SIA Rehabilitācijas centrs “Līgatne”, kas īsteno veselības uzlabošanas un skaistumkopšanas programmas un sniedz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus senioriem, uzsācis renovācijas un energoefektivitātes uzlabošanas projektu.
Plānots pārbūvēt rehabilitācijas centra vēsturiskās ēkas, lai par 42 procentiem uzlabotu energoefektivitātes rādītājus, kā arī nodrošinātu komfortablāku vidi klientiem un darbiniekiem. Projektā plānots veikt administratīvā korpusa fasādes atjaunošanu, logu, vitrīnu un durvju nomaiņu un ēkas norobežojošo konstrukciju energoefektivitātes paaugstināšanu, apkures sistēmas pārbūvi, ventilācijas sistēmas izbūvi, ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo tīklu atjaunošanu. Tāpat jāpārbūvē siltummezgls un jāatjauno elektrotīkli. “Ik gadu veicam iekštelpu remontu un uzlabojam, kas nepieciešams, tostarp aptuveni 15 000 eiro ik gadu atvēlam medicīnas iekārtu iegādei un atjaunošanai,” stāsta SIA valdes locekle Dace Klāmane.
Kopējās projekta realizācijas izmaksas ir 2 338 085 eiro. 1 4501 03 eiro aizņēmumu nodrošina AS “Swedbank”, bet pašu finansējums ir 401 036 eiro. Savukārt vēl 486 954 eiro ir attīstības finanšu institūcijas “Altum” līdzfinansējums.
Absolventi tiekas Līksnas pamatskolas salidojumā
20. jūlijā Līksnas pamatskolas sporta laukumā notika šīs skolas absolventu salidojums. Lai gan skola slēgta jau pirms vairākiem gadiem, tomēr līksnieši ar lielu sirsnību atceras, kā šajā izglītības iestādē ieguvuši zināšanas un kā smēlās savu skolotāju sirds siltumu. Šovasar biedrības “Mūsu Līksnai” aktīvisti, čakli darbojoties un daudzu atbalstīti, pie skolas izveidoja svētku vietu un sasauca absolventus uz pirmo salidojumu brīvā dabā.
Biedrības “Mūsu Līksnai” aktīvisti savā Facebook lapā raksta: “Mēs tikāmies pie Līksnas pamatskolas vienoti un ar smaidu sejā. Kavējāmies atmiņās, runājām un laidāmies dejā. Patiess prieks bija satikt skolotājas, klasesbiedrus un kopā pasmieties par mūsu skolas laika blēņām.
Pamatskola stāv klusa, taču mēs bijām vairāk nekā simts cilvēki, kuri sabrauca no malu malām, lai satiktos šajos svētkos. Paldies par iespēju organizēt šos absolventu svētkus jāsaka daudziem. Tas ir kārtējais apliecinājums, ka kopā varam daudz!”
Skolotāja Marina Konovalova pēc svētkiem atzina: “Katram ir savs ceļš ejams, skrienams, lidojams… Bet mūs visus vieno atgriešanās skolas laika atmiņās. Līksnas pamatskolas sporta laukumā mēs satikāmies, priecājamies un svinējām kopā būšanu. Es no visas sirds gribu teikt paldies pasākuma organizatoriem, biedrībai “Mūsu Līksnai”. Jūs dāvājāt pozitīvu emociju jūru tik daudziem, kuriem Līksna un Līksnas pamatskola ir mīļa. Jūsu iedvesmojošā uzņēmība ir apbrīnojama, jo pasākuma organizēšanā jūs ieguldījāt milzīgu darbu. Lai jums arī turpmāk pietiek enerģijas un spēka darboties, lai mūsu Līksna kļūtu vēl skaistāka! Paldies pagasta vadītājai Ingūnai Novickai par atbalstu un sirsnību! Paldies visiem bijušajiem skolēniem, kuri ieradās uz pasākumu, par ziediem un brīnišķīgi pavadīto laiku! Paldies kolēģiem, īpašs paldies skolotājai Bārbalai Marcinkēvičai, kurai vecums nebija šķērslis, lai ierastos uz pasākumu. Paldies visiem līksniešiem!”
Ventspils slimnīcā darbu sācis kapelāns
SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” vēsta, ka jūlijā Ventspils slimnīcā darbu sācis kapelāns Didzis Olte. Kapelāna klātesamība ir ierasta prakse slimnīcās, nodrošinot, ka pacientiem, kuri to vēlas, ir iespēja saņemt garīgo un reliģisko aprūpi.
Garīgā aprūpe, ko slimnīcā sniedz kapelāns, ietver personīgas sarunas, tas ir, atbalstu emocionāli grūtos brīžos, kad cilvēks izjūt bailes, nedrošību, cerības zudumu vai izmisumu; brīžos, kad nepieciešams mierinājums, atbalsts pirms vai pēc operācijas, piedzīvojot pārmaiņas, kā arī citos dzīves gadījumos.
Kapelāns nodrošina arī reliģisko aprūpi – pastorālo padomdošanu (sarunas par ticību, ar reliģiju saistītiem jautājumiem, aizlūgšanas), kā arī nodrošina garīdznieka apmeklējumu slimnīcā neatkarīgi no cilvēka konfesionālās piederības, Svētā Vakarēdiena saņemšanu, grēksūdzes uzklausīšanu, kristības un citas svētdarbības.
Kapela, kur iespējams klusumā lūgties krusta priekšā vai lasīt Svētos Rakstus, atrodas Ventspils slimnīcas Paliatīvās aprūpes nodaļā. Gan pacientiem, gan pacientu tuviniekiem, gan personālam kapela ir atvērta katru dienu, turklāt ik otrdienu kapelā notiek arī tradicionālo konfesiju garīdznieku vadīti dievkalpojumi.
