zz.lv
Meliorācijas sistēma: vāji uzturēta, dažviet pat likvidēta.
Foto: Linda Rasa
Jūlija beigās piedzīvotā vētra un lietavu plūdi vairākās pilsētās atklāja būtiskas problēmas civilās aizsardzības plānos iesaistīto dienestu un iedzīvotāju sadarbībā. Atšķīrās arī izpratne par rīcību: ko tādas krīzes apstākļos vajadzētu darīt nekavējoties un kas var pagaidīt. Gūtā pieredze mudina aizdomāties, cik esam gatavi pielāgoties klimata pārmaiņu sekām un vai līdz šim Latvijā nepieredzētām dabas katastrofām vispār ir iespēja iepriekš sagatavoties.
Ierosina sākt ar izmaiņām normatīvos
Šoreiz visvairāk cieta Jelgava un Jūrmala, arī Rīga. Jelgavā lietavu plūdos radušos zaudējumus pašvaldība aprēķinājusi 13 miljonu eiro apmērā, Jūrmalā zaudējumi – 11 miljoni eiro. Par postījumiem galvaspilsētā apkopojuma nav.
Smagāk skartās pilsētas Jelgavu un Jūrmalu apmeklēja gandrīz visas augstākās valsts amatpersonas.
Kādi secinājumi? Pilsētā un novadā lietavu plūdos cietušo būtu daudz mazāk, ja pienācīgi darbotos meliorācijas un kanalizācijas sistēma, būtu tīrīta Svētes upes gultne, kas netika galā arī no Lietuvas lietavu Zemgalē ieplūdušajiem papildu ūdeņiem. Tādēļ jāveicina Eiropas Savienības finansējuma piesaiste pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmu sakārtošanai, kā arī jāvērtē iespēja poldera un dambju sistēmas izveidošanai ne tikai novada, bet arī pilsētas teritorijās.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa arī norādījusi, ka Saeimai vajadzētu nekavējoties veikt izmaiņas Meliorācijas likumā, lai definētu meliorācijas sistēmu nozīmi arī pilsētās, normatīvajos aktos nosakot vienotu ūdens resursu pārvaldību Latvijā, kā arī meliorācijas sistēmu attīstību un uzturēšanu.
Tāpat būtu nepieciešams uzlabot arī civilās aizsardzības normatīvos aktus, lai krīzes situācijām būtu savlaicīgi izveidots sakaru nodrošinājums un civilās aizsardzības komisijām būtu skaidrs, kā operatīvi piekļūt valsts šiem nolūkiem veidotajiem resursiem un krājumiem, kā arī sadarboties ar citām organizācijām, arī ar ārstniecības personālu. Būtiski ir arī rast finansējumu drošai elektrības apgādei meliorācijas sūkņu stacijās, lai vētru un plūdu gadījumos būtu nodrošināts nepārtraukts hidroloģiskais režīms.
Kam pieder grāvji?
Apmeklējot Jūrmalu un visvairāk tās cietušo daļu Kaugurus, Saeimas priekšsēdētāja bija paslavējusi vietējos dienestus, ka tie jau pirms vētras veikuši priekšdarbus, lai apzinātu un reģistrētu pilsētā esošās meliorācijas sistēmas.
Tomēr dabā izrādījies, ka šie priekšdarbi vairāk gan bijuši papīru formā, apzinot situāciju un vienai iestādei pārņemot pārraudzības pienākumus no otras. Kā noskaidrojusi Latvijas Televīzija, Jūrmalā lietusūdens sistēmas, arī meliorācijas grāvji, kopš 2023. gada janvāra ir Jūrmalas domes pārziņā, bet iepriekš tās uzturēja pašvaldības uzņēmums “Jūrmalas ūdens”.
Vai izmaiņas likumdošanā līdzēs?
Tā situācija izskatās no likumdevēju un pārraugu puses. Par to, kā ir dabā, ko lietavu krīzes laikā darīja un kā tagad domā nodrošināties plūdus piedzīvojušie, “Latvijas Avīze” aprunājās ar kādas privātmājas iedzīvotājiem Parka ielā Jelgavā.
Uzrunātais pāris privātmāju tur iegādājies pirms sešiem gadiem. Vieta zema, viens grāvis iet gar viņu sētu, otrs – otrpus ceļam, kur sākas pilsētas mežs. Sešu gadu laikā neesot redzēts, ka kāds tos būtu tīrījis vai pļāvis. Liela vajadzība arī neesot bijusi, jo parasti grāvji pilni ar ūdeni mēdzot būt tikai pavasaros, kas ir ierasta parādība. Arī pēc lielākām lietusgāzēm, kādas bijušas varbūt trīs reizes, grāvji pārplūduši – tad doma par tīrīšanas un uzturēšanas pasākumiem uzpeldot, taču tikpat ātri arī noplok, jo vasarās ūdens grāvī ilgāk par dienu nekad nestāvot.
Taču jūlijā bijis pavisam citādi. Grāvji pilni vismaz četras dienas. Tikpat ilgi pagalmā, kur ūdens pirksta platumā palicis līdz durvju slieksnim. Ar māju paveicies, taču dārzs, garāža un saimniecības ēkas applūdušas, tādēļ nolēmuši, ka zemākās vietas savā teritorijā jāpaceļ, nopērkot vairākus desmitus kubikmetru smilts un melnzemes.
