Par to, ka putekļu problēma aizvien ir plaša, varētu liecināt kaut vai tas, ka Jelgavas novadā grants, šķembu vai bez seguma ceļi veido lauvastiesu no visiem ceļiem, proti, gandrīz 80 procentu. Ir pagasti, kā Ozolnieki, kur šādu ceļu ir mazāk nekā puse, bet, piemēram, Salgalē tādi ir gandrīz visi (93 procenti). Līdzīga aina ir Dobeles novadā – no ceļiem noasfaltēti vien 10 procenti. Labāka situācija ir ar ielām – vairāk nekā puse ir ar asfaltu.
Te gan jāpiebilst, ka Latvijā ir pašvaldības, kur situācija ir vēl sliktāka, jo, kā norāda Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns, viens no reģionālo un vietējo ceļu uzlabošanas stratēģijas mērķiem ir nodrošināt, ka vismaz pagasta pārvaldi ar novada centru savieno ceļš ar melno segumu.
Nav pētījumu par ietekmi uz veselību
Laine no Svētes pagasta pie valsts vietējā grants ceļa V1075 dzīvo jau 15 gadu, tomēr problēmas tas sagādā tieši pēdējos gados. Satiksme kļuvusi daudz intensīvāka un arī ātrāka (nekādu ātruma ierobežojumu šajā ceļa posmā nav), turklāt ir audzis tieši smago automašīnu skaits: traktortehnika, baļķvedēji, kravas auto. Viņa ceļa pusē ir izveidojusi lazdu joslu, lai kaut kā piebremzētu putekļus, taču tos apstādināt ir ļoti grūti, turklāt vējš jau nepūš tikai vienā virzienā vien. Laines lielākās bažas ir par to, kā, gadiem elpojot putekļus, tie ietekmēs viņas veselību.
Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties ZZ.lv abonementu:
"ZZ.lv Plus" abonentiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur atspoguļosim notikumus un procesus vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs.
Abonē ZZ.lv digitālo saturu par 0.99€ uz pirmajām 4 nedēļām*
*Pēc izmēģinājuma perioda beigām ik pēc četrām nedēļām tiks veikts automātiskais maksājums - 1.99€ par abonēšanas periodu. Abonēšanu vari pārtraukt jebkurā brīdī savā ZZ.lv kontā.
Reklāma