Laikam kļūstot siltam un saulainam, arvien vairāk cilvēku dodas dabā – parkos, mežos un pie ūdens. Taču līdz ar pikniku sezonu pieaug arī dabā atstāto atkritumu apjoms, kas kaitē videi un ietekmē arī cilvēku un dzīvnieku drošību un veselību vēl gadu desmitiem vai pat tūkstošiem ilgi, norāda “Zaļās jostas” vides izglītības eksperte Ieva Erta.
Jelgavā un Jelgavas novadā iecienītas gleznainas atpūtas vietas ir pie Lielupes, Pasta salā un plašajos parkos, piemēram, Langervaldes meža takās vai Elejas muižas parkā. Gan šeit, gan citviet tīra un sakopta vide ir vērtība, kas jāsargā, jo pretējā gadījumā sekas var būt smagas un pat neatgriezeniskas – arī tad, ja uzreiz ar aci tās nevar pamanīt.
Mikroplastmasa – ar neapbruņotu aci neredzama, bet bīstama
Mežmalās, parkos vai pie ūdenstilpēm atstāti atkritumi kaitē gan videi, gan cilvēkam, turklāt tie saglabājas dabā vēl neticami ilgi. Piemēram, mežā vai pludmalē atstāta plastmasas pudele, mitrās salvetes vai vienreizlietojamie trauki vidē var palikt pat simtiem gadu. Arī cigarešu filtri satur plastmasu, un to sadalīšanās var prasīt pat desmit gadus vai vairāk.
Taču plastmasas gadījumā problēma nav tikai tās ilgais “mūžs”, bet arī tas, ka tā nekad pilnībā nepazūd – vēja, saules un mitruma ietekmē plastmasa sairst sīkās, ar aci bieži neredzamās daļiņās jeb mikroplastmasā. Tieši šīs neredzamās daļiņas padara plastmasas piesārņojumu īpaši bīstamu.
Vides izglītības eksperte norāda, ka pērn publicēts Latvijas zinātnieku veikts pētījums, kurā tika pētīts mikroplastmasas daudzums Latvijas upēs: Daugavā, Lielupē, Gaujā un Salacā. Mikroplastmasas piesārņojums tika konstatēts visās no tām. Visbiežāk sastopamie plastmasas veidi bija polietilēns (PE) un polipropilēns (PP). No pirmā visbiežāk tiek izgatavoti plastmasas maisiņi, pārtikas plēves un dažādi iepakojumi, bet no otrā – dažādi pārtikas trauki un vāciņi, jogurta un krējuma trauciņi, mitrās salvetes un vienreizlietojamie trauki un galda piederumi.
Tas nozīmē, ka mikroplastmasa vidē lielā mērā veidojas tieši no ikdienā izmantotiem priekšmetiem un caur augsni, gruntsūdeņiem un ūdenstilpēm turpina izplatīties vidē. Mikroplastmasa nonāk dzīvnieku un arī cilvēku barības ķēdē un uzkrājas cilvēka organismā.
“Pētījumi liecina arī par to, ka mikroplastmasa darbojas kā sava veida magnēts – tai viegli pieķeras citas kaitīgas vielas, piemēram, pesticīdi, smagie metāli un antibiotikas, un tā šis dažādu veidu piesārņojums aktīvi izplatās tālāk,” skaidro Erta.
Riskus rada arī stikls, metāls un bīstamie atkritumi
Līdztekus plastmasai ievērojamu kaitējumu videi nodara arī citi sadzīves atkritumi. Piemēram, metāla iepakojums un skārdenes dabā sadalās desmitiem gadu, un rūsēšanas procesā augsnē un ūdenī nonāk metāli, kas piesārņo vidi. Stikla pudeles vidē saglabājas tūkstošiem gadu un līdzīgi kā metāls var radīt tiešu apdraudējumu – savainot dzīvniekus vai cilvēkus, turklāt karstos, sausos apstākļos stikls var izraisīt ugunsgrēku.
Īpaši bīstamas ir elektroierīces, baterijas un akumulatori, kas, nonākot dabā, var izdalīt smagos metālus un toksiskas vielas, piemēram, dzīvsudrabu, svinu, kadmiju vai litiju. Baterijām tiekot bojātām vai sadaloties, šīs vielas nokļūst augsnē un gruntsūdeņos.
