Renovācija, iespējams, paglāba ēku no sabrukšanas

Mājas vecākais Viktors Valainis: “Salāgot 68 dzīvokļu īpašnieku prasības bija smags pasākums”.

“Lai saņemtu bankas kredītu mājas renovācijai, pietrūkst divu balsu,” 2022. gada janvārī “Ziņām” skaidrojot dramatisko situāciju dzīvokļu īpašnieku kolektīvā lēmuma pieņemšanā, teica Pasta ielas 34 mājas vecākais Viktors Valainis. Neatlaidīgi, ar “dzelzs nerviem” mājas padome tomēr panāca, ka 2023. gadā namu izdevās renovēt. Viss renovācijas process ilga divarpus gadus. Jau pērnā apkures sezona pierādīja, ka ēkas energoefektivitāte ir augusi vairāk nekā divas reizes. To izjūt katrā dzīvoklī. Turklāt nama renovācijas projekts ir saņēmis pateicības no Ekonomikas un Klimata un enerģētikas ministrijas, kā arī no Latvijas Būvinženieru savienības. 2024. gada konkursā par energoefektīvāko ēku Latvijā nams Pasta ielā 34 ir ieguvis Simpātiju balvu. Tā ir pirmā valstī renovētā divpadsmitstāvu daudzdzīvokļu māja. Projektā sekmīgi sadarbojusies Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde, kas ir tās apsaimniekotājs, būvnieki SIA “Tools Vendors”, kam jau bija laba pieredze vairāku daudzdzīvokļu māju siltināšanā Jelgavā, un paši dzīvokļu īpašnieki ar savu priekšstāvi V. Valaini. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību spēks ir vecumā 80+, taču viedajam vīram tas nebija šķērslis, lai vadītu projektu.

Komunālie maksājumi ziemā ir līdzīgi
Runājot par to, kā izdevās pārvarēt “Ziņās” 2022. gada janvārī aprakstīto krīzes brīdi, kad pietrūka dzīvokļu īpašnieku balsu, lai saņemtu no “Swedbank” 689 tūkstošu eiro kredītu, V. Valainis stāsta: “Toreiz vienojāmies ar vairāku dzīvokļu īpašniekiem, kuri jau bija par saviem līdzekļiem nosiltinājuši lodžijas, ka viņu paveiktais renovācijas gaitā netiks demontēts. Celtniekiem tas bija sarežģījums, kas arī mazliet sadārdzināja pašu renovāciju, taču kopējā lēmuma labad tā tika pieņemts.” Tādēļ šobaltdien, rūpīgi skatoties uz ēkas lodžijām, var redzēt, ka tās atšķiras ar logu skaitu. V. Valainis uzteic dzīvokļa īpašnieku būvinženieri Aleksandru Smirnovu, kas renovācijas laikā bez atlīdzības veica sava veida būvuzraudzību – piedalījās iknedēļas apspriedēs ar būvnieku, pārbaudīja, kā tiek veikti darbi. A. Smirnovs teic, ka, salīdzinot ar laiku pirms renovācijas, izdevumi par viņa dzīvokli ir apmēram tādi paši. Proti, 2022. gadā ziemas aukstumā par siltumu iznāca maksāt 160 eiro mēnesī. 2023. gada ziemā apkures rēķins ne reizes nav bijis lielāks par 65 eiro. Toties 100 eiro mēnesī iznāk maksāt bankai par renovāciju. Kopējā summa tāpat ir ap 160 eiro. Tiesa, bankas kredīta atmaksa jāveic gan ziemā, gan vasarā. Tas uz desmit gadiem, no kuriem viens jau pagājis.

Bankām naudu nemaksā
Domājot par to, kādēļ daudzdzīvokļu ēku renovācija Jelgavā, kā daudzviet Latvijā, virzās samērā lēni, A. Smirnovs spriež, ka nav vienkārši cilvēkiem uzņemties lielākas finanšu saistības un būt patiesi atbildīgiem par savu īpašumu. Pirms nedēļas Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot?” tika minēts, ka piecpadsmit gados Jelgavā ir renovētas 40 daudzdzīvokļu mājas. Taču pilsētā šādu māju ir vairāk par pieciem simtiem.