Bet ko ar grāvjiem? Saimniece stāsta, ka viņi būtu gatavi tos kopt, taču nezina, vai vispār drīkst, un saprot arī to, ka vieni paši neko neuzlabos – māja ielas vidū, ar kaimiņiem kontaktu gandrīz nav, joprojām skaitās tur ienācēji. Plūdu otrajā dienā saimnieks nopircis jaudīgu sūkni, no savas grāvja daļas vairākas dienas ūdeni pumpējis pāri ceļam uz mežu – diezgan bezcerīgs pasākums, un arī kaimiņiem nekādas intereses.
“Protams, ka zvanījām arī uz Jelgavas operatīvās informācijas centru 8787. Mūsu teikto, ka slīkstam, it kā piefiksēja, taču reakcijas nekādas nebija. Saprotam, ka citur pilsētā problēmas bija vēl lielākas, taču… Tā nav laba sajūta, ja zini, ka nav neviena cita, uz ko krīzes brīdī vari paļauties,” secina saimniece.
Pēc plūdiem vēlreiz izpētījuši sava īpašuma zemes plānu un apgrūtinājumus, taču par grāvi un uzturēšanas pienākumiem gudrāki tā arī nav tikuši. Tādēļ nolēmuši zvanīt pilsētas komunālajam dienestam.
Kaimiņu vienošanās problēma
Pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” vadītājs Māris Mielavs pauž: “Mēs apsaimniekojam un uzturam kārtībā meliorācijas sistēmas, kas ir pašvaldības pārziņā, taču jāsaprot arī tas, ka šī sistēma ir viens veselums – ja privātie to nedara un ūdens nevar notecēt kaut vai vienā posmā, problēma uzreiz var rasties veselai pilsētas daļai. Tādēļ, protams, privāto grāvju un citu notekūdeņu sistēmu jautājumos konsultēt jelgavniekus ir mūsu pienākums, lai tikai nāk un prasa,” saka M. Mielavs.
Arī viņš atzīst, ka privātajās teritorijās jau esošo meliorācijas sistēmu apsaimniekošanā lielākās problēmas radot kaimiņu vienošanās, nevis to praktiskā uzturēšana. Pilnīgs strupceļš vai nesadarbošanās kaimiņu attiecību dēļ faktiski esot retums, taču arī tad izeja esot rodama – var veidot speciālus infiltrācijas laukumus, kas, protams, ir ievērojami sarežģītāks un dārgāks tehnoloģiskais paņēmiens.
Parasti vienošanos un kompromisus tomēr izdodoties panākt. Privātmājas parasti arī ir pie pašvaldības pievadceļiem. Tie visi ir izbūvēti ar ūdens noteces sistēmām, līdz ar to gandrīz vienmēr pastāvot iespēja vienoties arī ar pašvaldību par alternatīviem pieslēgumiem.
Pārāk maz virs jūras līmeņa
Jelgava virs jūras līmeņa vidēji esot tikai piecus metrus, līdz ar to tai ir ļoti augsti gruntsūdeņi un nemitīgi applūšanas riski, atzīst “Pilsētsaimniecības” vadītājs. Piemēram, netālajā Tukumā lietus plūdu risku praktiski neesot, jo tur ir cits reljefs, pilsēta atrodas uz pauguriem.
Līdzīga problēma kā Jelgavā pastāv arī citās Latvijas valstspilsētās.
Attiecībā uz regulējumiem, likumdošanu un dažādiem normatīvu uzlabojumiem “Pilsētsaimniecības” vadītājs domā, ka arī pie jau esošās likumdošanas ikvienam īpašniekam ir pienākums rūpēties par tā pārziņā esošo infrastruktūru. Ja izmaiņu rezultātā arī pilsētas varēšot pretendēt uz meliorācijas sistēmu uzlabošanai paredzētajiem ES fondiem un programmām, protams, tas būtu ieguvums. Piemēram, Svētes upe neesot tīrīta jau gadus divdesmit, tās gultne jātīra ne tikai novadā, kas atbalstu šādiem darbiem var saņemt, bet arī pilsētā.
Jūlija plūdos Jelgavas komunālajam dienestam radītie zaudējumi aplēsti četru miljonu eiro apmērā. Vējgāzes, noslīdējumi, sanesumi utt. – visu kompensēt necer, taču lietusūdens kolektoru skalošana un visapplūdušākās Māteru ielas sateces baseina jauns projekts un izbūve – par to gan noteikti cīnīšoties.
Apvaicātie praktiķi visi kā viens atzīst – jūlijā Latvijas atsevišķās vietās piedzīvotie lietavu plūdi bija ārkārtas gadījums. Nokrišņu daudzums tāds, ar kuru neviena meliorācijas sistēma galā tāpat netiktu. Palielināt un turēt neizmantotas jaudas gandrīz neprognozējamiem brīžiem nākotnē būtu saimnieciski apšaubāms lēmums, turklāt valstī iedzīvotāju drošības vairošanai šobrīd ir citas prioritātes, piemēram, bumbu patvertņu tīkla veidošana.
— Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”
Reklāma