REĢIONU ZIŅAS: Aicina jauno paaudzi iesaistīties augļkopībā

Skaistkalnes muižas pagalmā no jauna iestādīts augļu dārzs.

Skaistkalnes vidusskolā norisinājās iepriekš vēl nebijusi akcija “Augļu dārzs katrā mājā”. Akcijas rīkotāji un atbalstītāji kopā ar skolēniem iestādīja 20 augļu kokus un ogu krūmus.

Organizācija “Reāls piedzīvojums” labdarības pasākumu, kura laikā tiek stādīti augļu koki un ogulāji, organizē jau kopš 2021. gada. Šajos gados īstenotas 25 akcijas, iestādīti vairāk nekā 850 augļu koki un ogulāji.

Latvijas āboli – visgaršīgākie
Pasākums Skaistkalnes vidusskolā sākās ar dalībnieku sapulcēšanos skolas pagalmā un kopīgu izkustēšanos Aināra Ašaka izpildītās mūzikas ritmā. Iestādes direktore Svetlana Vāverniece klātesošos sveica ar uzrunu: “Šodien ir īpaša diena un īpaša akcija, kas mūsu skolā līdz šim nav dzirdēta un redzēta. Kādreiz šī muiža ir piedzīvojusi dārzu, un šodien mums ir iespēja no jauna iestādīt savu augļu dārzu. Kad jūs, bērni, izaugsiet, varēsit šurp atvest savus bērnus un mazbērnus, lai pacienātos ar augļiem!”

Savukārt pasākumā klātesošā Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte sacīja: “Man ļoti patīk Skaistkalne, šī skola, satiku arī daudz pieklājīgu bērnu. Mūsu asociācija ir nepieciešama, lai cilvēkiem, kuri nodarbojas ar augļkopību, palīdzētu un konsultētu viņus dažādos ar nozari saistītos jautājumos. Pats galvenais, ko gribu pateikt, – āboli Latvijā ir ļoti garšīgi, salīdzinot ar ievestajiem. Ābolu audzēšanas bizness ir skaists, tāpēc jūs, mūsu nākamā paaudze, varat iestādīt šos nedaudzos kokus, un arī tie, kuriem jau mājās aug ābeles, varat droši iesaistīties augļkopībā. Mums nepieciešami jauni, aktīvi un čakli cilvēki šajā nozarē!”

Pēc svinīgajām runām bērni sadalījās mazākās komandās un kopā ar organizācijas dalībniekiem un Skaistkalnes vidusskolas skolotājiem ķērās klāt koku un krūmu stādīšanai. Pēc katra kociņa un ogulāja iedēstīšanas pasākuma dalībnieki sadevās rokās un dziedot “iesvētīja” jaunos stādījumus, vēlot labu un izturīgu augšanu.

Dalīties ar vitamīniem un mīlestību
“Organizācijas biedru skaits ir mainīgs – darbojas brīvprātīgie. Pirms četriem gadiem kopā ar operetes māksliniekiem radās ideja braukt uz bērnunamiem, sociālās aprūpes centriem un citām vietām, lai stādītu augļu kokus, padarot Latviju skaistāku, zaļāku un brīnišķīgāku,” stāsta organizācijas “Reāls piedzīvojums” dibinātājs Sandijs Krastiņš, “pats svarīgākais ir pievienotā vērtība – esam bijuši dažādās vietās, kur bērni darbojas kopā ar vecāko paaudzi, skolotāji darbojas kopā ar bērniem un stāda augļu kokus. Pēc tam visi kopīgi iet apraudzīt, kā tie aug, aplaista, apravē un rūpējas par tiem, taču pēc laika jau vāc ražu, kas paliek pašiem. Tas ir kolosāli – dalīties ar prieku, ar vitamīniem, dāsnumu, smaidu un mīlestību, jo kas gan ir labāks, kā dalīties ar mīlestību?”

S. Krastiņš pastāsta, ka organizācijas darbība top no pieprasījuma – attiecīgās vietas, uz kuru plānots doties, pārstāvji iesniedz sarakstu ar augļu kokiem un ogulājiem, kādus viņi vēlas savā dārzā, un pēc tam sadarbības partneris kokaudzētava “Bētras” no Jelgavas novada Salgales pagasta sakomplektē nepieciešamo. “Visbiežāk dodamies uz vietām, kur cilvēki paši aicina, jo ir dzirdējuši par mūsu darbību. Šis ir jau mūsu 26. pasākums, esam bijuši vairākās vietās Latvijā.”

Kad darbiņš padarīts, pasākuma norises teritorijā turpina skanēt mūzika, bērni dodas rotaļās kopā ar pasākuma tēlu zaķi un vējainajā dienā sildās, baudot uz ugunskura vārītu soļanku un akcijas atbalstītāju – maizes ceptuves “Lāči” – dāvināto rudzu maizi.

