“Labdarība ir mūsu sirdsdarbs un dzīvesveids, ko nekad nemainītu pret kaut ko citu,” tā par sevi saka labdarības organizācijas “Tuvu” dibinātājas, labas draudzenes un kolēģes Lāsma Cimermane un Zane Rautmane no Jelgavas novada Brankām. Nelielā atelpas brīdī pēc saspringtā Ziemassvētku laika pie viņām mājīgajās “Branku brančotavas” telpās ciemojās “Zemgales Ziņas.”

Iesāktais darbs jāturpina

Biedrība dibināta pirms desmit gadiem, bet vēl labu laiku pirms tam Lāsma un Zane darbojās kā brīvprātīgās kādā Rīgas labdarības organizācijā, palīdzot daudziem grūtībās nonākušiem cilvēkiem visā Latvijā. Motivācija savu dzīvi saistīt ar labdarību sakņojusies jau bērnībā, kura ne vienai, ne otrai nav bijusi viegla. “Tas, iespējams, ir iemesls, kāpēc tik labi saprotam, kas kurā brīdī cilvēkam visvairāk ir nepieciešams. Bieži bez materiālām lietām vajadzīgs emocionāls atbalsts un iedrošinājums dzīvē kaut ko mainīt,” teic Lāsma.

Bijuši arī grūti brīži un vilšanās, kad gribējies visam atmest ar roku un sākt darīt kaut ko pavisam citu. “Tomēr sapratām, ka iesākto darbu nevar tā vienkārši pamest, un, apkārtējo iedrošinātas, 2013. gadā nodibinājām savu labdarības biedrību “Tuvu”. Sākumā darbojāmies nelielā īrētā telpā tepat Brankās, saņemot ziedojumus no vietējiem cilvēkiem un palīdzot krīzes situācijās nonākušajām ģimenēm. Pirmie gadi biedrībai nebija viegli, jo vajadzēja sevi pierādīt, neviens mūs īsti nezināja. Meklējām finansiālo atbalstu pie vietējiem uzņēmējiem un bieži saņēmām atteikumu,” atceras Lāsma. Biedrības darbā aktīvi jau no pašiem pirmsākumiem iesaistās abu ģimenes. Lāsma un Zane atzīst, ka viņas viena otru papildina un vienai uzņemties biedrības vadīšanu nebūtu pa spēkam, jo katra atbild par savu jomu. “Mēs noteikti ticam, ka ar savu darbu varam padarīt pasauli labāku. Nespējam palīdzēt visiem, bet ir gandarījums par katru, kuram esam palīdzējuši noticēt sev un mainīties uz labo pusi.”

Atver labdarības veikalus

Pēc laika nāca piedāvājums no lielas starptautiskas labdarības organizācijas Vācijā “Gain Germany” sadarboties jau ilgtermiņā, kas bija būtisks garantēts atbalsts, lai savu darbību paplašinātu. Radās ideja par labdarības veikalu, kas Vācijas un citu valstu labdarības organizācijām sen ir labs veids, kā nopelnīt līdzekļus dažādiem labdarības projektiem. Lāsma un Zane stāsta, ka sākumā tas licies kaut kas neiespējams, jo uzņēmējdarbība bija sveša joma. Māca arī šaubas par lielo līdzīgo veikalu konkurenci. “Pirmo mēnesi veikalā darbojāmies vienas pašas un drīz vien sapratām, ka cilvēkiem pie mums patīk. Daudzi nāca ar mērķi nevis tikai kādu lietu iegādāties, bet arī ziedot naudiņu labdarībai, tāpēc bija jādomā par paplašināšanos un pārdevējas meklēšanu. Tomēr mums vienmēr bijis svarīgi, lai pārdevēja ir ne tikai pārdošanas speciālists, bet arī svarīga mūsu kolektīva daļa.”

