien, kad Jelgavā ieradīsies arī pāvesta nuncijs Baltijas valstīs Pēteris Stefans Curbrigens, lai vadītu Svēto misi. Ar nepacietību gaidu arī 23. jūliju, kad katedrāles jubileju atzīmēs draudzes locekļi. Būs patīkami svētkos dalīties ar tiem, kam līdzīgi uzskati un izjūtas.
Ir skaidrs, ka katedrāles sakopšanas un atjaunošanas darbs neapstāsies. Vēlamies savākt pietiekami daudz ziedojumu, lai izdotos atjaunot arī torņa pulksteni un zvanus. Tas būtu mantojums, ko varētu atstāt nākamajām paaudzēm. Un, kas zina, varbūt tas palīdzēs katedrālei palikt šajā vietā vēl daudzus gadu simteņus, jo nevienam necelsies roka sagraut tik krāšņu Dieva templi.
Vēl pirms katedrāles simtgades svinībām šodien došos uz Rīgu, lai sveiktu Marijas leģiona garīgo tēvu Smelteru. Viņam aprit 50 priesterības gadu, tāpēc gaišais un pretimnākošais garīdznieks noteikti jāpagodina. Neskatoties uz saviem gadiem, viņš bija ieradies mūs apsveikt Marijas leģiona desmitgadē, tādējādi sagādājot ne vien lielu pārsteigumu, bet arī pagodinot Marijas leģiona dalībnieces.
Esmu Dieva kalpone – par to liecina gan mans vārds, gan aicinājums – un tā arī jūtos. Vēlos, lai kristīgās vērtības stāv pāri visam.