Piemēram, kadmijs no baterijām uzkrājas augu saknēs, tālāk nonākot pārtikā. Savukārt dzīvsudrabs ūdenstilpēs mikroorganismu ietekmē pārvēršas par metildzīvsudrabu – īpaši toksisku formu, kas uzkrājas, piemēram, augsnē un zivīs, tālāk nonākot gan cilvēku, gan dzīvnieku barības ķēdē. Piemēram, Latvijā pirms dažiem gadiem šī viela jau konstatēta melnajos stārķos, kas ir reti un īpaši aizsargājami.
Tikmēr cilvēkiem dzīvsudrabs var bojāt nieres, nervu un reproduktīvo sistēmu un negatīvi ietekmēt attīstību. Tāpēc ir jārauga, lai arī bīstamie atkritumi nekādā gadījumā nepaliktu dabā un vajadzības gadījumā tiktu nogādāti specializētajos savākšanas punktos. Gan bīstamajiem, gan arī citu veidu atkritumiem paredzētie nodošanas punkti un laukumi visā Latvijā atrodami interaktīvajā kartē tīmekļa vietnē www.videspratiba.lv.
Arī tīrīšanas līdzekļi dabā atstāj nospiedumu
Vides izglītības eksperte vērš uzmanību uz vēl kādu svarīgu aspektu – tīrīšanas līdzekļiem. Pat neliels sadzīves ķīmijas daudzums, nonākot dabā, var radīt ievērojamu kaitējumu – piesārņot augsni un ūdenstilpes, ietekmēt mikroorganismus un traucēt dabisko ekosistēmu. Īpaši jutīgas ir ūdenstilpes, kur šādas vielas var veicināt ūdens “ziedēšanu” un kaitēt tajā dzīvojošajiem organismiem.
“Tāpēc ieteicams izvairīties no trauku mazgāšanas dabā. Ja tas tomēr nepieciešams, traukus var noskalot, bet vispirms tie jānotīra ar papīra vai auduma salvetēm (tās jāizmet sadzīves atkritumos). Pārtikas atkritumi jāievieto atkritumu maisā vai kādā tam speciāli paredzētā traukā, kas pēc tam jāiztukšo bioloģiski noārdāmo atkritumu konteinerā vai kompostā, vai arī sadzīves atkritumu konteinerā, ja divas pirmās opcijas nav pieejamas,” norāda Erta.
Trauki jāskalo vismaz 50 līdz 100 metru attālumā no ūdenstilpēm, ar nelielu ūdens daudzumu un bez sadzīves ķīmijas līdzekļu izmantošanas. Pat “eko” vai “bio” līdzekļi dabā atstāj nospiedumu. Netīro ūdeni nekādā gadījumā nedrīkst izliet ūdenstilpē. Vislabāk to izliet kanalizācijā. Ja šādas iespējas nav, to var izliet uz zemes, bet izkliedēti, jo tādā veidā tas vienmērīgāk iesūcas zemē, kur mikroorganismi vismaz daļu piesārņojuma spēj sadalīt.
Kādas plastmasu saturošu trauku alternatīvas izmantot?
Izvēloties traukus piknikam vai pasākumiem dabā, svarīgi saprast – ne visas alternatīvas plastmasai ir vienlīdz ilgtspējīgas.
Vislabākais risinājums: daudzreiz lietojamie trauki un piederumi
Izvēloties traukus piknikam vai pasākumiem dabā, svarīgi saprast – ne visas alternatīvas plastmasai ir vienlīdz ilgtspējīgas. Vislabākais risinājums ir daudzreiz lietojamie trauki un piederumi, piemēram, metāla vai stikla kārbas ēdiena uzglabāšanai, nerūsējošā tērauda galda piederumi, atkārtoti lietojamas krūzes un ūdens pudeles un auduma salvetes, jo tās rada vismazāko ietekmi uz vidi ilgtermiņā.
Šos traukus un piederumus var izmantot atkārtoti pat simtiem reižu, turklāt mūsdienās pieejami gan viegla metāla un izturīgas, daudzreiz izmantojamas plastmasas, gan arī estētiski un praktiski komplekti piknikiem. Ja ir iespēja traukus pēc tam nomazgāt, šī ir visatbildīgākā (un ilgtermiņā – arī vislētākā) izvēle.
Daudzreiz lietojamie trauki un piederumi no atjaunojamo dabas resursu šķiedrām
Kā praktiska alternatīva, īpaši izbraukumiem, kur svarīgs svars un ērtība, ir daudzreiz lietojamie piederumi no atjaunojamo dabas resursu šķiedrām, piemēram, koka, niedrēm vai bambusa. Tie ir vieglāki, ērti transportējami un paredzēti ilgākai lietošanai, vienlaikus samazinot atkarību no plastmasas izstrādājumiem.
