Viesturciemā pastāv par savām tiesībām

Tilts pār Bramberģes strautu ir ļoti nozīmīga būve vairākiem simtiem Jelgavas novada iedzīvotāju

Ne pa jokam Jelgavas novada Glūdas pagasta Viesturciema iedzīvotājus satraukušas debates Jelgavas novada domē 25. septembrī, kad tika spriests par autoceļa Nr. 67 Ūzas–Tumes pārņemšanu pašvaldības īpašumā no uzņēmuma “Latvijas valsts meži”. Problēma tāda, ka, pirms gadiem piecdesmit sešdesmit būvējot šo ceļu, tapa arī divi tilti – viens pār Tērvetes upi, otrs – pār Bramberģes strautu. To tehniskais stāvoklis un nestspēja tagad tiek apšaubīti, sevišķi tas attiecas uz tiltu pār Bramberģes strautu.

Atjaunošana maksājot pusmiljonu
25. septembra Jelgavas novada domes sēdē deputāti Dainis Liepiņš, Madars Lasmanis, Irina Dolgova varbūtības izteiksmē minēja, ka, iespējams, tuvu avārijas stāvoklim esošo tiltu pār Bramberģes strautu vajadzētu uz laiku slēgt. Proti, ir diezgan saprotams, ka tilta tagadējie saimnieki uzņēmums “Latvijas valsts meži” (LVM), kas visu 2,2 kilometrus garo Ūzas–Tumes ceļa posmu no Dobeles šosejas līdz Mežvidiem kopā ar diviem tiltiem vēlas nodot Jelgavas novada pašvaldībai, ne ceļu, ne tiltus neatjaunos. Savukārt Jelgavas novada pašvaldībai tāds tilta remonts būtu ļoti dārgs. Provizoriski tas izmaksātu ap pusmiljonu eiro. Kamēr tiltu remontē, piebraukšana Viesturciema daļai, kas atrodas Bramberģes strauta labajā krastā, teorētiski būtu iespējama pa alternatīvo ceļu – cauri mežam gar Garajiem kalniem un Baložu kapiem. Tāds vairāku kilometru līkums, turklāt pa bedrainu ceļu, Viesturciema iedzīvotājus gan neapmierina. 25. septembra domes sēdē pēc divdesmit minūšu debatēm Jelgavas novada deputāti pieņēma priekšsēdētāja Ulda Aināra priekšlikumu, ka jautājuma izskatīšana jāatliek, proti, jāveic problēmas papildu izpēte, tostarp jāizzina arī iedzīvotāju viedoklis.

Tilts nebija domāts meža tehnikai
Domes sēdes ieraksts Viesturciemā izplatījās kopējā čatā. Uzņēmēja Santa Lielaisramane, kura ar ģimeni dzīvo šai ciemā, 21. oktobrī iesniedza Jelgavas novada pašvaldībā ziņojumu par aktuālo problēmu. Kaut arī nekādi lēmumi pašvaldības domes sēdē nav pieņemti, debatēs izteiktās idejas viņu un kaimiņus ļoti satrauc, “Ziņām” atzina S. Lielaisramane, kas vietvarai adresēto ziņojumu parakstījusi viena pati. Toties, kad 2. novembrī Viesturciemā “Ziņas” aicināja viņu plašāk izklāstīt savu viedokli par Bramberģes strauta tilta problēmu, atnāca ap divdesmit trīsdesmit kaimiņu. Viņi atbalstīja S. Lielaisramani kā savu priekšstāvi un pie problemātiskā tilta kopīgi nofotografējās. “Ziņas” novēroja, ka pusstundas laikā tiltu šķērsoja piecpadsmit vieglās automašīnas, kā arī pilsētas satiksmes elektroautobuss, kam šajā Viesturciema daļā, Mežvidos, ir galapunkts.

“Es šeit dzīvoju deviņus, es – divpadsmit, es – sešpadsmit gadus,” sacīja sanākušie viesturciemnieki. Ilze Samulione paskaidroja, ka Viesturciems, tostarp tā daļa Bramberģes strauta labajā krastā, ir veidojusies pirms gadiem piecdesmit kā RAF darbinieku vasarnīcu un ģimenes dārzu kolonijas “Siliņi”, “Mežvidi”, “Birzītes”. Ceļa Ūzas–Tumes tagadējie apsaimniekotāji LVM šos tiltus nav būvējuši. Tie jau no sākuma bijuši domāti vieglajam transportam un gājējiem, nevis meža tehnikai. Viesturciemā atceras, ka agrāk pie Bramberģes strauta tilta bija zīme, kas noteica transporta svara ierobežojumu – septiņas tonnas. Taču pirms gadiem desmit, kad ceļu un tiltu apsaimniekošanā pārņēma LVM, šī zīme noņemta un tilts lietots, pārvietojot meža tehniku.

