Zemgales teritorijas plānojuma projekta apspriešanas gaitā lielākais satraukums pausts par autoceļu slikto stāvokli.
Zemgales teritorijas plānojuma projekta apspriešanas gaitā lielākais satraukums pausts par autoceļu slikto stāvokli.
“Ziņas” jau rakstīja par sabiedriskajai apspriešanai nodoto Zemgales reģiona teritorijas plānojuma projektu. Pagājušajā nedēļā notika sabiedriskās apspriešanas otrā posma noslēguma sanāksme. Tajā iepazinās ar saņemtajiem priekšlikumiem un atzinumiem, kā arī sniedza jaunus un analizēja plānojuma izstrādi. Trijos mēnešos, kopš projekts nodots sabiedriskajai apspriešanai, Zemgales attīstības aģentūra (ZAA) no dažādām ministrijām un valsts institūcijām, kā arī no reģiona pašvaldībām saņēmusi vairāk nekā 40 atzinumu un gandrīz 100 priekšlikumu.
ZAA speciālists Juris Kālis uzsver, ka reģiona plānotāji ir gandarīti par ministriju atsaucību projekta izvērtēšanā, jo saņemtie priekšlikumi ir lietišķi un paredz arī praktiskus risinājumus. Tāpēc liela daļa būs iekļauti plānojuma galīgajā redakcijā. Zemgalieši vienīgi nepiekrīt Satiksmes ministrijas noraidošajai attieksmei pret dzelzceļa apvedceļa perspektīvo izbūvi Jelgavas apkaimē. Proti, plānotāji prognozē, ka Eiropā attīstīsies kravu pārvadājumi pa jūras ūdensceļiem un līdz ar to palielināsies kravu pārvadājumi pa dzelzceļu Liepājas un Ventspils virzienā. Taču intensīvā dzelzceļa tranzīta kravu kustība cauri Jelgavai jau tagad, pēc ekspertu atzinuma, sasniegusi augstu bīstamības pakāpi.
Gandrīz katra pašvaldība, kas iesaistījusies plānojuma apspriešanā, uzsver vietējo ceļu nozīmi reģiona infrastruktūras attīstībā. Visvairāk norūpējušies ir jēkabpilieši, jo viņu rajonā tikai 24,5 procenti valsts autoceļu klāti ar melno segumu. ZZA saņēmusi 225 iedzīvotāju parakstītu vēstuli par ārkārtas situāciju uz valsts nozīmes autoceļa Rīga – Ķekava – Jaunjelgava – Jēkabpils. Kritiska situācija izveidojusies uz Jaunjelgavas dambja autoceļa, kura turpmāka izmantošana bez atbilstoša remonta kļūs neiespējama. Iedzīvotāju sūdzību izskatījusi reģiona Attīstības padome un nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, kas to tālāk pāradresējis Satiksmes ministrijai, tā pagaidām klusē.
Ozolnieku novada pašvaldība vēlas pievērst uzmanību meliorācijas sistēmu kopšanai un saglabāšanai, jo to sabrukums var krasi samazināt lauksaimniecībā izmantojamo zemju ražību.
Mūsu rajona galvenā valsts kultūras inspektore Dzintra Zimaiša Zemgales plānojumā īpaši vēlas akcentēt latviešu strēlnieku piemiņas vietu Tīreļpurvā, ko sadarbībā ar Rīgas rajona un Jūrmalas pašvaldībām iespējams izveidot par kompleksu starptautiskas nozīmes tūrisma objektu.
Sabiedriskā apspriešana saskaņā ar grafiku noslēgsies šodien, 23. maijā, taču priekšlikumus ZAA ikviens varēs iesniegt arī pēc tam, jo darbs pie dokumenta galīgās redakcijas turpināsies līdz gada pēdējam ceturksnim.
