zz.lv
8. decembra vakarā Auces pilsētas kultūras namā pulcējās ļaudis, lai kopā svinētu īpašus svētkus – kultūras nama 70 gadadienu. Tieši tik ilgi nams kalpo par vietu, kur iedzīvotājiem pulcēties vienkopus, atpūsties pēc ikdienas darba, un rūpēm, kur lustēties un radoši darboties.
Kultūras namu – jubilāru – mēdz dēvēt arī par “Rozā kuģi”, tā šo īpašo vietu nosauca fotogrāfs un grāmatu autors Gunārs Janaitis, pateicoties ēkas fasādes krāsai un izmēram, kas patiesi ir grandiozs, gluži kā kuģim, turklāt Auce kā mazpilsēta lepojas arī ar šī nama grezno interjeru.
Nama būvniecība tika uzsākta 1952. gadā uz nodegušā nama pamatiem un sienām, tā atklāšanu svinot 1953. gada 5. decembrī, ievērojamākie rekonstrukcijas darbi kultūras namā veikti vien 2004., 2006. un 2011. gadā, savukārt. 2008. gadā ar pirmajiem Auces Dziesmu svētkiem atklāta atjaunotā Auces brīvdabas estrāde.
Auces pilsētas kultūras nams ir cieši saistīts ar Nikolaja Norenberga vārdu, viņš kultūras namu vadīja no 1958. līdz 1981. gadam. 35 gadus bija dramatiskā kolektīva režisors un aktieris, dekorāciju mākslinieks. Tikpat nesaraujami tas saistās arī ar Lilitas Zāmeles vārdu, kura kultūras namu vadīja no 1990. gada līdz 2018. gadam – 28 gadus! Kultūras namā darbojušies un savu radošo nospiedumu atstājuši arī grāmatu autors un režisors, bijušais mākslinieciskais vadītājs Māris Druva, bijušās mākslinieciskās vadītājas Daiga Granāte un Lauma Zeltiņa, kura izveidoja senioru deju kopu “Randiņš”. Namam allaž ir bijusi laba sadarbība ar Rutu Januzi, jauktā kora “Auce” izveidotāju. Savulaik jauniešu deju kolektīvu “Saulīte” turēja līmenī Aiga Muzikante un Henrijs Muzikants. Te Valdas Bidiņas un Ingunas Balceres vadībā ir darbojies arī vidējās paaudzes deju kolektīvs “Atvars”, bet Uģis Muzikants bijis kapelas vadītājs un koncertmeistars. Un šie, protams, nav vienīgie šī nama darbinieki, kuri šo “Rozā kuģi” dēvējuši teju par savām otrajām mājām. Mainoties laikam, mainās arī cilvēki, taču kultūras nams būs tik ilgi, cik ilgi tajā spēs “iedegties” darbinieku un apmeklētāju sirdis.
Jubilejas svinībās pulcējās nama tagadējie un bijušie darbinieki, amatiermākslas kolektīvu vadītāji un dalībnieki, novada iedzīvotāji un aicinātie viesi, lai asprātīgi jautrā noskaņā gluži kā erudīcijas šovā, kurā pat jāatbild uz āķīgiem jautājumiem “par un ap” jubilāru un tā raibo ikdienu, kavētos atmiņās par pagājušo laiku, par paveikto un piedzīvoto kultūras nama attīstībā. Vai jūs zināt, ka savulaik kultūras namā ir bijis kino un pat baleta pulciņš un kāpēc vienos no Auces pilsētas svētkos vārītajai saimes zupai tika dots nosaukums “VĪBULA”? Paldies erudītā sarunu šova “Kas rozā kuģim vēderā?” īpašajiem dalībniekiem – Lilitai Zāmelei, Inārai Rumbai, kura namā ilgstoši bijusi mākslinieciskā vadītāja, tagad vada senioru deju kopu “Randiņš” un folkloras kopu “Līgotne”, jauniešu pūtēju orķestra “Auce” koncertmeistaram Andim Āboliņam, jauktā kora “Auce” mākslinieciskajam vadītājam – diriģentam Aivim Antonovam-Kalniņam un Mārītei Matvejai, jaunajai kultūras nama direktorei.
