Daudziem vēl atmiņā nesenais dizentērijas skandāls, «Tukuma piena» slēgšana un citur atrastā zarnu nūjiņa.
Daudziem vēl atmiņā nesenais dizentērijas skandāls, «Tukuma piena» slēgšana un citur atrastā zarnu nūjiņa. Kāda kārtība ir mūsu «Zemgales pienā», pētīja Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadība.
Košāks, ērtāks, vieglāk pamanāms
Uzņēmumā ieviesta jauna preču zīme «Lota», kas akciju sabiedrības «Zemgales piens» ražojumus padarījusi vieglāk pamanāmus. Nosaukums «Lota» savulaik aizgūts no pazīstamā bērnu rakstnieka Ērika Kestnera romāna «Divas Lotiņas». Piena produktu noformējums tagad vairāk tuvināts Eiropas Savienības standartiem – kļuvis skandināvisks. «Logo nav nomainīts vienīgi biezpienam, bet tā jau ir uzņēmuma tālākās darbības perspektīva,» stāsta «Zemgales piena» izpilddirektore Zaiga Golgāne. Viņa lepojas ar paveikto, taču atzīst, ka nav izdarīta ne puse no iecerētā. Lai gan televīzijā vēl nav uzņēmumā ražotās produkcijas reklāmas, plaši tiek organizētas tās degustācijas. «Pagājis tikai gads, tāpēc vēl grūti spriest, vai jaunā preču zīme ir sevi attaisnojusi, taču ar tās ideju esam apmierināti,» tā Z.Golgāne.
Uzņēmums joprojām darbojas savā apkalpes zonā Jelgavas un Dobeles rajonā un negatavojas iekarot citas teritorijas. «Pašlaik katru dienu tiek savākts no 25 līdz 30 tonnām piena, taču ar to ir par maz,» atzīst uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Raimonds Golgāns. Tā kā tas notiek apstākļos, kad palielinās produkcijas realizācijas apjoms, atliek secināt, ka piens no Latvijas tiek eksportēts.
Daudzi pircēji, pārdošanā parādoties «Zemgales piena» jogurtiem ar persikiem un ceptiem āboliem, pamanīja, ka produkcija pēc pasūtījuma tapusi Igaunijā. Uzņēmuma vadībai par to ir savs viedoklis: ja Latvijā nevar saražot atbilstošas kvalitātes produktu, nav ko «māžoties», igauņu bāleliņi to izdarīs labāk.
Cenšas maksāt savlaicīgi
Pagājušajā gadā «Zemgales piens» strādājis ar 7,5 tūkstošu latu peļņu, bez nodokļu parādiem un banku investīcijām. Uzņēmumam ir produkcijas iekrājumi ziemai par 60 līdz 65 tūkstošiem latu.
No piena piegādātājiem 42,8 procenti ir lielās saimniecības. Uzņēmums plāno, ka šogad šis skaitlis varētu samazināties līdz 30 procentiem, jo vairākas saimniecības Platonē, Auros, Krimūnās un citur darbību ir pārtraukušas. Zemnieku saimniecības uzņēmumam piegādā pienu 28,5 procentu apmērā, bet pārējo savās kūtiņās izslauc tā sauktais individuālais sektors.
«Gada vidējai piena cenai ir tendence palielināties,» uzsver R.Golgāns. 1999. gadā par piena tonnu varēja saņemt 78 latus, bet 2000. gadā vidējā cena bija 84 lati. Diemžēl pašlaik augstākajai šķirai atbilst tikai 15 procentu piegādātā piena, pārējais ir pirmās un otrās šķiras produkcija. Augstākās šķiras piens sevišķi nepieciešams jogurta un siera ražošanai.
«Zemgales piens» ir viens no tiem nedaudzajiem pārstrādātājiem, kas iepērk arī bezšķiras pienu. Uzņēmums turpina palīdzēt saviem piegādātājiem tikt pie slaukšanas iekārtām un piena dzesētājiem, taču R.Golgāns uzskata, ka par kooperatīvu veidošanu un kopīgu piena dzesēšanu jādomā arī pašiem.
Ar saimniecībām «Zemgales piens» norēķinās 15 līdz 30 dienu laikā, bet individuālie piegādātāji naudu saņem divas reizes mēnesī. Lielākais kavējumu termiņš ir 60 dienu, un par parādiem regulāri jāatskaitās lauksaimniecības pārvaldei.
