ES veido vienotu tirgu ar brīvu kapitāla, darbaspēka un muitas kravu pārvietošanu pāri nacionālajām robežām. Šajos apstākļos Zemgales muita pārtrauca kravu kontroli un noformēšanu Meitenes un Grenctāles kontrolposteņos.
ES veido vienotu tirgu ar brīvu kapitāla, darbaspēka un muitas kravu pārvietošanu pāri nacionālajām robežām. Šajos apstākļos Zemgales muita pārtrauca kravu kontroli un noformēšanu Meitenes un Grenctāles kontrolposteņos.
Tagad reģionā ir tikai divi kontrolpunkti – Jelgavā un Jēkabpilī. Būtiski samazināts muitas ierēdņu skaits, pārceļot tos citos dienestos. Līdz 2004. gada 1.maijam šeit tika nodarbināti 206 muitnieki, bet tagad palikuši tikai 68. Citās muitas struktūrvienībās izvietotie darbinieki, strādājot zemāk atalgotos amatos, bieži zaudē, un žēl to ierēdņu, kas ir labi sagatavoti darbam. Šie zaudējumi ir maksa par pārkārtošanu, kuras mērķis ir atvieglot uzņēmēju importa un eksporta operācijas.
Daudziem Zemgales reģiona uzņēmumiem, kuru skaits pārsniedz 150, ir līgumattiecības ar ārvalstu uzņēmumiem ES un tā saucamajām trešajām valstīm.
Tagad kravas, kuras tiek izvestas uz ES valstīm, netiek deklarētas, apliktas ar muitas nodokļiem un maksājumiem. Kravām vienotajā ekonomiskajā telpā netiek veikta muitas kontrole. Tā tiek realizēta izņēmuma gadījumos, un to veic muitas pārkāpumu novēršanas nodaļa.
Ar muitas nodokļiem un maksājumiem tiek apliktas preces, kuras ieved no trešajām valstīm. Agrāko četru nodokļu vietā saskaņā ar vienotiem muitas tarifiem tiek iekasēti tikai divi – muitas nodoklis un muitas maksājumi vienotās ES lauksaimniecības politikas ietvaros. Tas atviegloja kravu noformēšanu, saglabājot kontroli arī pār citiem nodokļiem. Tagad pievienotās vērtības, akcīzes, dabas resursu nodokļus iekasē iekšzemē un par to kārtošanu VID nodokļu inspekcijām atskaitās paši uzņēmumi. Kā jau tika minēts, muita joprojām kontrolē preces, kas apliekamas ar nodokļiem, iespējamo narkotisko vielu ievešanu un tranzītu. Muitas uzmanības lokā ir arī kontrolfakta preču ieviešana, likumīga intelektuālo vērtību izmantošana mūsu valstī.
Patlaban Zemgales reģionālajā muitā ietilpst 6 rajoni un Jelgavas pilsēta. Ar Bauskas, Tukuma, Jelgavas, Dobeles rajonu un Jelgavas pilsētas kravām strādā Jelgavas muita, bet dažādas procedūras un kravu noformēšanu Aizkraukles un Jēkabpils reģionos veic Jēkabpils muitas iestāde.
Grūtības, kuras pēc 2004. gada 1. maija radīja vienotais muitas tarifs, ir pārvarētas. Amatpersonas no jauna apguva integrēto tarifu vadības sistēmu, elektronisko tranzīta kontroles sistēmu, informācijas apmaiņas sistēmu par pievienotās vērtības nodokli, kā arī kontroles sistēmu par muitas noliktavu turētāju atļaujām un tirdzniecības uzņēmumu reģistrāciju ārvalstīs.
Visa muitas darbība tiek veikta saskaņā ar ES likumdošanas aktiem – regulām, direktīvām un lēmumiem. Sistemātisku darbu veic Zemgales reģionālās muitas informācijas daļa, VID mājas lapa iepazīstina ar jaunumiem muitas lietās, pastāvīgi tiek atjaunota informācija sienas planšetē, organizētas instruktāžas uzņēmējiem par kravu deklarēšanu un nodokļiem, muitas vērtības noteikšanu un citiem ar darbu saistītiem jautājumiem. Pārejas periodā tika organizēti arī semināri, jo bez muitas likumdošanas zināšanām uzņēmējdarbībā, ražošanā un tirdzniecībā grūti strādāt gan muitniekiem, gan uzņēmējiem un to pilnvarotām personām, kā arī brokeriem un firmu grāmatvežiem.
LR tiek pieņemti likumi un normatīvie akti tikai nacionālās valsts kompetences ietvaros. Svarīgākie no tiem ir likumi un MK noteikumi, Finanšu ministrijas rīkojumi un noteikumi, kurus sniedz VID.
Tagad ir vieglāk strādāt ar uzņēmējsabiedrībām, kas uztur lietišķas attiecības ar ES valstīm. Šie uzņēmumi darbojas patstāvīgi, bez muitas iestādes iejaukšanās. Grūtāk ir ar valstīm, kas neietilpst ES. Kravas uz turieni tiek deklarētas, un, ja nav atbrīvojumu, tiek iekasēti nodokļi.
Iepriecina tas, ka Zemgales reģiona eksports ievērojami pārsniedz importu. Jelgavas Cukurfabrika, SIA “Lumat”, SIA “KKR”, SIA “Pionieris 2”, Jaunpils pienotava, “Pure Food”, SIA “Tenax” un citi gadu no gada sekmīgi eksportē savu produkciju. Nozīmīgs ir lauksaimniecības produktu, metālizstrādājumu, koksnes, mēbeļu, celtniecības materiālu, ķīmiskās rūpniecības produkcijas eksports. Ievērojams ir arī reģiona imports, uzņēmumi piegādā patērētājiem minerālmēslojumu, dīzeļdegvielu, izejmateriālus šūšanas uzņēmumiem un dažādas izejvielas pārstrādei. “Dobeles dzirnavnieks” lielos daudzumos pārstrādā graudus dažādos komponentos. SIA “Nākotne” pārstrādā zivis, Dobeles SIA “Tenax” izpilda vairāku valstu pasūtījumus. Muitai ir darīšana ar šiem uzņēmumiem.
Kopumā muitas darbība jaunajos apstākļos attīstās sekmīgi. Dienesti ir nodrošināti ar elektroniskās informācijas nesējiem, to rīcībā ir simtiem datoru. Ir ievērojams kvalificētu muitnieku skaits, salīdzinoši labi darba apstākļi, vienlaikus tiek veikta nodarbināto skaitliska optimizācija. Pēc informācijas, kas iegūta no Valsts ieņēmumu dienesta, strukturālas izmaiņas notiks un nodarbināto skaits mainīsies arī nākotnē. Tas saistīts ar izmaiņām reģionālajās muitās, pirmām kārtām robežmuitas kontrolposteņos. Jaunajā situācijā arī Zemgales reģionālās muitas Jelgavas un Jēkabpils kontrolposteņus iespējams nodot kādām citām muitas iestādēm, domājams, tos varētu pārņemt Rīgas un Latgales reģionālās muitas.
Iestāšanās ES diktē savus noteikumus, un muitas jomā iespējamas vēl daudzas pārmaiņas arī nākotnē.Vilnis Našenieks