Klātesošos ar izjustiem un radoši muzikāliem priekšnesumiem priecēja: deju studija “Panda” (vadītāja Anda Zaremba), deju grupa “Kāpnes” (vadītāja Kima Megija Staņislavska), jauktais koris “Auce”, pūtēju orķestris “Auce”, tautas lietišķās mākslas studija “Auce” ar īpašu lakatu defilē, folkloras kopa “Līgotne”, jubilejas viesus iesaistot jestrā dejā, un senioru deju kopa “Randiņš”, kā arī Elzas Rozentāles un maestro Ginta Žilinska koncertprogramma džeza noskaņās, par balles mūziku no romantikas līdz rokenrolam nakts stundās rūpējās grupa “Anete Porga Music”. Vakara gaitu kopā turēja un par enerģijas virmošanu rūpējās jubilejas vadītāji Arta un Andrejs no “A2 pasākumi”.
Jubilejas pasākuma veidotāja Vija Kurpniece stāsta: “Jubilejas vakarā atdzīvojās arī pats nams – “runāja” tā spoguļi, sienas, grīdas un pat tualetes podi. Piemēram, “Kultūra – Tavs ģimenes ārsts rekomendē!”, “Kultūra ceļ spārnos” vai arī “Attīstības akselerators – kultūra”.
Ir pat kāda vietēja anekdote… Sarunājas divas aucenieces:
– Mana vecmamma nezināja, ka šovakar koncerts!
– Bet afišas ir izliktas.
– Mēs nelasām afišas.
– Nu, ja, kultūras namā jau nekas nenotiek…
Tāpēc nama spogulis aicināja tajā ieskatīties, novērtēt un saprast: “Es esmu kultūra”. Vakara viesiem bija pieejama arī kultūras nama vēstures ekspozīcija jeb “Noliktavas ekspo”, kurā bija apskatāmi nama rekvizīti, artefakti un, protams, vissvētākais no grāliem – Gunāra Ordelovska pūtēju orķestra festivāla kauss.”
Ar atvērti skumjām sirdīm klusuma brīdis tika veltīts arī bijušajiem kultūras nama darbiniekiem – diriģentam, maestro Jānim Zirnim, kurš mūžības klēpī guldīts vien pagājušā nedēļā, direktoram, režisoram un dramaturgam Nikolajam Norenbergam, tērpu pārzinei, aktrisei Marijai Norenbergai, direktorei Iridai Balodei, pūtēju orķestra “Auce” diriģentam, Auces pilsētas svētku iniciatoram Arnoldam Sabulim, leģendārajai apkopējai Emīlijai Sabulei, kasierei un apkopējai Lilijai Kurciņai, saimniecības pārzinim Dzintaram Zubrovicam, sētniekam un kurinātājam Jānim Bogomāzovam, kino operatoram un dekoratoram Uldim Vismanim, kapelas “Auce” vadītājam Agrim Rencbergam, ilggadējiem amatierteātrmākslas kolektīvu dalībniekiem Ilmāram un Emīrai Žvibuļiem, Dzintaram Zubrovicam. Katrs no šiem cilvēkiem namā ienāca ar savu vēstījumu, atstājot aiz sevis labi padarīta darba sajūtu, piepildot ēku ar degošiem sirdspukstiem un jaunu kultūras elpu.