Šobrīd biedrībai jau ir divi labdarības veikali – Jelgavā un Rīgā –, kur ikviens var atnest un ziedot sev vairs nevajadzīgas, taču kādam vēl noderīgas, nesabojātas un tīras lietas, apģērbu, apavus, traukus, sadzīves priekšmetus, mēbeles, pārtiku u. c.

Ziedojot apģērbu, būtu kritiski jānovērtē tā stāvoklis, jo novalkātas un netīras drēbes labāk uzreiz izmest, nevis nest uz veikalu. Cilvēki biedrības mājaslapā un sociālajos tīklos var sekot līdzi, kur ziedotās lietas nonāk un kādi projekti par ieņēmumiem tiek realizēti. Tā veidojas tik vajadzīgā atgriezeniskā saite, radot ikvienam sajūtu, ka arī viņš ir daļa no labdarības darba. “Veikali, nenoliedzami, dod stabilitātes sajūtu, lai varam savu biedrības darbu nodrošināt un neesam visu laiku lūdzēja lomā,” atzīst Lāsma.

Telpa kultūrai un mākslai

Pirms diviem gadiem atklātā “Branku brančotava” ir kļuvusi par telpu kultūrai, mākslai un dzīves svinībām, bet remontdarbi un iekārtošana notikusi pamazām vairāku gadu periodā. Padomju gados šeit atradās sovhoza traktoru remontdarbnīcas, un no tā laika vēl saglabāts griestu betona pārsegums. Plašās telpas iekārtotas vintāžas stilā, ar skatuvīti, mūzikas instrumentiem, kafejnīcu, telpu ēšanai pie galdiem, vietu rotaļām un radošajām aktivitātēm. Šeit veiksmīgi darbojas biedrības princips – pirms kaut ko met ārā, padomā, varbūt tas vēl var būt noderīgs kādam citam. Ne vienmēr viss jāpērk jauns, var atjaunot arī vecas lietas, piemēram, senās lampas. Brančotava atrodas biedrības sadarbības partnera un atbalstītāja uzņēmuma “Uppe” teritorijā. Telpas tiek izīrētas dažādu pasākumu rīkošanai. Arī tas ir veids, kā iegūt līdzekļus trūcīgo cilvēku atbalstam un jauniešu nometņu organizēšanai. Brančotavu ieskauj stikla sienas, kuras dienas laikā telpām piešķir gaišumu un mājīgumu, bet vakaros rada romantiskas sajūtas. Starp citu, arī lielie galerijas stikli piedzīvojuši savu otro atdzimšanu, jo demontēti no kādas citas ēkas fasādes un bija paredzēti utilizācijai, taču nu lieliski papildina šo telpu.

Kuģītis draudzībai

Labiekārtota plaša āra teritorija Iecavas upes krastā, kur projekta ietvaros iekārtots bērnu rotaļu laukums, izveidots parks un pludmales volejbola laukums. Āra teritorija ir publiski pieejama jebkuram iedzīvotājam. Šeit notiek Dārza svētki un tiek rīkoti brīvdabas koncerti. Uzstājušās grupas “Carnival Youth”, “The Sound Poets”, “Shipsea”, “Astro’n’out”, Intars Busulis un citi mākslinieki.

Vācu jaunieši biedrībai uzdāvinājuši kuģīti. “Kad uzzinājām, ka mums vēlas dāvināt kuģi, sākumā nesapratām, vai tas ir nopietni. Tomēr viss notika pa īstam. Vācu jaunieši bija savākuši ziedojumus un sakomplektējuši kuģīša detaļas, salika tās konteinerā un atsūtīja uz Latviju. Tad kopā ar mūsu jauniešiem nedēļas laikā kuģītis tika samontēts,” stāsta Lāsma. Tam dots nosaukums “Tuvu FriendSchiff ”, kas latviskā, angliskā un vāciskā apvienotā versijā nozīmē – draugu kuģis. Ar kuģīti, kas aprīkots ar stiklotu terasi un slidkalniņu, var doties tuvākos un tālākos izbraucienos pa Iecavu, Lielupi, Driksu vai citām apkārtnes upēm, baudot brīnišķīgus skatus. Iegūtie līdzekļi tiek izmantoti labdarības projektiem un dažādām aktivitātēm, arī ģimeņu un bērnu izvizināšanai, kas citādi to nevarētu atļauties.