Sākas piebaldzēnu mērīšanas projekts
Cēsu novada Piebalgā sācies “Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekts. Piebalga”. Tas notiek, sadarbojoties Rīgas Stradiņa universitātei (RSU), Cēsu novada pašvaldībai un SIA “Roche Latvija”. Projekta mērķis ir turpināt pirms gandrīz 90 gadiem veikto pētījumu. Izpētes procesa laikā paredzēts izmantot jaunākos tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, 3D skeneri. Kopumā pētījumā plānots iesaistīt 500 Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas iedzīvotāju. Ir iegūtas visas nepieciešamās ētikas atļaujas.
Lai noskaidrotu cilvēku fiziskās uzbūves attīstību un arī izmaiņas, pirms 87 gadiem notika pirmais Piebalgas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekts. Tika apsekotas mājas un mērīti vairāk nekā 4300 Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas iedzīvotāju. Šobrīd RSU sāktais antropoloģiskais pētījums pamatots uz tolaik ievāktajiem datiem. Projekts notiks divās daļās: seno datu apstrāde un atkārtota antropoloģiskā pētījuma veikšana saistībā ar Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas iedzīvotājiem. Pētījuma vadītājs ir RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta profesors Jānis Vētra. “Jau pirmskara pētījuma laikā bija iecere savāktos datus izmantot ģenealoģiskajai izpētei – dzimtu ciltskoku veidošanai. Mēs ceram apvienot vēsturiskos datus ar jaunajiem. Tādējādi tie būtu noderīgi, veidojot Piebalgas dzimtas kokus, kas iekļautu ne tikai vārdu, uzvārdu, dzimšanas, miršanas gadu vai dzīves laiku, bet tiktu papildināti arī ar veselības stāvokli un citiem apsekošanas laikā iegūtajiem datiem,” uzsvar Jānis Vētra.
Jūlijā zinātnieki darbosies Vecpiebalgā, bet augusta sākumā – Jaunpiebalgā. Izpētes gaitā iecerēts iesaistīt arī vēsturiskā pētījuma dalībniekus. Ir atrastas četras sievietes, kuras tika mērītas 1937. gadā.
Preiļu novadā atbalstīs reemigrantu un uzņēmēju biznesa projektus
Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un jaunu darbavietu veidošanos Preiļu novadā, sekmētu jaunu produktu ar paaugstinātu pievienoto vērtību izstrādi un pakalpojumu ieviešanu, pašvaldība līdzfinansē Preiļu novadā reģistrēto mazo un vidējo uzņēmumu (MVK) un saimnieciskās darbības veicēju (SDV) projektus. Tāpat sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu Preiļu novada pašvaldība līdzfinansēs arī reemigrantu atbalsta projektus.
Ar 33,33 % lielu atbalsta summu pašvaldība šogad palīdzēs īstenot divus reemigrantu projektus un ar 50 % lielu atbalsta summu – septiņus mazo un vidējo komercsabiedrību un saimnieciskās darbības veicēju projektus. Konkursa koordinatore Kristīne Cīmane pastāstīja “Vietējai Latgales Avīzei”, ka reemigrantu projekti paredz ieviest ēdināšanas un viesmīlības pakalpojumus, savukārt novadnieki – viena zemnieku saimniecība, pašnodarbinātās personas un uzņēmēji – vēlas attīstīt viesmīlības, grāmatvedības, ražošanas, izklaides un ēdināšanas pakalpojumus.
Konkursā šogad bija iesniegti 12 projektu pieteikumi, no kuriem viens uzņēmējs atsauca savu dalību, bet divus projektus to nepietiekamas pamatotības un ilgtspējības dēļ vērtēšanas komisija rosināja neatbalstīt.
Pašvaldība projektus finansēs ar savā budžetā ieplānotajiem 30 tūkstošiem eiro un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) līdzfinansējumu, ko piešķir Latgales plānošanas reģions tieši reemigrantu atbalstam.
Preiļu novada pašvaldība un Latgales plānošanas reģions ar VARAM atbalstu konkursu “Reemigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts” organizēs arī 2025. un 2026. gadā.
Valmierā izveidots mākslas objekts ģimenēm ar bērniem
No 24. jūlija laikmetīgās mākslas telpas “Kurtuve” pagalmā, Valmierā, ir apskatāms latviešu mākslinieces Lindas Vigdorčikas mākslas objekts “Rotaļu skatuve”.
Tas veidots no izturīga finiera un akcentē rotaļlaukumu kā vietu bērnu iztēlei, izteiksmei un radītajiem stāstiem. Skatuves platformu rotā virkne lielāku nostiprinātu konstrukciju, kā arī mazāki interaktīvi elementi, piemēram, tīkli, tauvas, kubi un cilindri, ko bērni var brīvi izmantot. Skatuvi bagātina mirgojošs priekškars, kas izveidots no vairāk nekā 100 metrus gara, laminēta stikla šķiedras auduma. To projektam ziedoja AS “Valmieras stikla šķiedra”. Pagalma zaļajā zonā vecākiem, vecvecākiem un visai ģimenei pieejami pieci unikāli atpūtas krēsli. Apsēžoties uz tiem, varēs sekot līdzi bērnu rotaļām vai baudīt pikniku.
Līdz 30. septembrim “Rotaļu skatuve” kalpos arī kā Valmieras iedzīvotāju un kopienu aktivitāšu norises vieta. Mākslas objekta izgatavošanu atbalstīja Valmieras novada pašvaldība un AS “Latvijas Finieris”.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Projektā “Novadu balss” sadarbojas “Zemgales Ziņas”, “Kurzemes Vārds”, “Izdevniecība “Auseklis””, “Vietējā” un “Radio SWH”. |
Reklāma