Uzziņai
Pie Skaistkalnes vidusskolas bijušās muižas dārzā 27. septembrī iestādīti 20 augļu koki un ogulāji: pundurābeles – 4 kociņi; bumbieres – 4 stādi; zemie ķirši – 4 kociņi; 2 jāņogu ‘Vīksnes tumši sarkanā’ krūmu stādi; 4 lielogu upeņu krūmu dēsti un 2 bezērkšķu cidoniju stādi.
— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Ar ābecēm ceļojumā pa visu pasauli

Likteņdārza Saieta namā Koknesē atklāta septembrim un skolas tēmai veltīta izstāde “Pasaules tautu ābeces” no unikālās Jura Cibuļa kolekcijas.

Izstādes atklāšanā kolekcionārs viesus pa ābeču pēdām izveda cauri visai pasaulei. Ekspozīcija apskatāma līdz 1. novembrim.

J. Cibuļs ir valodnieks, tulkotājs, publicists un skolotājs, kurš savā vaļaspriekā apvieno pa druskai no saviem darbiem – kolekcionē ābeces, kurās ir gan valodniecība, gan skola. To viņš dara vairāk nekā 40 gadu. J. Cibuļa krātuvē ir 11 197 ābeces 1232 valodās. To skaits pastāvīgi aug, jo kolekcionārs aktīvi turpina savu vaļasprieku.

“Krāju valodas, un vienīgais veids, kā to darīt, ir krāt ābeces, jo lielākajai pasaules daļai nav rakstības. Savukārt lielākajai daļai tautu ar rakstību ir tikai viena vai divas grāmatas, un tā ir ābece, kā arī bībele,” saka kolekcionārs.

J. Cibuļa krājumā ir visdažādāko tautu ābeces, bet izstādē Likteņdārzā ir tikai daļa no iespaidīgās kolekcijas. Ābece ir tautas gara un tā laika politiskās situācijas atspulgs. Tieši tāpēc šie izdevumi visā pasaulē ir tik dažādi – ir ābeces ar valsts prezidentiem vai citiem vadoņiem uz vāka un to lappusēs, tradicionālajiem tērpiem un ieražām. Uz bengāļu ābeces vāka attēlota skolotāja, kura ar rīksti cenšas bērnam iemācīt zināšanas. Uz latviešu un citu tautu ābeču vākiem attēlots gailis. Tas ir luterānisma simbols, un pirmās ābeces veidotas pēc vācu ābeču parauga. Gailis ir ticības un modrības simbols – gaismas saucējs, tāpēc tas arī mūsdienās palicis uz ābeces vāka.

Ābeces izdotas arī kolhozniekiem, kreiļiem, nedzirdīgajiem, antifašistiem un seksuālajām minoritātēm. Izstādē ir vismazākā ābece, ko var saskatīt tikai ar lupu! J. Cibuļs atzīst, ka tās nešķiro, bet savā kolekcijā iekļauj ikvienu ābeci, ko izdevies iegūt, neraugoties, kādas tās ir. Viņu interesē visas, jo tās ir sava laikmeta liecinieces, un viņš nevar nosaukt vienu, kas būtu vērtīgāka par citām.
— Laikraksts “Staburags”

Vasaru saliek burciņās

Vietalvas pagasta bibliotēkā aizvadīta pēcpusdiena “Vasara burciņā”, kurā bija gan sarunas par ēdieniem, gan to degustācija. Sanākušie iedzīvotāji dalījās ar dažādu konservējumu receptēm, un to visu varēja arī nogaršot – marinējumus, zupu sagataves, mērces, ievārījumus un sīrupus. Vietalvas pagasta bibliotēkas vadītāja Ineta Brašus pastāstīja, ka nogaršots daudz un katram bija sava “odziņa”. Cilvēki arī labprāt dalījās ar receptēm un padomiem gatavošanā.

Kā atzinuši paši dalībnieki, šādi pasākumi jārīko biežāk, jo iedzīvotāji tik daudz un dažādi gatavo. Sanākot kopā, var dalīties ar idejām, bet galvenais – ēdienus nogaršot, lai zinātu, kas labāk tīk, un pēc tam gatavotu paši. Vislielākā piekrišana šajā pēcpusdienā bija sēņu lečo un meloņu džemam. Pasākums gan sākās ar kopīgi gatavotajiem labo domu “salātiem” – burciņā katrs ielika savu rakstīto vēlējumu vai izjūtas, ko beigās nolasīja.
— Laikraksts “Staburags”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācijas tapušas, “Zemgales Ziņām” sadarbojoties ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.