2023. gadā Jelgavas pilsētas slimnīcā pacientu skaits bijis ar pieaugošu tendenci

Jelgavas pilsētas slimnīca apkopojusi aizvadītā gada rādītājus. Pērn slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļā pēc palīdzības vērsušies 32 038 pacienti, kas ir par 10 procentiem vairāk nekā 2022. gadā un par 26 procentiem vairāk nekā 2021. gadā. Vienlaikus par 15 procentiem pieaudzis ambulatori ārstēto pacientu skaits. Pērn slimnīca pilnvērtīgi atsākusi darbu bez pandēmijas laikā ieviestajiem ierobežojumiem, vairākās specialitātēs uzņēmusi jaunus rezidentus un veiksmīgi uzsākusi plānoto attīstības projektu realizāciju, informē pašvaldība.

Klientu plūsma slimnīcas uzņemšanas nodaļā pērn bijusi ar pieaugošu tendenci – pēc palīdzības vērsušies vidēji 2670 pacienti mēnesī jeb 88 pacienti diennaktī. Savukārt no kopējā pacientu skaita, kuri 2023. gadā bija lūguši palīdzību uzņemšanas nodaļā, 21 293 pacienti jeb 66 procenti saņēmuši ambulatoro palīdzību un ar ārsta norādījumiem devušies mājup, bet 10 745 jeb 34 procenti stacionēti. “Šādai tendencei ir vairāki iemesli. Viens no tiem ir pandēmijas laika atbalss – Covid-19 uzliesmojuma laikā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība bija ierobežota, un tas ir atstājis sekas uz cilvēku veselību. Turklāt ļoti jūtama ir nepietiekama ģimenes ārstu pieejamība, tādējādi liela daļa pacientu ir tādi, kuri laicīgi nav lūguši vai nav saņēmuši nepieciešamo palīdzību pie ģimenes ārsta. Vienlaikus, ņemot vērā, ka esam viena no septiņām daudzprofilu ārstniecības iestādēm Latvijā, pie mums tiek nogādāti pacienti no visa Zemgales reģiona – Bauskas, Olaines, Tukuma un citām vietām,” skaidro Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes loceklis Kārlis Smilga.

Pērn Jelgavas pilsētas slimnīcā pieaudzis arī ambulatori ārstēto pacientu skaits – tas bijis par 2852 pacientiem jeb 15,5 procentiem lielāks nekā 2022. gadā un par 5672 pacientiem jeb 36,3 procentiem lielāks nekā 2021. gadā. “2023. gads bija pirmais pilnais gads pēc pandēmijas, kad bez ierobežojumiem varējām nodrošināt ambulatoros pakalpojumus – zobārstniecību, grūtnieču aprūpi, dienas stacionāru un dažādu speciālistu pieņemšanu. Atgriešanās ierastajā darba režīmā raisīja lielāku aktivitāti arī pacientu vidū, kuri ierobežojumu laikā bija trauksmaini apmeklēt medicīnas iestādi,” tā K.Smilga, papildinot: viens no faktoriem bija arī valsts apmaksāto pakalpojumu lielāka pieejamība – pērn Nacionālā veselības dienesta (NVD) finansējums medicīnas iestādē nodrošinātajiem ambulatorajiem pakalpojumiem bija par 10 procentiem lielāks nekā iepriekš.

Likumsakarīgs pacientu pieplūdums saistīts arī ar materiāltehniskās bāzes papildināšanu vairākiem medicīnas iestādes pakalpojumiem. Piemēram, pērn Ambulatorajā nodaļā darbu uzsāka otorinolaringologs (LOR), kā arī LOR kabinetā uzstādīta viena no mūsdienīgākajām darba stacijām Latvijā. Pateicoties jaunākās paaudzes iekārtām, LOR speciālistiem ir iespēja operatīvi veikt ausu, kakla un deguna izmeklējumus un nodrošināt dažāda veida manipulācijas, bet pacientiem diagnostikas un ārstēšanas process kļuvis vēl komfortablāks. Tāpat nodaļā vairāk sniegti zobārstniecības pakalpojumi – augstas pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanai pērn iegādāta jauna stomatoloģiskā iekārta, kas sniedz iespēju strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām.