Viesturos dzīvo cauru gadu
“Pirms 18 gadiem, kad es šeit sāku dzīvot, pilsētas satiksmes autobuss dārzu mīļotājus uz Mežvidiem veda divas reizes dienā un tad tikai vasarās. Tagad uz šejieni brauc pieci autobusi dienā, turklāt cauru gadu. Pieaugušie dodas uz darbu, skolēni uz skolu un pulciņiem. Šeit ir daudz pastāvīgo iedzīvotāju, kas vasarnīcas pārbūvējuši par ģimenes mājām,” paskaidro Agnese Upmane. Vasarā, kad pastāvīgajiem iedzīvotājiem pievienojas vasarnieki, dzīvības Viesturciemā ir ievērojami vairāk. S. Lielaisramane spriež, ka nebūtu problēma vēstulei Viesturciema iedzīvotāju interešu aizstāvībai pievienot vairāk nekā 300 parakstu. Tad tas būtu Pašvaldību likumā noteiktais kolektīvais iesniegums, kas Jelgavas novada domei būtu jāskata obligātā kārtā. Viņasprāt, novada domei ir jāatrod līdzekļi, lai nodrošinātu elementārus dzīves apstākļus vairākiem simtiem pastāvīgo iedzīvotāju un vasarnieku. S. Lielaisramans ar saviem domubiedriem prasa, lai tilts pār Bramberģes strautu tiktu pārbaudīts un uzturēts pienācīgā kārtībā.

A. Upmane piebilst, ka Mežvidos ir vēl viens tilts pār Bramberģes strautu, ko pastāvīgi lieto ap deviņdesmit dārzu īpašnieki. Tas arī kopš uzbūvēšanas nav ne reizes pārbaudīts. “Mēs neprasām ielu apgaismojumu, bibliotēku, veloceliņus vai bruģētus trotuārus. Tilts pār Bramberģes strautu, pa kuru braucam uz darbu un pa kuru mūsu bērni dodas uz skolu, ir pats nepieciešamākais,” teic S. Lielaisramane.

Mēnesi pēc domes sēdes deputāts Madars Lasmanis, kas arī agrāk bijis vairāk iesaistīts Viesturciema problēmās, “Ziņām” rakstīja, ka par tilta “slēgšanu vispār nav runas”. Tās, viņaprāt, ir “uzpūstas baumas”. Deputāts uzsvēra: “Šodien tilts pieder “Latvijas valsts mežiem”. Tiem arī jāprasa par slēgšanas vai neslēgšanas plāniem. Jelgavas novada pašvaldībā jau ir pieci avārijas stāvoklī esoši tilti. Pārņemt sesto nav gudri, jo pašvaldībai nav naudas tā remontam. Ir jārunā ar Zemkopības ministriju par tilta remontu. Cik zinu, tādas sarunas nenotiek,” raksta M. Lasmanis. Savukārt LVM pārstāvis Jānis Zitāns minētajā Jelgavas novada domes sēdē skaidroja, ka viņa pārstāvētais uzņēmums neplāno izmantot Bramberģes strauta tiltu, jo smagā mežizstrādes tehnika mežā var iebraukt pa citu ceļu. Deputāts Pēteris Veļeckis viņam jautāja, kāpēc LVM nepiedāvā Ūzas–Tumes ceļu pārņemt uzņēmumam “Latvijas valsts ceļi”, kas taču esot bagātāks nekā Jelgavas novada pašvaldība. Uz to atbildēts, ka ceļš, kas Viesturciema robežās iet starp mazdārziņu kolonijām, visdrīzāk tomēr ir pašvaldības rūpju lokā. Pagaidām nav noteikts, kad Bramberģes strauta tilta problēma Viesturciemā pašvaldības domē tiks skatīta atkārtoti.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.

#SIF_MAF2024 #Mans pagasts mana pilsēta