Vakar zviedru speciālisti – ar atkritumu saimniecību saistītās ekspertu grupas vadītājs Bernts Karlsons un inženieris Henriks Hertells kārtējo reizi tikās ar rajona padomes, šejienes atkritumu saimniecības un vides speciālistiem.
Vakar zviedru speciālisti – ar atkritumu saimniecību saistītās ekspertu grupas
vadītājs Bernts Karlsons un inženieris Henriks Hertells kārtējo reizi tikās ar rajona
padomes, šejienes atkritumu saimniecības un vides speciālistiem.
Pēc sākotnējā Jelgavas un vairāku pašvaldību izgāztuvju apmeklējuma, kas notika jūnijā, zviedru kolēģi atzinuši, ka šeit vērojamas nopietnas problēmas un piekrituši iesaistīties to risināšanā. Vakardienas darba tikšanās mērķis bija saistīts ar sadzīves atkritumu izgāztuves atrašanās vietu. Reģionālās vides pārvaldes direktore Margarita Ūlande vispirms pievērsās oficiālajai nostājai šinī jautājumā. Proti, projekta «500 mīnus» ietvaros, rēķinot vienu izgāztuvi uz 120 tūkstošiem iedzīvotāju, valstī paredzēta septiņu līdz desmit sadzīves atkritumu izgāztuvju izveide. Tādējādi nepieciešams domāt un rīkoties globālākā mērogā, neapmierinoties tikai ar rajona robežām vien. Lai panāktu vienotu nostāju par izgāztuves atrašanos, uzklausāmi arī pārējo Zemgales rajonu pašvaldību argumenti. Tiesa, vairāki klātesošie, jo sevišķi KULK direktors Gunārs Bubulis, uzsvēra, ka Jelgavai, kur kopā ar rajona ļaudīm iedzīvotāju skaits sasniedz 110 tūkstošus, tomēr pieder noteicošais vārds. Brakšķu izgāztuve Līvbērzes pagastā, kur nonāk pilsētas un daudzu pagastu atkritumi (apmēram miljons kubikmetru gadā), Vides un reģionālās attīstības ministrijas plānos iekļauta kā Zemgales reģiona izgāztuve. Valsts Vides fondam nodots pilsētas un rajona pašvaldību pieprasījums par līdzekļu piešķiršanu izgāztuves sakārtošanai un paplašināšanai. Tuvākajās nedēļās būšot saņemts izgāztuves ģeoloģiskais slēdziens, lai ekspertu komisija pieņemtu lēmumu arī līdzekļu piešķiršanas jautājumā. Savukārt ar Somijas valdības atbalstu saņemti 217 tūkstoši vācu marku atkritumu blietētāja iegādei. Ņemot vērā veiktos kapitālieguldījumus, Brakšķu izgāztuve vērtējama kā projekta vērta.
Neraugoties uz to, ka G.Bubulis kā apmierinošu vērtēja izgāztuves apkaimes ūdens un augsnes piesārņojuma līmeni, gan zviedru, gan šejienes vides speciālisti uz to raudzījās kritiski. Sākotnējās apstākļu iepazīšanas atskaitē darba grupas locekļi no Zviedrijas norādījuši, ka gan izgāztuves, gan tai pieguļošā teritorija (gaiss, zeme, ūdeņi) ir rūpniecisko atkritumu saindēta, kaut arī šobrīd šī veida atkritumu nav daudz. Lai aizsprostotu ceļu izgāztuves ūdeņiem, tiek norādīts uz papildus atdalīšanas grāvju nepieciešamību.
Taču jebkurā gadījumā slēdzot vai paplašinot izgāztuvi, piesārņojuma jautājums būs jārisina un jāmeklē finansējums. Ņemot vērā mūsu ekonomiskos apstākļus, līdzšinējās izgāztuves slēgšana un jaunas izveide finansiālā ziņā uzskatāma par neiespējamu. Jauna projekta aizsākšanas gadījumā tagadējā izgāztuve varētu saglabāties kā mūžīgā piesārņojuma avots. Tāpēc par racionālāku atzīstama pašreizējās izgāztuves sakārtošana un paplašināšana. Rajona padomes attīstības nodaļas vadītājs Jānis Krūklītis atgādināja, ka pagājušā gadā izstrādāts ar Brakšķu izgāztuves teritorijas attīrīšanas pasākumiem saistīts priekšprojekts.
Vakar pēcpusdienā zviedru speciālisti iepazina situāciju Bauskas un Dobeles rajona izgāztuvēs, bet šodien turpina diskutēt par sadzīves atkritumu izgāztuves atrašanās vietu Zemgalē un atkritumu savākšanas tehnoloģijām.
