Naturalizācija ir process, kura rezultātā personu uzņem Latvijas pilsonībā. Naturalizācija un pilsonības iegūšana naturalizācijas kārtībā faktiski ir viens un tas pats, abus terminus lieto gan presē, gan normatīvajos aktos. Iegūt pilsonību ir katra cilvēka brīvas gribas izpausme.

Lielākie interesenti – nepilsoņi

2022. gadā Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemti 518 cilvēki, 2021. gadā – 419, bet 2020. gadā – 725, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) statistika.

PMLP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Madara Puķe “Zemgales Ziņas” informē, ka dati atsevišķi par pilsētām un novadiem netiek apkopota.

“Statistika liecina, ka naturalizēties gribētāju skaits ir stabils. Iepriekšējos gados tas ir zemāks Covid-19 pandēmijas dēļ. Kopš pērnā gada februāra (Ukrainas kara sākuma) ir augusi Krievijas Federācijas pilsoņu interese par Latvijas pilsonības iegūšanas iespējām naturalizācijas kārtībā. Vislielāko interesi par pilsonību izrāda nepilsoņi, Krievijas Federācijas, Ukrainas pilsoņi,” skaidro M.Puķe.

Kā savā mājaslapā vēsta PMLP, iesniegumi par Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā tiek pieņemti no 1995. gada 1. februāra. Kopš naturalizācijas sākuma saņemti 150 215 naturalizācijas iesniegumi par 163 705 personām. Ar Ministru kabineta rīkojumu Latvijas pilsonībā uzņemtas 148 830 personas, to skaitā 14 647 nepilngadīgi bērni, kas naturalizējas kopā ar vecākiem.

Jānokārto valodas, vēstures un kultūras pārbaudes

Personai, kura vēlas iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā, no sākuma jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā ir jāiesniedz naturalizācijas iesniegums. Tad persona divu mēnešu laikā tiks norīkota uz latviešu valodas prasmes pārbaudi, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanu pārbaudi.

Uz Latvijas pilsonību var pretendēt ne tikai mūsu valsts pastāvīgie iedzīvotāji, bet arī Latvijā dzīvojošie citu valstu pilsoņi. Arī viņiem jānokārto visi nepieciešamie pārbaudījumi – vēsturē, valodā un Satversmes zināšanā. Tie, kuri nespēj nokārtot eksāmenus pirmajā reizē, pēc trim mēnešiem var mēģināt atkal. Eksāmenā ir gan mutiskā, gan rakstiskā daļa.

Ja persona atbrīvojama no kādas pārbaudes vai tai piemērojami atvieglojumi, jāiesniedz dokuments, kas to apliecina.

Pēc pārbaudes nokārtošanas, ja pretendents atbilst visiem Pilsonības likuma nosacījumiem, viņš tiks uzaicināts dot solījumu par uzticību Latvijas Republikai.

Lēmumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā pieņem Ministru kabinets (MK). Pēc MK rīkojuma parakstīšanas personai tiks nosūtīta informatīva vēstule par uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

Pēc uzņemšanas Latvijas pilsonībā viena mēneša laikā jānoformē Latvijas pilsoņa personu apliecinošs dokuments jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā.

Kas vēl ir jāņem vērā?

Jāņem vērā, ka nav daudz valstu, ar kurām Latvijā atļauta dubultpilsonība, un daudzos gadījumos no iepriekšējās pilsonības jāatsakās. Tomēr dubultpilsonība atļauta ar citām ES valstīm. Bet pretendēt uz Latvijas pilsonību var pēc pieciem Latvijā nodzīvotiem gadiem, ja ir pastāvīgas uzturēšanās atļauja.

Instrukcija pilsonības pretendentiem atrodama PMLP vietnē pmlp.gov.lv. Naturalizēties var no 15 gadu vecuma.

Latvijas pilsonībā neuzņem personas, kuras ir krimināli sodītas, saistītas ar terorismu, darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, nav nomaksājušas administratīvos sodus vai nav izpildījušas citas maksājuma saistības pret valsti u.tml.

Kopš 2013. gada grozījumiem Pilsonības likumā jaundzimušajiem bērniem, kuriem abi vecāki ir nepilsoņi vai bezvalstnieki, Latvijas pilsonība tiek reģistrēta uzreiz ar dzimšanas fakta reģistrāciju, ja tikai viens no vecākiem to vēlas. Tas ir automātiski, atsevišķs iesniegums nav nepieciešams. Un jebkurā brīdī viens no vecākiem, kurš savam bērnam ir izvēlējies nepilsoņa statusu, līdz bērna 15 gadu vecumam var iesniegt PMLP iesniegumu par bērna atzīšanu kā Latvijas pilsoni. Savukārt no 15 līdz 18 gadu vecumam bērns pats var iesniegt šādu iesniegumu.