Šobrīd “Rozā kuģa” klāja komandā ir: Elza Jarmoļiča, Egils Ansevičs, Laima Gaile, Maija Plēsniece, Sergejs Januševskis, Andris Egils Āboliņš un Andis Āboliņš (jauniešu pūtēju orķestra “Auce” diriģents un koncertmeistars), Aivis Antonovs–Kalniņš (jauktā kora “Auce” diriģents), Ināra Rumba (folkloras kopas “Līgotne” un senioru deju kopas “Randiņš” vadītāja) un Dzintra Butnāre (tautas lietišķās mākslas studijas “Auce” vadītāja), kā arī visi kolektīvu dalībnieki. Decembrī “Rozā kuģa” kapteiņa statusu ieguvusi jeb vadītājas amata pienākumus sākusi pildīt Mārīte Matveja, kura iepriekš par kultūras un sporta aktivitātēm rūpējusies tepat kaimiņos – Jaunauces tautas namā.
Dobeles novada pašvaldības Kultūras pārvalde un kultūras nama vadība sumināja kultūras nama darbiniekus un amatiermākslas kolektīvu vadītājus, viņiem pasniedzot pateicības rakstus par pašaizliedzīgu un ilggadēju darbu kultūras nama un amatiermākslas kolektīvu darbībā, kā arī īpaši lolotu dāvanu no kultūras nama ar uzrakstu “Paldies, ka Tu man esi”. Vienlaikus pasākuma organizatoriskā komanda saka paldies arī Ritai Baronai, kura kā direktore par kultūras namu rūpējusies pēdējos piecus gadus.
Plaši pārstāvēto sveicēju vidū kultūras nama vadību un darbiniekus sveica un atzinīgus vārdus jubilejā veltīja arī Dobeles novada domes vadītājs Ivars Gorskis: “Lai vērtētu Auces kultūras nama darbību, jāielūkojas pagātnē un bez četriem milzīgiem paldies mēs nevaram skatīties nākotnē. Pirmo paldies es vēlētos teikt vēsturiskā Auces novada pašvaldībai un deputātiem par ieguldījumu nama infrastruktūrā. Otro paldies jāsaka uzņēmējiem par regulāru atbalstu un izpirktajām pasākumu biļetēm saviem darbiniekiem, trešo paldies gribu teikt esošajiem un bijušajiem darbiniekiem, kas radījuši svētkus mums visiem. Savukārt, piekto un vislielāko paldies saku visiem iedzīvotājiem, kas veido amatiermākslas kolektīvus un kas turpina aktīvi apmeklēt pasākumus, jo tikai tā šis nams var pastāvēt.”
Apkārtējiem nereti šķiet, ka darbs kultūras jomā vienmēr ir tikai jautrs un radošs – smiekli, teātra izrādes, koncerti un festivāli, taču cilvēki, kuri saistīti ar kultūras darbu ikdienā, vislabāk zina, cik daudz enerģijas, laika un arī līdzekļu ir jāiegulda, lai būtu labs un baudāms rezultāts. Kultūras namā strādājošie vienmēr centušies izdomāt un atrast veidu, kā iepriecināt apmeklētājus ar daudzpusīgiem un interesantiem pasākumiem. Īpašs notikums ik gadu ir Auces pilsētas svētki, kas jau vairāk nekā divdesmit gadu tiek organizēti jūlija pēdējā nedēļas nogalē vairāku dienu garumā.
Pateicoties šim brīnišķīgajam namam, kas visus šos garos gadus ir pulcējis cilvēkus, kuriem tuva mūzika, teātris un deja, Auce arvien vēl ir kultūras un mākslas apvīta pilsētiņa ar raibu kultūras dzīves vēsturi.
Un tikai zinātājs var godīgi atbildēt, cik daudz darba un izdomas prasa katra svētku programma un tās realizācija, tāpēc lielu paldies jāteic “Rozā kuģa” svinību pasākuma veidotājai Vijai Kurpniecei un viņas radoši darbīgai komandai, īpaši – Elzai Jarmoļičai, Baibai Janušai no SIA “Ziedu namiņš” un Egilam Ansevičam! Liels paldies visiem šī brīnišķīgā pasākuma dalībniekiem un atbalstītājiem!
Informāciju sagatavoja Dobeles novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa
Foto: Matīss Kellerts
Reklāma