Aizvadītajā piektdienā, kā jau ziņojām, Rīgā uz savu desmito kongresu bija pulcējušies Latvijas Zemnieku federācijas biedri, lai izvērtētu, kas labs padarīts un kas vēl darāms, lai lauksaimniecība Latvijā būtu stabila nozare.
Aizvadītajā piektdienā, kā jau ziņojām, Rīgā uz savu desmito kongresu bija pulcējušies Latvijas Zemnieku federācijas biedri, lai izvērtētu, kas labs padarīts un kas vēl darāms, lai lauksaimniecība Latvijā būtu stabila nozare.
Federācijas priekšsēdētājs Pēteris Kalniņš, norūpējies par zemnieku kūtrumu lielā daļā rajonu, aicināja uz aktīvāku jaunu biedru iesaistīšanu.
Pilnīgi iespējams, teica P.Kalniņš, ka līdz Latvijai šogad tā arī neatnāks daudzsolītie SAPARD līdzekļi. Neturpinās arī Pasaules Bankas projekta otrā daļa par 15 miljonu kredītu laukiem. Līdz ar īpašnieka maiņu valsts galvojumu kredītam nesaņēma un, kas zina, vai saņems Jaunpagasta spirta rūpnīca. Bet ir zemnieki, kas jau ļoti nopietni gatavojas graudu piegādei.
Visai aktuāls ir jautājums par zemes pārdošanu ārzemniekiem. Federācijas priekšsēdētājs prognozēja, ka kopuzņēmumu, SIA, kur vairāk par 51 procentu zemes pieder ārzemniekiem, būs nevis 1,9, bet gan vairāk par 20 procentiem. Dāņi, kam pieder zemes Cēsu rajonā, jau tagad saņemot Eiropas Savienības (ES) subsīdijas, jo ir… ES dalībvalsts Dānijas zemnieki. Kā mūsējiem ar viņiem konkurēt?
P.Kalniņš runāja arī par pārtikas tirgu un kvalitātes kontroles institūciju apvienošanu zem viena jumta, par savējo ražotāju aizstāvēšanas nepieciešamību un vēl citām nozīmīgām lietām.
Par savu darbu ziņoja arī visi trīs LZF priekšsēdētāja vietnieki – Jānis Rozentāls par sadarbību ar ārvalstīm un turienes zemnieku organizācijām, Staņislavs Šķesteris par reģionu attīstības lietām un sadarbošanos ar pašvaldībām, Modris Jansons par saimniecisko darbību un sakariem ar zinātniekiem.
Zemkopības ministrs Atis Slakteris savukārt izteica lielu prieku par 22. februārī Saeimas izdarītajiem grozījumiem Lauksaimniecības likumā, jo tie paredz Zemkopības ministrijas un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vienošanos par sadarbību lauksaimniecības politikas izstrādē un realizācijā. «Turpmāk nekad neviens lauksaimniecībai nozīmīgs lēmumus un likums netiks pieņemts bez konsultēšanās ar sadarbības padomi,» sacīja A.Slakteris, «jo tieši tā pārstāv gandrīz visas lauksaimnieku organizācijas un ir izvērtusies par darbaspējīgu un ietekmīgu spēku.»
Ministrs pievērsās arī citiem, gan nepatīkamākiem jautājumiem. «Rēgs klīst pa Eiropu – tā agrāk baidīja ar komunismu. Rēgs klīst atkal, tikai šoreiz tas ir tā dēvētā trako govju slimība,» sacīja ministrs un apgalvoja, ka jau kopš 1992. gada Latvijā aizliegts ievest barību, kuras ražošanā izlietoti lopkopības atkritumi. Turklāt mūsu kontroles institūcijas zina, kā rīkoties kritiskā situācijā, ir līdzekļi izmeklējumiem. Bet martā notiks attiecīgas mācības ganāmpulku īpašniekiem – ja nu…
A.Slakteris arī kliedēja zemnieku bažas par to, ka tiek pārkāpta vienošanās par degvielas akcīzes nodokļa atmaksu – to joprojām var saņemt tikai par 80 litriem uz hektāru. Tiklīdz Saeima nobalsos par solītajiem 100 litriem, tā arī tie, kuri sapirkuši dīzeļdegvielu kaut visam gadam, saņems pilnu kompensāciju. Kliedējis vēl dažas neskaidrības un atbildējis uz kongresa delegātu jautājumiem, ministrs kāpa nost no tribīnes. «Nākotni nevajag pareģot, to vajag veidot,» sacīja A.Slakteris un aicināja: «Veidosim to kopīgi!»
Debatēs savas rūpes izteica vai visu novadu zemnieki – gan par to, ka joprojām netiek samaksāts par piegādāto izejvielu, gan par iedzīvotāju zemo pirktspēju, kā dēļ netiek pirkts pašu valsts zemnieku izaudzētais, gan par to, ka joprojām tirgus ir pārpludināts ar lēto importa produkciju un šai sakarā arī par muitas darba kvalitāti un citu. Arī par to, ka nevar saņemt apsolītos līdzekļus apstiprināto netradicionālās lauksaimniecības projektu realizēšanai un daudz ko citu. Galu galā tie, kas saimnieko un grib augt, vēlas arī saņemt visu attīstībai solīto.
LZF 10. kongress pieņēma rezolūciju un apstiprināja LZF 2001. gada darbības programmu.
