Aicina atbrīvoties no “okupekļa” sevī pašā

Saistībā ar Jelgavas novada pašvaldībā rīkoto diskusiju par Šķibes pamatskolas nosaukuma iespējamo maiņu, “Ziņām” piezvanīja ilggadējs “Zemgales Ziņu” lasītājs, atmodas un arī vēlāko gadu politiķis Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesors Guntis Rozītis. Savulaik viņš bija viens no rosīgākajiem Cenu pagasta ciemu nosaukumu latviskotājiem, kā arī Salgales pagasta vēsturiskā vārda atjaunotājs. G. Rozītim ir pilnīgi nepieņemami, ka Šķibes pamatskolai varētu tikt dots Nākotnes pamatskolas nosaukums. “Kāda Nākotne! Manā uztverē tā ir pagātne, no kuras ir jāatbrīvojas, līdzīgi kā pērn Rīga tika atbrīvota no “okupekļa”,” uzskata politiķis.

Agrākajā Ozolnieku novadā nav greizu nosaukumu

G. Rozītis ir pārliecināts, ka tāds pamatskolas nosaukums Jelgavas novada ļaudīm nepārprotami saistītos ar tur nebrīves laikos dibināto kolhozu “Nākotne”. “Ja savulaik Ozolnieku novadā Cenu pagastā mēs būtu kā mankurti, kas neatceras pagātni, tur nebūtu ne Ānes, ne Branku, ne Teteles, bet gan “Spartaks”, “Progress” un “Sarkanais māls,” teic G. Rozītis. Viņaprāt, Glūdas pagastā kolhoza “Nākotne” laikā tapušā ciema nosaukums Nākotne arī nav labskanīgs. “90. gados Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti rosināja kolhoza centra ciemu nosaukt par Klāvniekiem,” atceras G. Rozītis. Tomēr Jelgavas novada pašvaldībā šāds priekšlikums atbalstu neguva, kas saistās ar zināmu nostalģiju par kolhozu laiku. Var piebilst, ka dažus kilometrus no Nākotnes ciema ir ciems Ūdeles. Šis nosaukums atgādina, ka turpat atrodas kolhoza “Nākotne” laikā izveidotā ūdeļu audzētava, kas darbojas vēl tagad. Tās ilgtspēja tagad ES noteiktajos dzīvnieku labturības apstākļos gan ir visai problemātiska.

Tā bija Kultūras fonda misija

Runājot par kolhozu laika ietekmi uz mūsdienu vietvārdiem, G. Rozītis citē tekstu no ģeogrāfu Jāņa Turlaja un Ginta Milliņa grāmatas “Latvijas apdzīvotās vietas”, kas pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma iznāca 1998. gadā. Grāmatas autori atzīmēja, ka, sākoties trešajai atmodai, dzejnieka Imanta Ziedoņa vadītā Latvijas Kultūras fonda paspārnē izveidojās Vietvārdu komisija. Ciešā sadarbībā ar šo komisiju 1991. gadā tapa vairāki raksti par ciemu nosaukumu izmaiņām. Tos publicēja reģionālie laikraksti. Vietvārdu komisija toreiz saņēma ap simt vēstuļu ar priekšlikumiem, kā vajadzētu mainīt vai precizēt apdzīvoto vietu nosaukumus. Aktīvo iedzīvotāju ieteikumi tika ņemti vērā. Taču vēlāk vietējās pašvaldības ar retiem izņēmumiem atstāja šo jautājumu nerisinātu. “Dažkārt vienaldzīgā attieksme mijās ar klaji noraidošu, ja runa bija par jebkāda rakstura izmaiņām. Spilgts piemērs ir padomju laikā plaši pazīstamā Bauskas rajona kolhoza “Uzvara” ciemats, kas izaudzis uz vecsaimniecību “Dvari” un “Novadnieki” zemes. Vēl senākos laikos šis apvidus pēc tuvumā esošā zemgaļu pilskalna dēvēts par Kamardi. Pēdējam no nosauktajiem vietvārdiem, raugoties no kultūrvēsturiskā aspekta, būtu vislielākais pamats tapt iemūžinātam. Taču Gailīšu pagasta vadība, kuras kompetencē ir ciema nosaukuma maiņa, Uzvaru kā tautas valodā dzīvojošu nosaukumu uzskata par vispiemērotāko,” 1998. gadā sūrojās ģeogrāfi.

Bērvircava atguva vēsturisko nosaukumu

Grāmatā bija izteiktas bažas par to, ka pašvaldība vilcinās ar vēsturiskā Bērvircavas nosaukuma atjaunošanu bijušā kolhoza “Avangards” ciematam. Proti, vietējā pasta nodaļa jau nes Bērvircavas vārdu, bet pats ciemats vēl ne. Jelgavas novada Sesavas pagastā esošais Bērvircavas ciems savu nosaukumu tomēr atguva, un gadu gaitā tas ir nostiprinājies.

Glūdas pagasta iedzīvotāja bibliotekāre Andra Poota teic, ka var saprast Šķibes pamatskolas vēlmi mainīt nosaukumu. Tiešām, vēsturiski Šķibes skola atradās citviet. Tomēr Nākotnes vārds, viņasprāt, arī Šķibes skolai nebūtu piemērots. A. Poota domā, ka vecie kolhozu laika nosaukumi, pat ja tie bijuši samērā latviski, nomāc vēsturiskos nosaukumus. Piemēram, Glūdas pagastā ir Zemgales ciems. “Kad es saku, ka dzīvoju Zemgalē, man bieži vien nezinātāji iebilst, lai runāju precīzāk. Ir taču skaidrs, ka Zemgale ir Latvijas vēsturiskais novads. To, ka par Zemgali saistībā ar kolhozu laikiem sauc arī ciemu Jelgavas novada Glūdas pagastā, nākas īpaši paskaidrot,” stāsta A. Poota. Viņa atceras, ka savulaik sabiedriski aktīvais agronoms laikraksta ārštata korespondents Roberts Mazjānis aicinājis šo kolhoza ciemu nodēvēt par Upes Pluģiem, kā sauc vecsaimniecību šajā apvidū. Tomēr viņa rosinājums pagaidām nav īstenojies.