Latvijas ekonomika balansē uz recesijas robežas

Latvijas ekonomikas izaugsme 2022. gada nogalē ir apstājusies un Latvijas ekonomika šobrīd balansē uz recesijas robežas.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, 2022. gada pēdējā ceturksnī Latvijas IKP pieauga par 0,3 %, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni tas palika nemainīgs. Saskaņā ar aktuālāko Latvijas ekonomikas novērtējumu, Latvijas IKP ir samazinājies divos no pēdējiem trīs ceturkšņiem, kas atbilst visplašāk lietotajai recesijas definīcijai.

Tomēr daudzās nozarēs turpinās izaugsme, bezdarbs ir zems, patēriņš aug un no nozīmīgas ekonomikas lejupslīdes pagaidām ir izdevies izvairīties. Tādēļ gluži par recesiju pašreizējo situāciju nosaukt nevar un pērn kopumā Latvijas IKP, neskaitot inflāciju, ir audzis par 2 %. Papildus tam, pērnā gada Latvijas IKP rezultāti kopā ar citiem ekonomikas rādītājiem liek domāt, ka 2022. gadā nav palielinājusies Latvijas ekonomikas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas.

Lai arī pērn kopumā Latvijas ekonomika ir nedaudz augusi, dažādu nozaru sniegumi pagājušajā gadā ir bijuši ļoti atšķirīgi un, augstās inflācijas dēļ, eiro izteiksmē Latvijas IKP pieauga par vairāk nekā 16 %. Salīdzinājumā ar 2021. gadu, pērn Latvijas ekonomikā visstraujāk augušas izmitināšanas un ēdināšanas (+57,5 %), kā arī mākslas un izklaides nozares (+26,6 %), kas gan pamatā ir saistīts Covid-19 ierobežojumu atcelšanu. Papildus tam pērn augušas arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu (+14 %), un komercpakalpojumu (+15,7 %) nozares. Savukārt būvniecības un tirdzniecības izlaides apjomi 2022. gadā samazinājās par attiecīgi 11,3 %, un 6,3 %.

Šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies bez lieliem pārsteigumiem. No sliktākajiem enerģijas krīzes scenārijiem ir izdevies izvairīties, un dabasgāzes, kā arī elektrības cenas Eiropā ir samazinājušās. Valsts atbalsts kopā ar ienākumu pieaugumu palīdz mājsaimniecībā tikt galā ar enerģijas cenu kāpumu, un mazumtirdzniecībā janvārī ir fiksēts pat neliels pieaugums, lai arī šis pieaugums ir pret 2022. sākumu, kad vēl spēkā bija dažādi Covid-19 ierobežojumi.

Rūpniecībā gan šobrīd ir recesija, un ražošanas apjomi sarūk visā Baltijā, taču kritumi pagaidām ir relatīvi nelieli, un februārī ražotāju noskaņojumā ir redzamas pozitīvas tendences. Tāpat janvārī pirmo reizi reģistrēto auto skaits Latvijā ir bijis zemāks kā iepriekšējos gados, un mazinās aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū. Tomēr būvniecībā šo aktivitātes kritumu palīdzēs kompensēt apjomīgas ES fondu investīcijas, kas šogad un nākamgad ieplūdīs Latvijas ekonomikā.

Kopumā ekonomikas izaugsmes perspektīvas 2023. gadam šobrīd šķiet labākas nekā tās bija 2022. gada rudenī. Eiropai ir izdevies izvairīties no enerģijas krīzes sliktajiem scenārijiem un dabasgāzes cenas ir samazinājušās par vairāk nekā 80 % no 2022. gada augstākajiem līmeņiem. Arī IKP eirozonā turpina augt, savukārt bezdarba līmenis ASV janvārī ir samazinājies līdz 3,4 %, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 50 gadu laikā, kas liecina par ļoti spēcīgu darba tirgu. Šīs pozitīvās tendences atspoguļojas arī nedaudz labākās ekonomikas prognozēs.

Tomēr pašreizējā situācija pasaules ekonomikā joprojām ir ļoti neskaidra, un ir redzama liela atšķirība starp dažādiem ekonomikas rādītājiem. Kamēr atsevišķi rādītāji, piemēram, pozitīvs IKP pieaugums, zems bezdarba līmenis, pieaugošais mazumtirdzniecības apjoms liecina par stabilu un veselīgu ekonomiku, citi faktori, piemēram, patērētāju un uzņēmumu negatīvais noskaņojums, un apsteidzošie rādītāji finanšu tirgos joprojām norāda uz augstiem recesijas riskiem.

Tāpat turpinās karš Ukrainā, ģeopolitiskie riski ir augsti, un noturīgi augstā inflācija liek domāt, ka procentu likmju kāpums turpināsies un Euribor likmes šogad varētu pietuvoties 4 %. Tādēļ par šī gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvām es joprojām esmu piesardzīgs, un pēc manām prognozēm Latvijas IKP 2023. gadā varētu sarukt par 1-1,5 %, savukārt 2024. gadā IKP pieaugums varētu būt 3-4 % apmērā.

Mārtiņš Āboliņš, AS “Citadele banka” ekonomists