No 1. jūlija piecu pagastu pārvalžu vietā darbu uzsākusi pagastu apvienība

Pašvaldības izpilddirektors Aldis Džeriņš domes sēdē skaidroja – šobrīd Līvānu novadā darbojas Jersikas, Rožupes, Rudzātu, Sutru un Turku pagasta pārvalde, bet no 1. jūlija tās visas būs likvidētas un darbosies jauna struktūrvienība – Līvānu novada pagastu apvienība. Jaunajā struktūrvienībā strādās apvienības vadītājs ar diviem vietniekiem (pašvaldība viņus izvēlēsies iekšējā konkursā), kā arī tehniskie darbinieki.

Līvānu novada pagastu apvienības vadītājs un viņa vietnieki strādās visā novadā. Viņiem būs pieņemšanas dienu un laika grafiks, kā arī ar viņiem varēs sazināties telefoniski. Pagastmājas nebūs slēgtas, tur turpinās darbu Sociālā dienesta, bāriņtiesas un citu pašvaldības struktūrvienību darbinieki, tāpat bibliotekāri pagastu bibliotēkās pieņems iedzīvotāju iesniegumus, maksājumus par nekustamā īpašuma nodokli, palīdzēs saņemt valsts un pašvaldības e-pakalpojumus. Pagastos darbu turpinās arī tehniskie darbinieki (veiks remontdarbus, pļaus zāli, tīrīs sniegu, kurinās ēkas utt.). Tehnika, kas atrodas pagastu pārvaldēs, pāries pagastu apvienības rīcībā.

Reformējot pagastu pārvaldes, netiks reformētas pagastu valdes, jo tajās darbojas iedzīvotāji, un Līvānu novada pagastu apvienības vadītājam būs jānodrošina šo pagastu valžu darbs.

Debatēs deputāti atzina, ka šādu struktūrvienību vajadzēja veidot vienlaikus ar administratīvi teritoriālo reformu.

Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods deputātus informēja, ka viņa vadītā pašvaldība ir viena no pēdējām Latgalē, kas veic pagastu pārvalžu reformu, ka daudzas funkcijas būs centralizētas, ka pagastos joprojām būs pieejami visi pakalpojumi. To pašvaldība uzsvēra arī sanāksmēs, kas notika visos pagastos, pastāstīja A. Vaivods.

Zilajākalnā atvērts jauns skatu tornis un veselības taka

Valmieras novada Zilajākalnā atklāts jauns 38,3 metrus augsts skatu tornis. Iepriekš tur slējās 40 gadus senais ugunsnovērošanas tornis. No jaunā torņa augstākās platformas paveras skats uz dabas liegumu “Zilaiskalns” un tālāku apkārtni. Tornim izveidotas divas skatu platformas – viena 15,6 metru un otra 28,8 metru augstumā. Būvniecībā izmantota tērauda konstrukcija, kas apdarināta no ārpuses ar koka brusām.

Apkārt Zilajamkalnam tagad izveidota arī veselības taka, kas piemērota pastaigām un nūjošanai. Maršruts ir riņķveida 3,5 kilometru garumā. Taka sākas pie Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centra, turpinās pa stāvo kalna reljefu, aizvedot interesentus līdz kalna virsotnei. Tālāk tā vijas lejup pa meža takām, ļaujot baudīt neskarto dabu – simtgadīgas egles un priedes, dižlazdas, akmeņus un priežu mežu ar mellenājiem. Veselības taka papildināta ar 12 kontrolpunktiem, kur katrā izlasāms kāds interesants fakts par Zilākalna kultūrvēsturi, floru un faunu, kā arī gājēji tiek aicināti izpildīt dažādus muskuļu un elpošanas vingrinājumus. Dažos takas punktos izvietoti koka veiklības un līdzsvara elementi, arī divas labiekārtotas piknika vietas, taču bez ugunskura ierīkošanas vietām.

Kopējās projekta izmaksas 1 227 619,36 eiro, no tiem 1 010 031,54 eiro ieguldīti skatu torņa būvniecībai un veselības takas izveidei.

Saulkrastos top atpūtas komplekss “ForRest Glamp Saulkrasti”

Saulkrastos trīs mēnešu laikā izveidots jauns atpūtas komplekss “ForRest Glamp Saulkrasti”. Tas top 3,5 hektāru lielā zemesgabalā, kas atrodas Saulkrastu novada dārzkopības ciemā “Vēsma”. Ciematā ir izbūvētas pirmās piecas atpūtas mājas un pirts komplekss. Nākotnē plānots ciemata attīstību turpināt, piedāvājot līdz pat 150 gultasvietām, tādējādi ievērojami paplašinot kompleksu. Atpūtas mājas un pārējās ēkas tiek būvētas no ekoloģiskiem un energoefektīviem koka moduļiem, ko ražo uzņēmums “EkoNordHus”. Projekta kopējās investīcijas plānotas līdz 13 miljoniem eiro, tas ir ieguldījums vietējā ekonomikā un tūrisma attīstībā, gan veicinot vietējo iedzīvotāju nodarbinātību, gan piesaistot viesus no visas Latvijas un ārzemēm.