Jāiet soli solī ar laiku
«Zemgales piens» nolēmis pārdot veikalus Jelgavā un Dobelē un daļu cita nekustamā īpašuma, arī administrācijas ēku. Plānots, ka paliks tikai viens firmas veikals Jelgavā. Lai gan daļā sabiedrības vēl jūtama nostalģija pēc mazajām piena ražotnēm Bēnē, Dobelē un Vilcē, dzīve iet uz priekšu, tāpēc, ja vien atradīsies pircējs, pārdotas tiks arī šīs ēkas.
Jāpiebilst, ka «Zemgales piens» pārstājis ražot biokefīru, jo pagājušogad sadarbībā ar firmu «Bifi – Life» nopelnīti… 97 lati.
Toties šonedēļ somu un igauņu tehnologu grupa uzņēmumā sāk darbu pie jaunu, Latvijā vēl nebijušu bioproduktu izstrādes.
Nav aizmirsts arī separētais biezpiens «Juto», ko savulaik bija iecienījis un vairumā iepirka pazīstamais pavārmākslas meistars Mārtiņš Rītiņš. Viņam no septiņu veidu mīkstajiem sieriņiem vislabāk paticis «Juto» ar mārrutkiem un bez piedevām. Tagad uzņēmuma laboratorijā uz tā bāzes top jauns produkts. Separētais biezpiens tiks ražots ar sešdesmitajos gados no Francijas atvesto iekārtu, kas saglabājusies Dobeles un Bēnes ražotnē. Tagad tā vēl «jāapaudzē» ar visu nepieciešamo, bet jauna šāda veida iekārta pasaules tirgū maksā ap 500 tūkstoši dolāru. Pircēji jaunumu varēs iepazīt jau šopavasar.
Par kvalitāti jādomā ikdienā
Pārrunājot nesenās «Tukuma piena» kolēģu neveiksmes, Jelgavas uzņēmuma vadītāji izteica pārliecību, ka tas varēja notikt arī ar jebkuru citu Latvijas uzņēmumu. Pie kvalitātes jāstrādā katru dienu.
R.Golgāns nepiekrīt apgalvojumam, ka tukumniekus «nogremdējuši» konkurenti, lai gan nenoliedz, ka citi uzņēmumi ražotnes dīkstāves laikā aktīvi izmantoja tirgu, arī «Zemgales piens».
«Mūsu uzņēmumā galvenā uzmanība tiek pievērsta nevis kabinetiem vai fasādei, bet tam, kas katru dienu ir caurulē,» atzīst priekšsēdētājs. «Zemgales piens», tāpat kā citi piena pārstrādes uzņēmumi, tiek sertificēts reizi gadā. Tas atrodas Valsts veterinārā dienesta pārraudzībā, kas uzņēmumu pārbaudīja reizi, bet turpmāk to darīs divas reizes mēnesī. Uzņēmumā produkcijas kvalitātes kontrole notiek nepārtraukti un kopīgi ar sertifikācijas centru. Paraugi tiek ņemti arī pie produkcijas vairumtirgotājiem, bet rezultāti salīdzināti ar uzņēmumā izdarīto analīžu rezultātiem. Visā «Zemgales piena» pastāvēšanas laikā nav bijis gadījuma, kad produkcijā būtu atklāts kāds slimību ierosinātājs.
Taču Z.Golgāne izsaka nožēlu, ka uzņēmumam nav tiesību pārbaudīt, kā dažādas sabiedriskās ēdināšanas iestādes pārstrādā un izlieto saražoto produkciju. Viņu satrauc tas, ka «Zemgales piena» produkciju, iegādājoties nelielos daudzumos un pēc tam piepērkot klāt no fiziskām personām, slimnīcas, bērnudārzi un labošanas iestādes izmanto kā aizsegu nelikumīgām darbībām.
Uzņēmumā ienākošais piens tiek pārbaudīts katru dienu. Tāpat ik dienu kontrolē mašīnu un iekārtu nomazgājumus un jau safasēto gatavo produkciju. Gatavās produkcijas noliktavā ir speciāls stends, kurā katrs saražotais produkts tiek glabāts līdz realizācijas termiņa beigām.
