REĢIONU ZIŅAS: Vai Dobeles pilsētas teritorijai jākļūst lielākai?

Dobeles novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2021.–2045. gadam tika noteiktas vadlīnijas novada attīstības plānošanai, kas paredz izvērtēt pilsētas teritorijas paplašināšanu. Tagad pašvaldībā sākta novada teritorijas plānojuma 1. redakcijas izstrāde. Jaunajā plānā iecerēts Dobeles pilsētas robežas paplašināt, pievienojot tai līdzās esošos Liepziedu un Ceriņu ciemus, kā arī apdzīvoto vietu Parūķis un teritoriju pie Tērvetes ielas vienas puses, kas pašreiz atrodas Auru pagastā. Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Laila Šereiko skaidro, ka tās ir teritorijas, kas jau šobrīd iekļāvušās vai cieši piekļāvušās pilsētai un ir blīvi apdzīvotas. Iekļaujot šīs vietas Dobeles teritorijā, arī juridiski varētu pieaugt iedzīvotāju skaits, kas būtu ne vien potenciālie pilsētas iedzīvotāji, bet arī darbinieki vietējos uzņēmumos.

Dome saskata iespēju
“Pilsētai ir vajadzīgi dažādu jomu speciālisti. Esam pamanījuši, ka uzņēmēji atkārtoti izsludina, ka nepieciešami inženieri vai citi augstāka līmeņa speciālisti. Pievienojot ciemus pilsētai, parādītos vietas savrupmāju būvniecībai, jo lauku teritorijā individuālajai apbūvei paredzētā teritorija ir divi hektāri, bet pilsētā – 1200 kvadrātmetri. Tādējādi jaunā ģimene varēs attīstīt savu nekustamo īpašumu,” pauž L. Šereiko. Viņa norāda, ka pašreiz iegādāties Dobelē apdzīvojamo platību esot diezgan grūti. Piedāvājums esot mazs, bet cenas augstas. Iekļaujot jaunas teritorijas, pilsētā varētu attīstīties arī ceļu infrastruktūra un sabiedriskais transports.

Varētu augt zemes nodoklis
Pilsētā iekļaujamajās teritorijās pašreiz esot aptuveni 400 īpašumu, kuru saimniekiem oktobra sākumā izsūtītas aptaujas anketas, lai noskaidrotu viņu viedokli.

Dobeles novadā uzrunāto iedzīvotāju viedokļi ir visai dažādi. Harijs no Bukaišu pagasta neiebilst pret iecerēto paplašināšanos: “Dzīve iet uz priekšu, un pilsētai jāattīstās.” Kāds Krimūnu pagasta centra iedzīvotājs ir pat izbrīnīts, ka apdzīvotā vieta Parūķis jau sen nav iekļauta pilsētas teritorijā. Tikmēr Liepziedos satiktā Marita ir kategoriski pret ciema pievienošanu pilsētai: “Tā grib dome, bet mēs, iedzīvotāju lielākā daļa, negribam, tāpēc, ka atkal visam būs cenas augšā – kadastra vērtībai un zemes nodoklim. Visam.” Mazdārziņu teritorijā “Parūķis” uzrunātā Rita par šādiem domes plāniem nemaz neesot zinājusi, bet aptaujas anketu noteikti aizpildīšot, kad saņemšot, un arī uz sabiedrisko apspriešanu iešot, lai noskaidrotu, vai, pievienojoties pilsētai, būs vairāk ieguvumu vai zaudējumu.

Noskaidros iedzīvotāju viedokli
Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja L. Šereiko nenoliedz, ka nekustamā īpašuma nodoklis, kļūstot par pilsētniekiem, pieaugšot divas līdz divarpus reizes, bet jau šobrīd visu potenciāli pievienojamo teritoriju iedzīvotāji izmanto pilsētā piedāvātos pakalpojumus, pilsētas infrastruktūru, bet Liepziedu un Ceriņu ciemi – arī pilsētas centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu. Jāpiebilst, ka pievienojamajās teritorijās esošajiem uzņēmējiem, kādu gan neesot daudz, būtu ierobežojumi LAD projektu atbalsta saņemšanai, kā arī līdz ar adresācijas maiņu uzņēmējiem jāveic uzņēmumu pārreģistrācija. Kā plusus pašvaldība norāda arī iespēju ieviest ātruma ierobežojumus, par ko ciemu iedzīvotāji jau ne reizi vien interesējušies. Tāpat pilsētā un lauku teritorijā ir neatliekamās palīdzības ierašanās laika atšķirības.