Tomēr arī šajā gadījumā jāatceras – tie joprojām ir vienreizlietojami produkti, kuru ražošanai tiek patērēti resursi, tāpēc tos ieteicams izmantot tikai tad, ja nav iespējams izvēlēties daudzreiz lietojamus risinājumus.
Cukurniedru trauki un piederumi
Ja tomēr nepieciešams vienreizlietojams risinājums, var izvēlēties traukus no cukurniedrēm. Tie tiek ražoti no pārtikas rūpniecības blakusproduktiem, ir izturīgi un piemēroti arī karstam ēdienam. Tomēr būtiski atcerēties, ka to pilnvērtīga sadalīšanās notiek rūpnieciskās kompostēšanas apstākļos, nevis vienkārši atstājot dabā.
Vienreizlietojamie papīra trauki
Līdzīgi arī rūpnieciski kompostējamie papīra trauki var šķist videi draudzīga izvēle, taču praksē tie bieži satur pārklājumus, kas nodrošina mitrumizturību. Tas nozīmē, ka tie nav piemēroti parastai papīra pārstrādei. Papīra trauki nav uzskatāmi par iepakojumu un neder pārstrādei kopā ar vieglo iepakojumu, jo parasti ir netīri vai izgatavoti no vairākiem materiāliem.
Tāpēc papīra trauki visbiežāk ir jāizmet sadzīves atkritumos. Tos drīkst izmest bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem paredzētajā konteinerā tikai tad, ja uz trauka skaidri norādīts, ka tas ir kompostējams vai bioloģiski noārdāms.
Atpūta dabā var būt lieliska, taču tai jāpieiet ar atbildību. Katrs apzināts lēmums – izvēlēties daudzreiz lietojamos traukus, savākt atkritumus vai atteikties no lieka iepakojuma – palīdz samazināt piesārņojumu un saglabāt vidi tīru un sakoptu!
Iepriekšminētie pētījumi rāda, ka piesārņojuma dabā ir daudz un tas var atstāt nopietnas sekas, tomēr mūsu spēkos ir to mainīt.
Kā, dodoties dabā, atstāt pēc iespējas mazāku vides pēdu?
Sagatavojies atpūtai dabā gudri!
■ Ņem līdzi daudzreiz lietojamus traukus un galda piederumus.
■ Sagatavo atkritumu maisus (vēlams vairākus – šķirošanai).
■ Iepērkoties izvēlies produktus ar pēc iespējas mazāku iepakojuma daudzumu.
■ Iepako ēdienu atkārtoti lietojamos traukos.
Baudot pikniku, pieņem apzinātus lēmumus!
■ Izvairies no pārtikas plēves un mitrajām salvetēm, kā arī vienreizlietojamiem plastmasas traukiem un piederumiem.
■ Izvēlies atkārtoti izmantojamas auduma salvetes vai papīra salvetes bez plastmasas piejaukuma vai vienreizlietojamo plastmasas trauku un piederumu alternatīvas.
■ Savukārt, ja trauki un galda piederumi ir viegli, lūko, lai tie vējā neaizlido, – kamēr neizmanto, vislabāk uzglabāt tos kastē.
■ Īpaši svarīgi: nemet cigarešu izsmēķus zemē, bet ievieto tos līdzpaņemtā, ugunsdrošā traukā (piemēram, stikla burkā) un pēcāk izmet sadzīves atkritumos.
Pēc piknika: ko atnesi – to aiznes!
■ Pārbaudi piknika vietu un pārliecinies, ka visi atkritumi ir savākti.
■ Savāc arī mazos atkritumus (korķus, papīra gabaliņus, iepakojuma atliekas).
■ Ja iespējams, šķiro atkritumus un izmet tos atbilstošos konteineros.
■ Arī pārtikas atkritumiem nav vieta dabā – savāc tos un izmet bioloģiski noārdāmo atkritumu konteinerā vai kompostā.
Turklāt, ja piknika vietā atrodi, piemēram, zemē nomestu plastmasas pudeli vai skārda bundžu, videi visdraudzīgāk ir savākt arī to. Tomēr, ja pamani būtisku piesārņojumu (vidē izmestus sadzīves atkritumus, iepakojumu, būvgružus, bīstamos vai citus atkritumus), nekavējoties ziņo par to Valsts vides dienestam mobilajā lietotnē “Vides SOS” vai rakstot uz e-pastu: [email protected].
Sadarbībā ar SIA “Zaļā josta”
