Ziemassvētki ir lielāko pirkumu laiks. Ne vienmēr padomājam, ka iegādātajai precei nav atvēlēts tikai svētku prieks, bet tai pienākas mūs priecēt vismaz gadu.
Ziemassvētki ir lielāko pirkumu laiks. Ne vienmēr padomājam, ka iegādātajai precei nav atvēlēts tikai svētku prieks, bet tai pienākas mūs priecēt vismaz gadu. Vai patērētāju tiesību aizsardzība Latvijā ir ES līmenī?
Vienādas tiesības, atšķirīgas zināšanas
«Likums mums ir ES līmenī – pierādījums tam ir aizvērtā sadaļa sarunās ar ES, bet grūtāka ir šā likuma izpilde. Tiesības mums ir tādas pašas kā Eiropā, tikai patērētāji tās neprot izmantot,» atzīst Ekonomikas ministrijas Patērētāju interešu aizsardzības nodaļas vadītāja Baiba Vītoliņa. «Ja nezinām savas tiesības, mēs neesam prasīgi un ļaujam tirgot sliktas kvalitātes preces. Ļoti daudzi, ja nopirktu lētas sliktas kvalitātes kurpes, visticamāk, tās izsviestu, nevis ietu un prasītu apavus salabot vai apmainīt. ES pircējs par katru nieku ietu un prasītu.»
Atšķirības ir gan valsts līdzdalībā patērētāju tiesību aizstāvībā, gan vajadzīgās informācijas nodrošināšanā veikalos, gan pircēju izglītošanā par tiesībām.
Kā B.Vītoliņa pārliecinājusies, cilvēki nezina, ka, piemēram, trīs mēnešu garantijas laiks nav likumīgs. Mazāk par gadu garantijas laiks nedrīkstot būt. Likumā ir noteikts, ka gada laikā var pieteikt prasījumu par nopirkto preci. Turklāt ES minimālais termiņš, kurā patērētājs var pieteikt prasījumu, ir divi gadi – uz šādu termiņu jāpāriet arī Latvijā.
Valsts aizstāv pircējus
ES patērētāju intereses sargā gan valsts iestādes, gan patērētāju izveidotās apvienības. Bet vispirms tas ir valsts pienākums.
«Valsts iestāžu pienākums ir iet uz veikalu un pārbaudīt, vai ir nepieciešamie dokumenti, vai precei ir marķējums, vai neparādās maldinoša reklāma. ES atbalsta dialogu ar nevalstiskajām organizācijām – valsts finansiāli atbalsta patērētāju organizācijas, lai tās var pārstāvēt savas intereses. ES patērētājus pārstāvošās organizācijas tiek iesaistītas arī likumdošanas sagatavošanā,» informē B.Vītoliņa.
Skandināvijā esot īpatnēji veidojumi, piemēram, Patērētāju sūdzību padomes, kuros figurē tiesnesis, kas izšķir strīdu starp pircēju un pārdevēju. Tā nav tiesa, bet gan mehānisms, kura izveidei un lēmumiem brīvprātīgi piekritušas abas puses. Piemēram, Zviedrijā un Dānijā šādi izskata pretenzijas par nekvalitatīviem apaviem un citām precēm.
Arī ES no sava budžeta palīdz patērētājiem aizstāvēt savas tiesības, sniedzot finansējumu patērētāju organizācijām. Piecas patērētāju interešu aizstāvības organizācijas šogad saņēmušas 1,6 miljonu eiro lielu palīdzību.
Latvijā patērētāju interešu aizstāvību no valsts puses jau divarpus gadus realizē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). 34 darbinieki gan izskata patērētāju sūdzības, gan uzrauga nepārtikas preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu, gan sniedz patērētājiem juridisko palīdzību līdz pat tiesai. Uz centru pa tālruni 7212688 var zvanīt jebkurā laikā (ārpus darba laika ziņojumus var atstāt automātiskajā atbildētājā). Pārtikas preču nekaitīgumu, kā arī kosmētikas un sadzīves ķīmijas tirgu uzrauga Valsts sanitārā inspekcija (tālrunis 7611703).
Pircēji apvienojas: pēc pirmā Patērētāju interešu aizstāvības kluba 1989. gadā, kas ierosināja likumu «Par patērētāju tiesību aizsardzību», izveidojušās deviņas organizācijas, kas tagad ir apvienojušās Patērētāju interešu aizstāvības asociācijā. Tā tagad cenšas izveidot Latviju aptverošu tīklu, izglītot patērētājus, informēt par patērētāju tiesībām, iespējām iegādāties noteiktas preces, kā arī preču falsifikāciju. Visaktīvākās patērētāju apvienības ir Rēzeknē, Balvos, Jelgavā, Ogrē, Preiļos un Cēsīs.