Rada pagrieziena punktu jaunai dzīvei

Nozīmīgs biedrības darbības virziens ir māju remonta projekti, palīdzot ģimenēm īsā laika posmā izmainīt savu dzīves telpu. Nav runa tikai par nokrāsotām sienām, bet par vēlmi radīt pagrieziena punktu, lai cilvēks notic sev, ka var dzīvot arī citādi. Katru vasaru jau astoņus gadus pēc kārtas sadarbībā ar Vācijas partneriem trīs dienu laikā kādai ģimenei tiek izremontēta māja vai dzīvoklis. Projektā piedalās gan palīgi no Vācijas, gan Latvijas brīvprātīgie, kopā ap 50 cilvēku. Bijuši gadījumi, ka māja ir tik katastrofālā stāvoklī, ka tās vietā atvests un dzīvošanai pielāgots jūras konteiners. Zane un Lāsma stāsta, ka remontdarbi tiek plānoti jau gada sākumā un lielākā atbildība ir izraudzīties ģimeni, kurai tas tiešām būtu nepieciešams: “Parasti izvēlamies ģimeni, kuru pazīstam jau ilgāku laiku. Svarīgi, lai cilvēki pēc mājokļa pārvērtībām ne tikai novērtētu padarīto, bet arī spētu turpmāk sev apkārt uzturēt kārtību un tīrību. Lielākajai daļai tas izdodas, bet gadās, ka kāds tā arī neiemācās dzīvot sakārtotā vidē. Protams, ir skumji redzēt, ka jau pēc dažiem mēnešiem viss ir tādā pašā stāvoklī kā pirms tam. Kamēr notiek mājokļa pārvērtības, ģimene ar biedrības atbalstu var doties jaukā ekskursijā un palutināt sevi ar kādu skaistumkopšanas procedūru.”

Darbs kopā ar jauniešiem

Tepat “Branku brančotavā” sadarbībā ar pašvaldību jau vairākus gadus darbojas arī Branku Jauniešu iniciatīvu centrs. “Mums ir izveidojusies cieša sadarbība ar vietējiem jauniešiem. Sākumā tās bija tikai vasaras nometnes vienreiz gadā, tagad divreiz mēnesī organizējam tematiskus vakarus, kuros ikreiz kopā pulcējas 40–70 jauniešu no tuvākās apkārtnes, lai satiktos ar draugiem, spēlētu spēles, skatītos kino un darītu daudz citu jauniešiem interesējošu lietu. Piedalīties var visi bez vecuma ierobežojuma un ne tikai no maznodrošinātām ģimenēm. Mūsu mērķis ir, lai visi ir kopā, neatkarīgi no dzīves situācijas. Vienmēr ar savu iedvesmojošo dzīvesstāstu dalās kāds uzaicinātais vakara viesis. Tas var būt uzņēmējs, mūziķis vai jebkuras citas jomas pārstāvis,” atklāj Zane. “Palīdzot grūtībās nonākušajām ģimenēm, saprotam, ka pieaugušu cilvēku domāšanu mainīt uz labo pusi parasti nav mūsu spēkos, bet ir reizes, kad vecāki vairāk ieklausās savos bērnos. Iespējams, vajadzīgs tikai neliels atspēriena punkts un saņemšanās, lai sakārtotu savu dzīvi.” Jaunieši šeit bieži iegūst pirmās darba iemaņas, iesaistoties biedrības ikdienas dzīvē, un uzzina, ko nozīmē būt brīvprātīgajiem.

