Risinājums “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” tarifu problēmai – jauna iepirkumu stratēģija

Apskatot tuvāk jaunos “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” iesniegtos tarifu projektus, skaidri redzams, ka galvenais lielo izmaksu kāpuma cēlonis abos gadījumos ir viena pozīcija – izmaksas tīkla zudumu kompensēšanai. Elektroenerģijas iegādi šo zudumu kompensēšanai operatori joprojām iecerējuši iepirkt par “Nord Pool” biržas “spot” cenām tā vietā, lai fiksētu šīs izmaksas, kas plānoto izmaksu kāpumu spētu samazināt par vairākiem desmitiem miljonu eiro.

Tīkla zudumi, kas rodas, pārvadot elektroenerģiju pa vadiem līdz galalietotājiem, kā fizikāls process ir ne tikai neizbēgami, bet arī iespaidīgi: “Augstsprieguma tīkls” tam izmanto aptuveni 170 gigavatstundu gadā, bet “Sadales tīkls” – aptuveni 255 gigavatstundas elektroenerģijas gadā¹. Abu tīkla operatoru zudumu apjomi ierindo tos valstī lielāko elektroenerģijas patērētāju saraksta pašā augšgalā. Attiecīgi ar elektroenerģijas zudumiem un tehnoloģiska pašpatēriņa apjoma saistītā iepirkuma izmaksas ir vienas no lielākajām izmaksu komponentēm abos tīkla operatoru iesniegtajos tarifu projektos.

Šobrīd “Augstsprieguma tīkls” tam paredz aptuveni 46 miljonus eiro gadā jeb 66% no kopējo izmaksu pieauguma, bet “Sadales tīkls” – 68 miljonus eiro gadā jeb 20% no kopējo izmaksu proporcijas jaunajā tarifu projektā. Galvenais iemesls tik straujam izdevumu pieaugumam ir saistīts ar elektroenerģijas cenu straujo kāpumu tirgū. Piemērojot līdzšinējo iepirkuma stratēģiju, kas paredz iepirkt zudumiem nepieciešamo elektrības apjomu par Nord Pool spot cenām, sanāk būtiski pārmaksāt, jo maksājam arī par spot tirgus nenoteiktības risku. Aktuālajā situācijā, kur spot tirgus cenu lēcieni svārstās no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro, aktuāls ir jautājums – vai šis ir saimnieciski pārdomātākais risinājums?

Tīkla zudumu kompensēšanai paredzētās elektroenerģijas iegādi par mainīgām “Nord Pool” “spot” cenām paredz iepriekšējo gadu tarifu noteikšanas politika. Publiski jau ir izskanējusi tēze, ka “miera laiku” stratēģija krīzes apstākļos nestrādā, un šis ir spilgts piemērs. Jāsaprot, ka brīdī, kad tirgus situācija ir strauji mainījusies, ir jābūt atbilstošām izmaiņām arī uzņēmumu rīcības stratēģijā.

Pārskatot līdzšinējo enerģijas iepirkuma stratēģiju un izvēloties tarifos ietvertās elektroenerģijas apjoma daļēju vai pilnīgu iegādi par fiksētu cenu ilgākā laika periodā, šīs izmaksu pozīcijas varētu samazināt pat par 50% procentiem, jeb vismaz 50 miljoniem eiro gadā nākamajā tarifu periodā. Ņemot vērā, ka tieši tīkla zudumu kompensēšana veido lauvas tiesu no jaunajiem tarifiem, tas būtu reāls risinājums, kā mazināt to slogu abiem operatoriem. Dienas beigās ieguvēji ir visi uzņēmumi un mājsaimniecības, jo samazinās maksa par tīkla infrastruktūras izmantošanu un tīkla tarifi Latvijā saglabājas konkurētspējīgā līmenī.

Par elektroenerģijas zudumu cenu fiksēšanu ilgtermiņā jau šobrīd lemj arī mūsu kaimiņvalsts Igaunijas tirgus regulators. “Enefit” pēdējo gadu pieredze sadarbībā ar lielākajiem Latvijas elektroenerģijas lietotājiem apliecina, ka daļēja vai pilnīga elektroenerģijas cenu fiksēšana ilgtermiņā kā iepirkuma stratēģija ir plaši izplatīta elektrointensīvo uzņēmumu vidū.

Tas rezultējas stabilos, prognozējamos izdevumos un aizsardzībā pret lielu cenu kāpumu. Šis risinājums ir valsts un visas sabiedrības interesēs, jo tas sniedz tūlītēju risinājumu bez papildu valsts budžeta līdzekļu tērēšanas vai valsts attīstībai svarīgo Eiropas Savienības fondu pārvirzīšanas kompensācijām.

Risinājums pastāv, bet ir nepieciešama ātra un izlēmīga rīcība, jo arī šobrīd, izmantojot novecojušo iepirkumu stratēģiju, katru dienu zaudējam vairākus simtus tūkstošu eiro, turpinot uzkrāt zaudējumus nākamajam tarifu periodam.

1^ Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projekts (sprk.gov.lv)

Krists Mertens, energokompānijas “Enefit” valdes priekšsēdētājs

Foto: publicitātes