Atšķirībā no ES Latvijā valsts patērētāju organizācijas nefinansē. B.Vītoliņa skaidro, ka «Finansu ministrija uzskata, ka valstij līdzekļus ir aizliegts dāvināt. Bet pat pusē no kandidātvalstīm patērētāju organizācijas finansē valsts, piemēram, Ungārijā – pilnībā, Igaunijā un Polijā – daļēji.»
Līdz ar to mūsu vietējām patērētāju organizācijām ir tik daudz spēka, cik tam finansiāli piešķīruši ES PHARE fonds, Ziemeļvalstu informācijas birojs, Sorosa fonds un citi ārvalstu palīdzības projekti. Līdz gada beigām patērētāju organizācijas var pieteikties uz ES programmas ACCESS finansējumu.
Pircēji iemācās aizstāvēties
Cik daudz sūdzību ienāk Latvijā? Līdz 1. decembrim Patērētāju tiesību aizsardzības centrā klātienē vai telefoniski ar savām problēmām šogad vērsušies un informāciju vai konsultācijas saņēmuši 6864 pilsoņi. No tiem tikai 575 (27% no laukiem) iesnieguši rakstiskus iesniegumus vai sūdzības. PTAC direktora vietniece Māra Žogota to vērtē kā labu rādītāju: «Tas nozīmē, ka tad, kad patērētāju esam informējuši par viņa likumīgajām tiesībām un kad viņš pats dodas uz veikalu, nekvalitatīvā prece tiek vai nu labota, vai apmainīta. Te parādās mūsu centra darba rezultāts pakalpojumu sniedzēju un pārdevēju izglītošanā.»
Kad ienākušas rakstiskas sūdzības (visbiežāk tās bijušas par apaviem – 245), jāveic ekspertīze, bieži strīdā jāpārstāv patērētājs. Lielākoties patērētājam bijusi taisnība – 356 gadījumos, kad sūdzības bijušas par nepārtikas preču kvalitāti, 309 atrisināti par labu iesniedzējam.
Patērētāju interešu aizstāvības kluba izpilddirektore Zinta Kovaļevska atzīst, ka vājākā vieta Latvijā pašlaik ir tiesu sistēma, kas izskata patērētāju sūdzības. Septiņu gadu laikā līdz tiesai ir nonākušas tikai 30 lietas (šogad ierosinātas 6). Tiesu procesi rit ilgi.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atzīst, ka arī Eiropas problēma nr.1 ir viltotie apavi un alkohols. Šādos un arī brāķa gadījumos ir nepieciešama ekspertīze. PTAC sniedz bezmaksas konsultācijas, bet ekspertīze ir jāveic par patērētāja līdzekļiem. Nereti tā esot dārgāka par pašu preci. Bet, ja patērētājs uzvar, ekspertīzes izdevumus atmaksā vainīgais pārdevējs. Tātad sūdzēties var pat par tirgū pirktu kedu ar «firmas» uzrakstu «Adidas»…
Cenu zīmes un etiķetes kļūst arvien lielākas
Tikmēr pircēju informēšana par preci kļūst arvien plašāka. No šā gada sākuma visos pārtikas preču veikalos blakus produkta cenai jābūt norādītai tā cenai kilogramā vai litrā. Uz pārtikas produktiem obligāta ir atzīme par ģenētiski modificēto produktu klātbūtni. Pēc etiķetes «Latvijas ekoprodukts» vai analogās ES zīmes «Organic farming» var būt drošs, ka pārtika ir ekoloģiski tīra. Apavu veikalos obligātas ir atzīmes par to, vai kurpes ir no īstas ādas vai sintētikas, no kā ir zole un iekšējā apdare.
Pamatojoties uz ES direktīvām, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus par nepieciešamo informāciju elektrotehniskajiem sadzīves aparātiem. Katras ierīces darbības svarīgākie parametri tiks novērtēti burtu skalā no A līdz G. A klases aparāti atbildīs visaugstākajiem standartiem attiecīgajā jomā. Piemēram, veļas mašīnas tiks novērtētas atsevišķi pēc to enerģijas izmantošanas efektivitātes, atsevišķi pēc tā, cik kvalitatīvi tās mazgā, cik – žāvē. Jo tālāk no burta A, jo mazāk no šīs mašīnas varēs gribēt.
Saglabājiet čekus!
Informācijas par precēm būs arvien vairāk. To valsts var piespiest nodrošināt. Bet tā nevar piespiest pircējus kļūt izglītotākiem. Svarīgākais, lai cilvēks ar kases čeku rokā zinātu, ko ar to darīt neveiksmīga pirkuma gadījumā. Izglītotam pircējam čeks ir dokuments, kas dod tiesības saņemt kvalitatīvu preci.
