Tie pieder pie pašiem izcilākajiem mūsu senču svētkiem. Kristieši šajos svētkos atceras Jēzus Kristus piedzimšanu.
Tie pieder pie pašiem izcilākajiem mūsu senču svētkiem. Kristieši šajos svētkos atceras Jēzus Kristus piedzimšanu.
Galvenie Ziemassvētku nosaukumi ir šādi:
24. decembris – Bluķa vakars;
25. decembris – Buduļi;
28. decembris – Vilku diena.
Pirmā Ziemassvētku nakts ir Kumeļu nakts, otrā – Teļu nakts, trešā – Jēru nakts.
Ziemassvētki ir bagāti dažādām izdarībām un ticējumiem. Jaunākajos laikos Ziemassvētkus svin ar eglītes rotāšanu un dedzināšanu, ar savstarpēju apdāvināšanos, ar Ziemassvētku vecīti, kas staigā no mājas uz māju, no skolas uz skolu ar dāvanu maisu un žagaru bunti.
Mūsu senči, Ziemassvētkus gaidot, greznoja istabas ar visvisādiem salmu rotājumiem – lukturīšiem, putniņiem u.c. Ziemassvētku vakarā jāvelk mugurā krekls, kas ir ne vien balts, bet arī jauns.
Ziemassvētku vakarā iet budēļos. Citi atkal velk bluķi ap māju un pēc tam to sadedzina.
Pirmajos Ziemassvētkos saimniekam jāpārcilā visi darbarīki, citādi vasarā tie nederēs. Citi darbi svētkos ir aizliegti.
Ziemassvētki brauc «rakstītās kamanās» un «ar savām karašām». Svētku ēdienkartē «būs pupiņas, būs zirnīši, būs cūciņas šnukurīts». Bez tā visa vēl ķūķes, putraimdesas, kazas gaļa, alus u.c.
Kāds laiks Ziemassvētkos, tāds būs arī Jāņos.
Ja zaļi Ziemassvētki, tad baltas Lieldienas.
Sniegs pirms Ziemassvētkiem sola pelavas, pēc tiem – graudus.
Jo dziļāks sniegs Ziemassvētkos, jo biezāks siena vāls vasarā.