Saldū atklāj Saules pulksteni

Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā pirms vasaras saulgriežiem atklāja saules pulksteni, informēja Saldus novada pašvaldībā.

Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja uzzināt par saules pulksteņiem un laika skaitīšanu Mārtiņa Gilla stāstījumā, piedalīties jaunā vides objekta atklāšanā un pirms gaidāmajām Jāņu svinībām gūt priecīgu noskaņojumu, kuru radīja kapela “Strops”. M. Gills ir arī saules pulksteņa projekta autors.

Vēsturiski Latvijā līdz 1899. gadam izmantoja vietējo jeb saules laiku, un pusdienas laika momentu apzīmēja ar pulksten 12. Šāda vietējā laika sistēma darbojās Rozentāla dzīves laikā, tajā skaitā arī darbs “No baznīcas” tapis, kad visā Latvijas teritorijā vēl bija vietējais laiks.

Tuvojas starptautiskais burdona festivāls

No 5. līdz 7. jūlijam Suitu kultūrtelpā – UNESCO nemateriālā mantojuma vietā Alsungā, Gudeniekos un Jūrkalnē – norisināsies 6. starptautiskais burdona festivāls, informē Ventspils novada pašvaldībā.

Stiprinot un popularizējot burdondziedāšanas tradīcijas un iezīmējot tās plašo daudzveidību, burdona festivāls “Nosargāt gadsimtus” pulcēs folkloras kopas gan no Latvijas, gan ārzemēm – Gruzijas, Sardīnijas (Itālija), Ziemeļmaķedonijas un Baltijas valstīm.

Līdzās koncertiem un mūziķu priekšnesumiem burdona festivāls visās trīs Suitu kultūrtelpas vietās apmeklētājiem piedāvās dažādas meistarklases, aktivitātes bērniem, lietišķās mākslas izstādi, būs svētku gājiens un dalībnieku sadziedāšanās.

Siguldas novadā noslēdzas programmēšanas skolas pilotprojekts jaunietēm

Siguldas novadā veiksmīgi noslēdzies pirmais pilotprojekts, kura laikā 9.–12. klases meitenēm bija iespēja bez maksas apgūt programmēšanas prasmes un gūt ieskatu informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē. Mācības norisinājās no marta līdz jūnijam, piedāvājot jaunietēm izglītojošu pieredzi, kas ļāva attīstīt ne tikai tehniskās zināšanas, bet arī loģisko domāšanu, plānošanu, komunikācijas un sadarbības prasmes.

Nodarbībās programmēšanas skolas dalībnieces izstrādāja savu digitālā dizaina produktu, apgūstot mājaslapu dizainu un tīmekļvietņu programmēšanu. Projekts ne tikai lauza stereotipus par IT industriju, kas nereti tiek uzskatīta par jomu, kurā dominē vīrieši, bet arī radīja platformu, kurā jaunietes varēja brīvi izpausties un pilnveidoties.

Pilotprojekta nodarbības īstenoja Siguldas Tehnoloģiju izglītības centrs sadarbībā ar Siguldas novada Jaunrades centru.

Cēsu dīķos ievietotas eksperimentālas attīrīšanas iekārtas

Turpinot īstenot pērn izstrādāto Cēsu pilsētas dīķu apsaimniekošanas stratēģiju, Pils parka dīķī ievietotas trīs eksperimentālas iekārtas, kas, izmantojot ultraskaņu, attīrīs ūdeni, lai uzlabotu tā kvalitāti. Ūdenstilpē Maija parkā izvietota vēl viena. Izmantojot dažādus ultraskaņas viļņus un to impulsus, iekārtas likvidēs dīķī esošās aļģes, tā uzlabojot ūdens kvalitāti. Vispirms tiks apturēta esošo aļģu augšana, bet turpmākās darbības nodrošinās to likvidēšanu un pakāpenisku dīķa attīrīšanu. Pirmo divu līdz trīs nedēļu laikā pēc iekārtu darbības sākuma aļģes uzpeldēs ūdens virspusē, savukārt pēc tam tās nogrims un sāksies aļģu noārdīšanas process.

Iekārtas ūdenstilpēs atradīsies līdz 31. oktobrim.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu balss”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. #SIF_MAF2024