Tiek atzīts arī, ka renovāciju varētu veikt, piemērojot tipveida projektus. Par to, ka ilgtermiņā renovācija dzīvokļu īpašniekiem ir valsts atbalstīta un izdevīga, ka tā ir saskaņā ar Eiropas Savienībā īstenoto zaļo kursu, šaubīgo kļūst arvien mazāk. Domājot par mājas ilgmūžību, būvinženieris A. Smirnovs spriež, ka renovācija nama mūžu ir pagarinājusi vismaz otrtik.

Šodien Pasta ielā 34 diezgan nerunīgi ir tie, kas pret renovēšanu izturējās noraidoši. Tomēr anonīmi sarunai ar “Ziņām” piekrita vīrs, kurš bija balsojis “pret”. Viņa profesija ir celtnieks tehniķis. “Tolaik nebija naudas. Piecus gadus biju bez darba,” teic dzīvokļa saimnieks. Tolaik viņš dzīvojis sievas maizē. Diemžēl objektīvu apstākļu dēļ Anatolijam un viņa sievai nevar palīdzēt arī bērni. Par spīti toreizējām naudas grūtībām, savu tiesu par mājas renovāciju ģimene ir jau samaksājusi. “Nebija jau tik dārgi – mūsu dzīvoklim deviņi tūkstoši un četri simti eiro. Naudu aizņēmāmies no paziņām. Esam saprātīgi cilvēki, lai bankai procentus nemaksātu,” teic vīrietis. Pasta ielā 34 viņš ar ģimeni dzīvo kopš mājas uzcelšanas 1989. gadā. “Tas bija pārmaiņu laiks. Celtnieki strādāja pavirši, zaga un pārdeva mājai paredzētos būvmateriālus. Lai izpildītu plānu, strādāja arī naktīs. Cik ilgi var stāvēt māja, kas būvēta naktī un kurai daļa būvmateriālu bijuši nozagti? Tai bija jāsagāžas!” trauksmaini runā jelgavnieks. Par pierādījumu savai trauksmes vēstij vīrietis min, ka celtnieki, kuri būvēja šo māju, te vairs nedzīvo. Viņš ir novērojis, ka divpadsmitstāvu māja rudenī mazliet sašķiebjas. Par to liecinot kādu durvju virināšanās viņa dzīvoklī. Proti, rudenī un ziemā uz šīm durvīm iedarbojoties smaguma spēks un tās pašas veras vaļā.

Agrāk ziemā sala, pēc renovācijas – silts
“Tomēr viss, kas notiek, notiek uz labu,” sarunas nobeigumā teic vīrietis. Kopumā viņš mājas renovāciju vērtē pozitīvi. Līdzšinējos gadus ziemā dzīvoklī caurmērā bijis vien sešpadsmit grādu, pēc renovācijas – divdesmit, un varot uzgriezt vēl vairāk. Viņaprāt, ieguvums ir arī vasarās, jo ar siltumizolācijas slāni klātā ēka neuzsilst. Vīrietis aktualizē, ka renovācija neskāra, iespējams, laika gaitā rūsējušās metāla konstrukcijas, kas kopā tur dzelzsbetona blokus, no kuriem māja būvēta. Viņš norāda arī to, ka nav pienācīgi izbūvēts panduss invalīdu ratiņu uzbraukšanai – tas ir pārāk stāvs.

Mājas vecākais V. Valainis atzīst, ka pandusu pie ārdurvīm uzbūvēt ir problemātiski, jo turpat blakus ir autobrauktuve. V. Valainis atzīst, ka ieinteresētais pats varēja aktīvi iesaistīties problēmas risināšanā, taču viņš renovācijas procesā stāvēja malā. Normāls panduss ir izbūvēts pie zobārstniecības Pasta ielas 34 pirmajā stāvā, kur trīs dzīvokļi pieder privātpersonai, kas arī bija iestājusies pret mājas renovāciju. Tur pandusam ir pietiekami daudz vietas.

Atgriežoties pie jautājuma par visu 68 dzīvokļu īpašnieku interešu salāgošanu, mājas vecākais V. Valainis nu jau ar smaidu atzīst, ka tas bija “diezgan smags pasākums”. Taču pieredzējušais vīrs turpina rosīties, un tālākajā plānā viņam ir autostāvvietas izveide, kas kaut daļēji atrisinātu sasāpējušo auto novietošanas pro­blēmu dzīvojamās mājas tuvumā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.