“Latvju zeme vaļā stāv”

Kas atbildēs par Baltkrievijas robežas izbūves apturēšanu 2019. gadā?

Austrumu robežai ir nepieciešams kārtīgs žogs – šādu vienkāršu patiesību atklāj nemieri pie Polijas, Lietuvas un arī Latvijas robežas ar Baltkrieviju, kur nenorimst lielāku nelegālo imigrantu grupu laušanās uz Rietumiem. Reaģējot uz samilzušo situāciju, 12. novembrī Saeima pieņēma Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu. Saskaņā ar to turpmāk valsts kapitālsabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadīs un uzraudzīs visu robežas infrastruktūras būvniecību, tostarp rīkos nepieciešamos iepirkumus un slēgs iepirkuma līgumus. Pilnībā sakārtot robežu tiek solīts 2024. gadā. Kas būvēs robežu – to sola noskaidrot 2022. gada sākumā.

Draudi mudina nostiprināt robežu 
Zīmīgi, ka Latvijas austrumu robežas izbūve sākās 2015. gadā ar Krievijas robežas būvi. Arī tolaik austrumos Ukrainā bija politiski un arī militāri draudīga situācija. Iepirkuma konkursā toreiz uzvarēja Jelgavas uzņēmums būvsabiedrība “Igate”, bet būvdarbus uzraudzīja Latvijas Republikas Valsts robežsardze, nevis VNĪ. 
Būvsabiedrības “Igate” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns stāsta, ka tolaik ar robežsardzi tika noslēgta vispārīga vienošanās, pirmkārt, par Krievijas robežas izbūvi nepilnu 17,5 miljonu eiro apmērā. Līdz 2019. gada rudenim darbi tika veikti 17,3 miljonu eiro apmērā. Parasti ikdienā uz robežas strādāja ap 25 “Igates” darbinieki un 20 tehnikas vienības – traktori, ekskavatori, kvadricikli, apvidus automašīnas (tas, neskaitot tehniku, kas pieved materiālus). 
M.Peilāns piebilst, ka vienošanās tika noslēgta arī par Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvi. Šo darbu summa bija 22,85 miljoni eiro, bet noslēguma termiņš – 2022. gads. Vēl Krievijas robežas nožogošana nebija pabeigta, kad “Igate” jau iesāka darbus uz Baltkrievijas robežas, tur tos veicot par 2,3 miljoniem eiro (visas M.Peilāna iepriekšminētās summas norādītas, neskaitot PVN).

Visu rakstu lasiet 25. novembra “Zemgales Ziņās”

Teksts: Gaitis Grūtups

Foto: publicitātes