Jauno tehnoloģiju ieviešanu medicīnas iestāde pērn praktizēja arī NVD iniciētajā un finansētajā inovāciju ideju konkursā. Sadarbībā ar inovāciju stratēģijas uzņēmumu “Helve” izstrādāts digitālo inovāciju pilotprojekts, un 2023. gadā laika posmā no marta līdz decembrim slimnīcā notika pilotprojekta realizācija klīniskajā praksē. Kopā ar Holandes jaunuzņēmumu “Inicare” tika aprobēta digitāla bezvadu diennakts pacientu vitālo rādītāju noteikšana.

Skaidrojot digitālo risinājumu pielietošanu praksē, K.Smilga norāda: “Lai kontrolētu pacienta veselības stāvokli, nodaļas personāls reģistrē pacienta mērījumus – asinsspiedienu, pulsu, ķermeņa temperatūru un skābekļa piesātinājumu asinīs – vidēji četras reizes diennaktī. Šajā gadījumā automatizētais risinājums nodrošina iespēju šos mērījumus veikt reizi 15 minūtēs. Tādā veidā tiek iegūta pacienta vitālo rādītāju dinamika un ar mākslīgā intelekta palīdzību rodas iespēja noteikt pacienta veselības stāvokļa strauju pasliktināšanos. Piemēram, ja pacienta kārtējais mērījums plānots tikai sešos no rīta, bet augsta temperatūra pacientam pēkšņi parādās jau divos naktī, sistēma par to signalizēs ārstam, kurš nekavējoties varēs sniegt palīdzību.” K.Smilga vērtē, ka ieguvums šajā situācijā ir gan tūlītēja reaģēšana uz pacienta veselības stāvokļa pasliktināšanos, gan pacienta drošības sajūtas palielināšana. Vienlaikus procesu automatizācija atslogotu arī medicīnas personāla darbu, ļaujot tam pilnvērtīgāk pievērsties citiem darba pienākumiem. Jāpiebilst, ka projekts turpinās arī šogad, līdz “Inicare” pilnībā pabeigs digitālā rīka izstādi.

Vienlaikus pērn iestāde realizēja virkni projektu informācijas tehnoloģiju jomā – lielākā daļa no projektiem bija vērsti uz iekšējo iestādes darba procesu optimizāciju, piemēram, gan ārstu, gan iedzīvotāju ērtībai nodrošināta endoskopisko izmeklējumu atbilžu digitalizācija. Proti, endoskopiskās atbildes vairs nav nepieciešams saņemt slimnīcā, jo izmeklējuma rezultāti ir pieejami elektroniskā formātā un tiem var piekļūt ar kādu no drošajiem autentificēšanās veidiem.

Līdz ar darbaspēka trūkumu globālā mērogā, tostarp arī veselības aprūpes nozarē, slimnīca jau laicīgi rūpējas ne vien par digitālo rīku ieviešanu, bet arī par nākamās paaudzes speciālistu sagatavošanu. Tā šogad darbu slimnīcā turpina 26 rezidenti, tostarp pieci no tiem pērn uzņemti specialitātēs, kurās nākotnē būs jāgatavojas paaudžu maiņai, – traumatoloģijā, kardioloģijā, ginekoloģijā un radioloģijā. Jāpiebilst, ka 2023. gadā slimnīcā bija nodarbināti kopumā 609 strādājošie – 128 ārsti, 26 rezidenti, 186 vidējā medicīnas personāla darbinieki, 75 jaunākā medicīnas personāla darbinieki un 194 citi darbinieki.

Turpinot stiprināt Jelgavas slimnīcas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru, šogad slimnīca plāno veikt autostāvvietu izbūvi darbiniekiem un apmeklētājiem, nomainīt četrus medicīnas iestādes liftus, uzstādīt dīzeļģeneratoru diennakts elektroenerģijas padeves nodrošināšanai, kā arī iegādāties vairāk nekā 190 pacientu gultu, nomainot līdzšinējās teju visās slimnīcas nodaļās. Tāpat šā gada izaicinājums ir pabeigt jaunā slimnīcas korpusa projektēšanas darbus teritorijā, kur pērn demontēta savulaik nepabeigtā slimnīcas dzemdību nodaļas ēka.

Foto: Jelgava.lv