Ja līdz 15. jūnijam esat iesniedzis pieteikumu vienotā platības maksājuma saņemšanai par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, varbūt arī pie jūsu durvīm pavisam drīz klauvēs inspektors, lai izmērītu apstrādāto lauku.
Ja līdz 15. jūnijam esat iesniedzis pieteikumu vienotā platības maksājuma (VPM) saņemšanai par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, varbūt arī pie jūsu durvīm pavisam drīz klauvēs inspektors, lai izmērītu apstrādāto lauku.
Tas nepieciešams VPM pieteikto platību kontrolei. Kopš pēdējās pieteikumu iesniegšanas dienas pagājis gandrīz mēnesis. Un, sākot no 22. jūnija, notiek tā sauktās fiziskās kontroles, kad mūsu pusē Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes (ZRLP) Zemes un ūdens resursu daļas vecākie inspektori brauc uz datorsistēmā pēc nejaušības principa izvēlētiem laukiem un ar speciāliem globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) uztvērējiem pārmēra to platību. Tai vajadzētu būt tieši tādai kā saimnieka deklarētā, piesakoties ES tiešajiem maksājumiem ZRLP. Ja notiek pārdeklarācija, tas ir, lauka platība dabā nesakrīt ar tā lietotāja uzrādīto dokumentos, piesakoties VPM, inspektori papildus mēra vēl citus šā saimnieka apsaimniekošanā esošos tīrumus, ja tādi ir. Ja inspektora nomērītā un saimnieka deklarētā lauka platības atšķirība ir lielāka par trim procentiem, papildus mēra tikai attiecīgās laukaugu kultūru grupas laukus, bet, ja atšķirība pārsniedz 30 procentu, inspektors pārmēra visus pārbaudāmās saimniecības lietošanā esošos laukus.
ZRLP fizisko kontroļu koordinatore Andžela Bērziņa informē, ka Dobeles, Bauskas un Jelgavas rajonā jau notikušas 30 kontroles un pagaidām lieli pārkāpumi nav konstatēti. Tomēr nelielas platību nesakritības esot gan. Ja atklāsies, ka kāds zemes apsaimniekotājs būs mēģinājis mānīties un, piemēram, deklarējis lielāku platību, nekā tā ir, viņam tiks uzlikts sods. Tā lielums būs atkarīgs no pārdeklarācijas apjoma.
Nedrīkst brīdināt priekšlaicīgi
Pagaidām plānots pārmērīt vienu procentu no VPM pieteiktajām saimniecībām. Tādējādi Jelgavas rajonā mērītāji ieradīsies pie 28 lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekotājiem, bet Dobeles, Bauskas un Jelgavas rajonā – pie apmēram 80 zemes lietotājiem. Taču tas ir tikai sākums, jo līdz 30. septembrim inspektoriem jāpārmēra vismaz pieci procenti lauku, kuru lietotāji cer saņemt ES tiešos maksājumus. Darbs uzticēts pieciem inspektoriem Bauskas rajonā, četriem – Dobeles un četriem – Jelgavas rajonā. Viņiem, ierodoties pie saimnieka, līdzi ir kontroles ziņojumi un lauku bloku karte ar iezīmētām lauku platībām. Zemes apsaimniekotājs pirms lauku pārbaudes obligāti nav jābrīdina. Taču, kā stāsta A.Bērziņa, ZRLP inspektori to dara, protams, ievērojot nosacījumu, ka saimniekus nedrīkst brīdināt ātrāk par 48 stundām pirms ierašanās.
Lai inspektori varētu kvalitatīvi padarīt darbu, Lauku atbalsta dienestam (LAD) SIA “Geostar”, kas uzvarēja dienesta izsludinātajā konkursā, piegādās vēl septiņus GPS uztvērējus 19 985 latu vērtībā. LAD jau iepriekš iepirka desmit tādu uztvērēju, kā arī 15 līdzīgu ierīču, kas aprīkotas ar datu pēcapstrādes programmu.
Neesam ne pirmie un ne pēdējie
ZRLP ES Tiešo maksājumu daļas vadītājs Jānis Vilmanis informē, ka līdz 15. jūnijam mūsu reģiona trijos rajonos savu zemi reģistrējuši 6229 apsaimniekotāji, kas neesot slikts rādītājs, taču tas nobāl, salīdzinot ar tiešo maksājumu pretendentu skaitu dažos citos reģionos. Visvairāk pieteikumu saņēma Dienvidlatgales Reģionālā lauksaimniecības pārvalde – 15 564 –, bet vismazāk – Lielrīgas pārvalde – 4535. Tiesa, apmēram desmit cilvēku ZRLP vērsušies pēc termiņa un interesējušies, vai vēl var iesniegt pieteikumu VPM saņemšanai, taču diemžēl tas vairs nebija iespējams. Protams, ja arī varētu, tas neko daudz pieteikumu statistikā nemainītu.
Valstī VPM saņemšanai zemi reģistrējis 69 761 apsaimniekotājs, no kura 66 214 atbalsta pretendenti zemes platības pieteica līdz 24. maijam, bet 3547 saimnieki – pēc šā datuma, kad lauksaimniecības pārvaldes sāka aprēķināt vienu procentu no kopējā atbalsta apjoma par katru nokavēto darba dienu.
Jāievēro nosacījumi
Atgādinām, ka maksājumus varēs saņemt lauku saimnieks (neatkarīgi no juridiskā statusa), kas apstrādā vismaz vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, uztur zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī neatkarīgi no tā, vai zeme ir īpašumā, lietošanā vai nomā. Par katru hektāru ap 20 eiro varēs saņemt arī tie zemes lietotāji, kas līdz 1. augustam būs apsaimniekojamo platību tikai nopļāvuši un zāli novākuši no lauka, neaudzējot augkopības kultūras. LAD brīdina, ka atbalsta pretendenti saņems sodu, ja apsaimniekojamā zeme netiks uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.
Tiesa, ir vēl pāris priekšnosacījumu. Pirmkārt, vienas kultūras minimālajai lauka platībai jābūt ne mazākai par 0,3 hektāriem. Otrkārt, atbalstu nav paredzēts izmaksāt, ja aprēķinātā summa vienai personai nepārsniegs 50 eiro. Piemēram, par divu hektāru dabīgās pļavas appļaušanu iznāks ap 40 eiro, un tas ir par maz, lai saņemtu ES tiešos maksājumus.
Atbalstu izmaksās no 2004. gada 1. decembra līdz 2005. gada 30. aprīlim.
