Mārtiņos noslēdzas veļu laiks, sākas un līdz Meteņiem turpinās ķekatu sezona.
Mārtiņos noslēdzas veļu laiks, sākas un līdz Meteņiem turpinās ķekatu sezona. Savā desmitās jubilejas koncertā Mārtiņdienas priekšvakarā – svētdien, 9. novembrī, – Jelgavas folkloras kopa “Dimzēns” pieminēs viņsaules ceļu staigātājus, dziesmā “kaus gaili”, darīs citus tradicionālos Mārtiņdienas darbus un no viesiem gaidīs krāšņi maskotu ķekatu laika iedancošanu.
Viena versija ziemai piederīgo maskošanos skaidro kā veļu laika tiešu turpinājumu – viņsaulē mītošo dvēseļu gaitu atveidojumu. “Dimzēns” cer sagaidīt kuplu skaitu maskotu viesu, jo papildus citām mītiskā latviešu Mārtiņa īpašībām un nodarbēm izcels viņa tiltu meistarošanas prasmi. Pa Mārtiņa celto tiltu kultūras namā svētdien gaida ierodamies folkloras kopas no Bauskas, Dobeles, Vecsaules, Līvbērzes, Svitenes, arī no Jonišķiem Zemgales Lietuvas daļā.
Nedēļu pirms savas dzimšanas dienas “Dimzēns” svinēja Jelgavas folkloras dzīves ilggadēja uzturētāja Mārtiņa Vīpuļa piecdesmito jubileju. Vairāk nekā divdesmit gadu viņš vadīja “Dimzēna” priekšteci folkloras kopu “Novadnieki”. Mārtiņa Vīpuļa pārcelšanās uz Vilci un “Novadnieku” darbības izbeigšanās deviņdesmito gadu sākumā sakrita ar bijušās “Skandinieku” un “Saviešu” dalībnieces Veltas Lejas atgriešanos dzimtajā pilsētā. Daļa to, kas 1993. gadā izveidoja viņas vadīto “Dimzēnu”, bija bijušie “novadnieki”, daļa ar sludinājumiem atrasti, citi no klausītāju puses dalībnieku (pašlaik kopā – ap 30 lielu un mazu) skaitā gluži vienkārši pārnākuši tūlīt pēc daža laba koncerta.
Par Dimzēnu mājām – ne tikai Zaļeniekos, bet arī citviet Latvijā – un to saimniekiem veltītiem draiskiem pantiem folkloras kopa uzzinājusi vēlāk. Vispirms viņiem iepaticies šādi sauktais dancis un izplatītais vietvārds Dimzas – tas, ka Jelgava ir Dimzu ielokā.
Desmit gados apmeklēto vietu skaits Latvijā vien pārsniedzis 120. Un kur vēl Igaunija, Lietuva, Somija, Čehija… Ceļā uz attālu pagastu vai kaimiņvalsti aizmirsti instrumenti, vijoles stīgas pārtrūkšana īsi pirms svētku gājiena parādīšanās prezidentes pils priekšā, ielūzusi skatuve “Baltikas” atklāšanas koncertā Tallinā – traģikomiskie atgadījumi, kādiem pilna kopas bagātīgā koncertdzīve, nevienu uzstāšanās reizi, cik zināms, izjaukuši nav. Galu galā tikai augstāk uzsituši kolektīvā valdošajai atmosfērai jau tāpat pārpārēm raksturīgo augsto jautrības vilni, dziesmas un dejas sparu – patiešām vienlīdz piemītošu visiem neatkarīgi no gadu skaita. “Dimzēns” turpina novadniekiem un tautiešiem atgādināt un svešzemniekus iepazīstināt ar folkloras krājēju pierakstos uzmeklētajām Zemgales dziesmām un dančiem – gan paši, gan ar citu starpniecību.
Pagājušoziem radio SWH populārāko dziesmu divdesmitniekā un citos FM viļņos brangi dzīvojās pa “Deep Forest” modei samiksēts etnoelektronisks izstrādājums: projekta “Bonaparty” garadarbs, kurā linu druvu apdziedam itin skaidri varēja saklausīt mūsu pašu “Dimzēnu”. Talkas dziesma, kas stabilu vietu ieņem arī kolektīva biežāk skandēto dziesmu topā, ierakstīta 1997. gadā Jelgavas kultūras namā. “Dimzēnu” folklorists Andris Kapusts toreiz bija izvēlējies par Zemgales pārstāvi četru novadu dziesmu iemūžināšanas projektā – vērienīgā, taču tā arī līdz galam neīstenotā. Ierakstu tehnikas pārraudzīšanu tai tālajā deviņdesmito gadu nogalē uzņēmās bijušais pusaudžu ansambļa “Nejautā” taustiņnieks, tagadējais “new wave/punk” klasiķu grupas “Zig Zag” dalībnieks Jānis Brunovskis. Viņa apdarinātā “Linu druva” iekļauta arī šogad klajā laistajā populārās mūzikas izlasē “The Best of Latvia”.
Desmito dzimšanas dienu “Dimzēns” sagaida ar interneta mājaslapu, ko veidojis un uztur Didzis Fesbergs. Saite uz http://dimzens.info atrodama arī latviešu folkloras internetserverī.
