Kalnciemā nolija trīs mēnešu norma, Jelgavā – divu

29. jūlija lietavu izraisīto plūdu un vētras seku novēršana Jelgavā un Jelgavas novadā

• TRAUCĒTS DARBS UN DZĪVES RITMS – tā jelgavnieki raksturo plūdus Mātera un Ūdensvada ielu krustojumā, kas tur lēni plok jau vairākas dienas. Pašvaldībā skaidro, ka ekstremāli stipru lietusgāžu laikā vairākās vietās pilsētā lietus kanalizācijas sistēma nespēj novadīt ienākošo ūdeni.

Vēl trešdienas rītā bija applūdusi Mātera iela netālu no Jelgavas Valsts ģimnāzijas.

Te piemērotākais apģērbs vīriešiem bija pusgarās bikses, kas nesamirkst arī tad, ja vajag brist pa ūdeni “līdz ceļiem”, pārliecinājās laikraksts “Zemgales Ziņas”. 31. jūlija rītā ūdens bija arī pirmajā stāvā privātmāju rajonā Cīruļu un Dzelzceļa ielas rajonā, kā arī citviet. “Mēs vēl mājās neesam atgriezušies. Istabās ir ūdens un līdz ar to atslēgta elektrība. Kaķim smiltiņas samirkušas,” laikrakstam “Zemgales Ziņas” teica Cīruļu ielas iedzīvotājs Kārlis Zenfs. Viņš ir iesniedzis pieteikumu apdrošinātājiem zaudējumu atlīdzināšanai. Applūdušo vietu iedzīvotājiem vairākas dienas bija jāiztiek bez elektrības. Vētras postījumu dēļ pirmdienas rītā nebija elektrība Salgales, Jaunsvirlaukas, Zaļenieku, Platones, Lielplatones, Glūdas, kā arī Cenu un Ozolnieku pagastos. Arī Jelgavā pirmdienas rītā bez elektrības bija 11 Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes apsaimniekotās daudzdzīvokļu mājas, kurās applūduši pagrabi.

Izsaukumus lietavu un vētras laikā saņēma Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kā darbinieki atbrīvoja ceļus no gāztiem kokiem. SIA “Jelgavas ūdens” pārstāvji ziņoja, ka uzņēmums saņēmis 181 pieteikumu par pārplūdušām kanalizācijas sistēmām.

Pavasara paliem pievienojas vasaras lietu plūdi
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Meža un vides zinātņu fakultātes asociētais profesors Artūrs Veinbergs uzsver, ka mūsdienu apstākļos vētras, lietavas un arī plūdi veidojas lokāli. “29. jūlijā, kad Jelgavā vētrā lūza koki un gāza lietus, Ainažos bija sauss un vējš kokiem notrauca varbūt pāris lapiņu,” saka profesors. Artūrs Veinbergs uzsver, ka lietavu plūdus ietekmē tas, kā ir izveidots un tiek uzturēts ūdensteču tīkls. Profesors piezīmē, ka saistībā ar globālajām klimata izmaiņām, ir mainījies arī ūdens dabiskās aprites ritms. Agrāk lielākie plūdi bija pavasara pali, kad strauji kūst sniegs un ledus un no krastiem iziet upes. Līdz šim valstī un pašvaldībās lietotās plūdu risku kartes ir sastādītas, ievērtējot upju iziešanu no krastiem pavasarī palu laikā.

Šoreiz Jelgavas lietavu plūdiem raksturīgi tas, ka Lielupe un tās baseina lielākās upes no krastiem neizgāja. Tieši otrādi – blakus lielajām upēm un jūrai lietavu plūdu risks ir mazāks, jo lietus ūdenim ir, kur noplūst. Tiesa, Kalnciemā, kur 29. jūlijā nolija trīs mēnešu norma, lielā lietavu ūdens straume izskaloja krasta promenādi. “2010. gadā – neilgi pēc tam, kad biju sācis darbu augstskolā, lasīju rakstu par klimata attīstības scenārijiem laikam līdz 2100. gadam. Vienā no šiem scenārijiem bija minēts, ka mūsu ģeogrāfiskajos apstākļos gaidāmas lietavas, kad diennaktī nolīs 200 milimetru – triju mēnešu norma. Tas tolaik likās neticami. Bet Kalnciemā 28. un 29. jūlijā 24 stundu laikā tiešām nolija tuvu 200 milimetriem!” pārsteigumu pauž profesors Artūrs Veinbergs.

Pazemes garāžā braukt bija vieglprātīgi
Laikraksta “Zemgales Ziņas” uzrunātais apdrošināšanas kompānijas “Balta” pārstāvis Toms Sadauskis raksta, ka līdz 30. jūlija darba dienas beigām bija saņemti vairāk nekā 900 pieteikumu, no kuriem apmēram piektā daļa bija no Jelgavas un Jelgavas novada. Visvairāk pieteikumu saņemts no Rīgas iedzīvotājiem, taču, relatīvi rēķinot teritorijas lielumu un iedzīvotāju skaitu, skādes apmēru ziņā lielākas noteikti ir Jelgavā. Apdrošināšanas kompānijas uzskaitītais postījumu apmērs 30. jūlijā jau sasniedza 1,5 miljonus eiro.