Latvijas pilsoņa priekšrocības:

vēlēšanu tiesības – tiesības piedalīties Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, tiesības pašam būt ievēlētam Saeimā vai vietējā pašvaldībā;

tiesības strādāt valsts pārvaldē – pildīt civildienesta ierēdņa, zvērināta advokāta, notāra, tiesneša u. c. amatus;

tiesības pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu;

tiesības piedalīties valsts iekšējā un ārējā aizsardzībā – strādāt Valsts un pašvaldības policijā, dienēt armijā, strādāt valsts drošības iestādēs;

tiesības bez vīzas ceļot uz vairāk nekā 100 pasaules valstīm.

Krievijas pilsoņiem jāizdara izvēle

Latvijas Saeima pērn veica grozījumus Imigrācijas likumā, kuros noteica, ka Krievijas pilsoņiem ar paststāvīgās uzturēšanās atļaujām Latvijā, kuri pirms Krievijas pilsonības iegūšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi, pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs derīga līdz 2023. gada 1. septembrim. Nu Saeima šo termiņu ir pagarinājusi, taču prasība nav atcelta. Ja personas vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tām jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi atbilstoši Imigrācijas likumā noteiktajam – vismaz pamatlīmeņa 2. pakāpē. Tas ir jādara Krievijas pilsoņiem vecumā no 15 līdz 75 gadiem, un, pēc PMLP datiem, šādu cilvēku skaits Latvijā ir ap 20 tūkstošiem.

Jāsāk ar iesniegumu

Personai, kura vēlas iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā jeb vēlas naturalizēties, no sākuma jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā ir jāiesniedz naturalizācijas iesniegums.

Iesniegumam klāt ir jāpievieno vairāki dokumenti:

■ personu apliecinošs dokuments – pase vai identifikācijas karte (nosūtot dokumentus pa pastu, jānosūta tikai personu apliecinoša dokumenta kopija);

■ dokuments par pastāvīgu dzīvi Latvijā pēdējos piecus gadus (piemēram, izziņa no darba devēja par nodarbinātību, izziņa no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, izziņa no izglītības iestādes, dokuments, kas pierāda, ka noteiktajā laikposmā veiktas saimnieciskās vai finansiālās darbības Latvijas teritorijā u. c.);

■ dokuments par legālu iztikas avotu (piemēram, izziņa no darbavietas, pensionāra apliecība, izziņa no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras par pabalsta saņemšanu vai izziņa no bankas par pozitīvu konta atlikumu, izziņa no mācību iestādes par stipendijas saņemšanu u.c.);

■ viena fotogrāfija (3×4 cm);

■ dokuments par valsts nodevas samaksu.

Valsts pamatnodeva ir 28,46 eiro. Samazinātā valsts nodeva ir 4,27 eiro. Valsts nodevu 4,27 eiro apmērā piešķir trūcīgu ģimeņu locekļiem vai atsevišķi dzīvojošām trūcīgām personām; nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajiem bezdarbniekiem; to ģimeņu locekļiem, kurās ir trīs nepilngadīgi bērni un vairāk; vecuma un izdienas pensijas saņēmējiem; personām ar II vai III invaliditātes grupu; valsts akreditēto vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem; valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem.

Savukārt no valsts nodevas atbrīvotas ir politiski represētas personas, I grupas invalīdi, bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni, kā arī valsts un pašvaldību sociālās aprūpes iestādēs uzņemtās personas.

Ja PMLP rīcībā nav ziņu par piederību kādam no minētajiem statusiem, tad personai pašai ir jāiesniedz pārvaldei attiecīgo statusu apliecinošs dokuments.

■ ja persona ir Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu un Šveices Konfederācijas vai citas valsts pilsonis, jāiesniedz izziņa par nesodāmību, ko izsniegusi un parakstījusi esošās pilsonības valsts kompetentā iestāde un kura izsniegta ne agrāk kā sešus mēnešus pirms naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas, vai jāiesniedz dokumentārs apliecinājums, ka šādu izziņu nav iespējams iegūt.

Izziņai par nesodāmību jābūt legalizētai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un tulkotai latviešu valodā.

Savukārt legalizācija nav nepieciešama ES, EEZ valstu, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē (izņemot tās aizjūras teritorijas) vai Šveices Konfederācijā izsniegtajiem publiskajiem dokumentiem, kas paredzēti izmantošanai Latvijā, kā arī dokumentiem, kurus izsniegušas Krievijas, Moldovas un Turcijas konsulārās iestādes ārvalstīs (tai skaitā šo valstu vēstniecības Latvijā).

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”

#SIF_MAF2022