16. oktobrī tiek rīkota sapulce, kura” iedzīvotāji varēs noskaidrot visus sev interesējošos jautājumus. Šī nav pirmā reize, kad dome mēģina paplašināt Dobeles pilsētas robežas. Iepriekšējā reizē iedzīvotāji pret šādu ieceri iebilduši, un arī šoreiz dome sola ņemt vērā iedzīvotāju domas. Teritorijas plānojuma 1. redakcijas izstrādi plānots pabeigt 2025. gada pirmajos mēnešos.
— Sandra Leitāne

Bērzes baznīca atzīmē 200 gadu jubileju

Bērzes evaņģēliski luteriskā baznīca 5. oktobrī atzīmēja 200 gadu jubileju, informē Dobeles novada pašvaldība. Svētku dievkalpojumu un koncertus papildināja audiovizuālā gaismas instalācija uz dievnama fasādes, kur mūsdienīgi tika izstāstīts Bērzes baznīcas stāsts. Gaismas instalācija sniedza iespēju uzzināt dievnama vēsturi un nākotni, piedāvājot jaunu un mūsdienīgu interpretāciju par šīs ēkas nozīmi vietējā kultūrā.

Īpašu svētku atmosfēru varēja baudīt Dobeles pilsētas kultūras nama sieviešu kora “Vizma” un dziedātāja Jāņa Kurševa koncertā, kā arī Jaunpils vokālās grupas “Vocalica” koncertprogrammā, kas izskanēja jubilejas vakarpusē, un tā arī šoreiz skatītājus pārsteidza ar krāšņu muzikālo mozaīku.

Bērzes baznīca ir celta kā koka baznīca 1743. gadā un pārbūvēta 1820. gadā, celtniecība pabeigta 1824. gadā, un ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Bērzes baznīca ar savu unikalitāti ir pievilcīga ne tikai vietējiem iedzīvotājiem un garīgā spirdzinājuma meklētājiem, bet arī tūristiem un kultūras entuziastiem.

Dievnamā atrodas 18. gadsimtā būvētais harmonijs un 1939. gadā prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvinātais zvans ar veltījumu baznīcai, kurā viņš kristīts un iesvētīts. Otrā pasaules kara laikā tā tika daļēji sagrauta, īpaši cieta tornis. “Bērzes iedzīvotāji izglāba zvanu, kas šobrīd atkal uzstādīts atjaunotās baznīcas tornī. Apmeklētāji var uzkāpt tornī, lai tuvumā aplūkotu zvanu un no augšas pārskatītu apkārtni,” uzsver pašvaldība.

Pārbauda 44 skolas vecuma velosipēdistus

Jelgavas pašvaldības policija septembrī pārbaudījusi 44 skolēnus, kuri piedalījās ceļu satiksmē ar velosipēdu, un tikai četriem no pārbaudītajiem skolas vecuma velosipēdistiem bija ķivere, informē Jelgavas novada pašvaldība. “40 bērniem un jauniešiem nebija aizsargķiveres, deviņi brauca ar velosipēdu bez likumā noteiktā kārtībā iegūtām velosipēda vadīšanas tiesībām, bet trīs nebija sasnieguši 10 gadu vecumu, līdz ar to ceļu satiksmē ar velosipēdu patstāvīgi – bez pilngadīgas personas pavadības – nemaz nedrīkstēja piedalīties,” stāsta pašvaldības policijas pārstāve Paula Liepa. Bērniem, kuriem vēl nav desmit gadu, ceļš bija jāturpina, stumjot velosipēdu pie rokas. Vienā gadījumā policija konstatēja, ka skolēns pārvadā pasažieri, un arī tas ir aizliegts.

Jelgavas pašvaldības policija atgādina, ka ceļu satiksmē ar velosipēdu patstāvīgi atļauts pārvietoties personām, kuras sasniegušas 10 gadu vecumu un kurām ir iegūta velosipēda vai jebkāda cita transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Velosipēdista apliecību var iegūt no 10 gadu vecuma, nokārtojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas eksāmenu (testu), taču, ja ir iegūtas cita transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, drīkst vadīt arī velosipēdu. Velosipēda vadītāja apliecība šādā gadījumā papildus netiek izsniegta.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.