Toms Sadauskis atzīst, ka no šī notikuma viena no mācībām noteikti ir īpašuma apdrošināšanas polises iegādes laikā rūpīgi iepazīties ar līguma tekstu. Proti, vai tajā ir iekļauta arī apdrošināšana pret lietavu radītiem plūdiem. “Tāpat svarīgi ir uzmanīgi ieklausīties meteorologu brīdinājumos. Piemēram, ja ir brīdinājums par stipru vēju, tad automašīnu drošāk ir novietot zem jumta, taču, ja brīdinājums ir par spēcīgām lietavām, tad pazemes autostāvvieta nebūs labākais risinājums,” uzsver Toms Sadauskis. Viņš piezīmē, ka Rīgā applūda vairākas pazemes autostāvvietas. Turklāt tādā mērā, ka automašīnas atradušās ūdenī līdz jumtam un vairs nav remontējamas.

Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes pārstāve Līga Klismeta 31. jūlija rītā laikrakstam “Zemgales Ziņas” pauda, ka pašlaik pašvaldība turpina apzināt visus vētras un plūdu radītos zaudējumus pilsētā. “To patiesais apmērs gan pašvaldībai, gan privātajiem īpašumiem vēl tikai pieaug, jo pilsētā joprojām ir applūdušas gan ēkas, gan infrastruktūra. Par situāciju pilsētā pašvaldība ir informējusi Ministru kabinetu un pašvaldības pārstāvji piedalījās Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē,” skaidro Līga Klismeta.

Mātera ielas posms plūdu dēļ joprojām slēgts
Līdz 31. jūlija pusdienlaikam laikraksts “Zemgales Ziņas” vēl nebija saņēmis skaidrojumu par to, kāpēc vēl joprojām ir applūdis un slēgts apmēram 150 metru garais Mātera ielas posms. Tas traucēja ielu satiksmi, pieeju uz vairākām dzīvojamām mājām, kā arī pulksteņdarbnīcu un kebabnīcu. Pulksteņmeistare Inese Šmite teica, ka tik ilgi stāvošu ūdeni pie darbnīcas durvīm Mātera ielā 35b redz pirmo reizi. Uz darbu viņa tagad netiek. “Lietavu ūdens Mātera un Ūdensvada ielas krustojumā ir sakrājies ne reizi vien, bet vienmēr tas pa lietus kanalizācijas sistēmu ātri aizplūda. Agrāk lietus kanalizācija tika tīrīta. Tagad es neatceros, kad tas būtu darīts,” dusmojas Inese Šmite. Jelgavas domes deputāts Aigars Rublis aicina pašvaldību nekavējoties pievērsties un risināt situāciju ar stāvošo ūdeni Mātera ielā.

Līdzās lietavām kaitējumu nodarīja arī vētrā lūzušie koki. Lielāki vēja postījumi tiek novērsti pie Jelgavas pils. Lūzuša oša zars ir sabojājis jumtu Jelgavas Svētā Simeona un Svētās Annas pareizticīgo katedrālei.

Pilsētas iedzīvotāji arī paši organizējās vētras un lietavu seku novēršanai. 29. jūlija lietainajā rītā laikraksta “Zemgales Ziņas” darbinieki pie Jelgavas Romas katoļu diecēzes ēkas satika prāvestu Arni Vizbeli ar palīgiem. “Ugunsdzēsējiem – glābējiem tagad darba pilnas rokas,” savu iesaistīšanos dabas stihijas novēršanā pamatoja prāvests. Savukārt ainavu arhitekts Pēteris Vorza stāstīja, ka Ozolnieku pašvaldība sociālajos tīklos aicināja iedzīvotājus pieteikties brīvprātīgajam darbam dabas stihijas seku novēršanai. Tāpēc arī Pēteris nostrādājis stundas piecas Ozolnieku sakopšanas labā.

Lauksaimnieks Vangalis: “Šīs gads būs citāds”
Lielais lietus un vējš ir nodarījis kaitējumu arī SIA “Zemgales labība” laukiem. Jelgavas novada Sesavas pagasta “Sniedžu” saimnieks Uldis Vangalis “Zemgales Ziņām” atzīst, ka kvieši uz lauka šobrīd ir sagūluši. Lai novāktu ražu, vajadzīgs saulains laiks. “Labi, ka izdevās laikus nokult rapsi. Gaidām ciemos apdrošinātājus. Pesimisma nav, ir tikai citādāks gads,” secina lauksaimnieks. Viņš piebilst, ka psiholoģiski nav viegli pieņemt, ka tik daudz ir darīts, lai būtu skaisti tīrumi un iegūtu labas ražas, bet daba ar saviem untumiem ievieš ne tik tīkamas korekcijas.

Savukārt Sesavas pagasta “Ivullu” lauksaimnieks Uldis Caune uzsver, ka ir svarīgi, lai kārtībā būtu meliorācijas sistēmas. Viņš ir izmērījis, ka Sesavas pagastā 24 stundu laikā nolija ap 100 milimetriem. “Ja laiks būs sauss ar siltu vējiņu, tad domāju, ka piektdien vai sestdien varētu atsākt labības kulšanu,” pauž Uldis Caune.

Tiek atzīmēts, ka šovasar priekšrocības būs tiem lauksaimniekiem, kuru rīcībā ir kombaini ar kāpurķēdēm.

Gaitis Grūtups

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”