Nepalikt vienaldzīgiem pret līdzcilvēkiem

Cilvēki, kuriem palīdzība nepieciešama, parasti labdarības biedrību atrod paši. Notiek sadarbība ar apmēram 60 dažādām citām labdarības organizācijām visā Latvijā, kas atbrauc pakaļ saziedotajām drēbēm un pārtikai, lai to izdalītu trūcīgajām ģimenēm savos pagastos. Krīzes situācijā nonākušās ģimenes, iepriekš sazinoties, var atbraukt uz biedrību un izvēlēties sev nepieciešamās lietas tā sauktajā “Brīnumskapī”. Tā ir speciāli iekārtota telpa līdzīgi kā veikalā, tikai par precēm nav jāmaksā. Īpaši aktuāli tas bijis pandēmijas laikā, kad daudzi cilvēki bija zaudējuši darbu un nesaņēma arī nekādu pabalstu. “Skaidru naudu gan nevienam nedodam, bet esam apmaksājuši izdevumus par zālēm, malku vai citām lietām. Kāda bērna sapnis bija nokļūt mākslas nometnē, un mēs to piepildījām. Iepriekš gan cenšamies rūpīgi izvērtēt, kam tieši palīdzība būtu nepieciešama, bet izziņu par ienākumiem gan neprasām. Lai redzētu konkrētos apstākļus, mēdzam arī apciemot ģimenes mājās. Diemžēl pēdējā laikā arvien biežāk saskaramies ar gadījumiem, kad cilvēki ļaunprātīgi izmanto palīdzēt iespēju, īpaši melojot par saviem dzīves apstākļiem sociālajos tīklos,” ar nožēlu teic Lāsma un Zane.

Viņām kļūst skumji, redzot, ka cilvēki cieš no atkarībām un lūdz palīdzību regulāri, bet viņu dzīvēs nekas nemainās. Tomēr, ja ģimenē ir mazi bērni, atbalsts tiek sniegts kaut vai tikai viņu dēļ.

Otra cilvēku grupa ir tādi, kuri, tieši pretēji, kautrējas kādam ko lūgt. “Mūsu katra uzdevums ir nebūt vienaldzīgiem, redzot cilvēku, kam nepieciešama palīdzība. Varbūt mums tepat kaimiņos dzīvo kāds vientuļš seniors vai ģimene ar maziem bērniem, kuriem palīdzība ir ļoti vajadzīga,” norāda biedrības vadītājas. Ir bijuši gadījumi, kad par palīdzības nepieciešamību biedrībai ziņojis ģimenes ārsts vai bērnudārza audzinātāja. Tad ģimenei krīzes brīdī operatīvi tiek sagādāta pārtika un citas nepieciešamās lietas.

Sākumā biedrība bija vienīgā Zemgalē, kas, sākoties karam Ukrainā, piedāvāja Latvijā iebraukušajiem ukraiņiem savu palīdzību, nodrošinot viņus ar ikdienā nepieciešamo.

Jaunajā gadā Lāsma un Zane novēl būt pateicīgiem par to, kas mums pieder, un vairāk pateikt paldies saviem līdzcilvēkiem par dažkārt pašsaprotamām lietām. Nebūt vienaldzīgiem, bet atbalstošiem. Tikai tā kļūsim par labāku sabiedrību.

Kā vari palīdzēt?

• Kļūsti par brīvprātīgo un ziedo savu laiku, palīdzot pasākumos, noliktavas vai labdarības veikalu darbā vai citās biedrības aktivitātēs.
• Ziedo sev vairs nevajadzīgas, taču kādam vēl noderīgas, nesabojātas un tīras lietas, apģērbu, apavus, traukus, sadzīves priekšmetus, mēbeles, pārtiku un citas lietas, nogādājot tās labdarības veikalos “Tuvu” Jelgavā, Pasta ielā 51, Rīgā, Aleksandra Čaka ielā 71, vai arī “Tuvu” noliktavā Brankās, Saules ielā 2 (iepriekš piezvanot pa tālruni 26319985).

FOTO: INGRĪDA NEUSA-LUCA UN NO BIEDRĪBAS “TUVU” ALBUMA

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas” #SIF_MAF2023