Diskutē par inovatīvas uzņēmējdarbības attīstības plusiem un mīnusiem.
Diskutē par inovatīvas uzņēmējdarbības attīstības plusiem un mīnusiem
“Zemgale – inovatīvas rīcības un zinātnes centrs” – piektdien diskusijā ar šādu nosaukumu pārvaldes, zinātnisko un uzņēmējdarbības atbalsta institūciju pārstāvji meklēja saskaņas punktus ar uzņēmējiem, lai veicinātu konkurētspējīgu inovatīvu produktu rašanos, ieviešot jaunākās tehnoloģijas.
Pasākumu sadarbībā ar ES struktūrfondu reģionālo Informācijas centru rīkoja Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) administrācija. Diskusijā tika mēģināts noskaidrot Zemgales vietu un akcentēt reģiona īpatnības kopējā Latvijas inovāciju sistēmā.
Zemgales prioritātes
ZPR izpilddirektors Raitis Vītoliņš uzsvēra, ka Zemgale nepietiekami izmanto savas priekšrocības – zinātnisko potenciālu, kas sakopots Latvijas Lauksaimniecības universitātē un vairākos nozaru institūtos.
“Kauns Zemgalei, ka zinātnieku piedāvājumi vairāk aiziet uz citiem reģioniem, nekā paliek Zemgalē.” Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta direktors Andrejs Domkins nosauca nozares, kas Zemgalē būtu attīstāmas kā prioritāras un visvairāk orientētas uz pievienotās vērtības radīšanu, – pārtika, veterinārmedicīna, agronomija un koksnes produkti.
Augstskolu potenciālu izmanto nepietiekami
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) projektu vadītāja Vita Brakovska minēja nesen veiktā pētījuma “Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu vajadzību analīze inovācijai” rezultātus, kas rāda, ka uzņēmumi arvien aktīvāk piedalās ar inovāciju un pētniecību saistītos projektos Latvijas un ES līmenī. Visvairāk tiek izmantoti LIAA, kā arī profesionālo asociāciju, Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Inovācijas rosināšanas centra pakalpojumi, kamēr augstskolas atrodas tikai aptaujas “beigu galā”, tostarp LLU ierindota 21. vietā. Divi galvenie šķēršļi uzņēmumu aktīvākai sadarbībai ar pētniecības un zinātnes institūcijām ir informācijas trūkums par tām un pētnieku pasivitāte.
Nepieciešama sadarbība
Zinātnieku pārstāvji atzina, ka ir ieinteresēti un gatavi pētīt to, kas nepieciešams biznesam, savukārt uzņēmēji pauda gatavību sadarboties gan cits ar citu, gan ar zinātniekiem, piesakot projektus ES struktūrfondu atbalstam.
Lai pietuvinātu zinātniekus uzņēmējiem, aktīvi tiek radītas inovāciju un uzņēmējdarbības atbalsta struktūras. Jelgavas Inovāciju centra direktors Agris Ķipurs un LLU biznesa inkubatora “Valdeka” direktors Aigars Laizāns aicināja aktīvāk izmantot viņu, kā arī tehnoloģiju un zināšanu pārneses punktu pakalpojumus. Tomēr jārēķinās ar realitāti – ne vairāk par 20 procentiem jauno ideju ir nākotnē peļņu nestspējīgas, tāpēc valstij un pašvaldībām vairāk jārūpējas par tā saucamā riska kapitāla garantēšanu.
Lai piesaistītu starta kapitālu, V.Brakovska aicināja uzņēmīgus cilvēkus līdz 3. martam pieteikt savas idejas konkursā “Ideju kauss 2008”.
