Aicina neaizmirst senču gadskārtu tradīcijas

Atzīmējot pavasara atnākšanu un spītējot ne tik patīkamiem laika apstākļiem, kad saule ik brīdi mijās ar lietu un krusu, ģimenes ar bērniem pulcējās Dzīvesziņas un arodu sētā, kur bija sarūpētas dažādas aktivitātes lustīgai pavasara saulgriežu svinēšanai. Iekšpagalmu pieskandināja muzikāli priekšnesumi, stāsti par putnu balsīm, un bija iespēja piedalīties tradicionālās latviešu pavasara laika rotaļās, kā arī darboties radošajās meistardarbnīcās. Īpaša vieta arodu sētas pagalmā atvēlēta šūpolēm, aicinot apmeklētājus iešūpot pavasari un palīdzēt saulei uzkāpt debesu kalnā.

Lielā diena un Lieldienas

“Lieldienu rītā jānes istabā koka skaidas, jo tad tās pārvēršas par naudu,” “Zemgales Ziņām” pamāca Ilze Vēvere, kura ar savu vadīto folkloras kopu “Liepāres” iesaistīja pasākuma apmeklētājus rotaļās un tradicionālu pavasara dziesmu izdziedāšanā, iepazīstot senlatviešu tradīcijas. “Lielā diena un Lieldienas, ko esam raduši svinēt, ir divas dažādas lietas. Mūsu senči svinēja tieši pavasara saulgriežus jeb Lielo dienu, kad diena kļuva garāka par nakti un saulīte atradās savā visaugstākajā punktā. Šajā laikā no 20. līdz 21. martam daba mostas un ir īstais brīdis, kad smelties no tās enerģiju. Savukārt Lieldienas svinam saistībā ar kristīgo baznīcu un Mēness kalendāru. Meteņdienā veidojam metus un plānus visa gada darbiem, un Lielajā dienā šīs domas iešūpojam, lai viss iecerētais izdotos. Ūsiņos, ko sauc arī par Jurģu dienu, iet vaļā visi lauku darbi un laiž ganīties lopus,” skaidro folkloras kopas “Liepāres” dalībniece Saiva Drupa. Kā Lielajā dienā, tā Lieldienās tradīcijas ir līdzīgas. Pirms saullēkta mazgājas strautā, kas tek pret rītiem. Ēd dzērvenes skaistumam un veselībai un, protams, krāso olas. Ola ir jaunas dzīvības, auglības un atdzimšanas simbols. S. Drupa stāsta, ka olas krāso tradicionālajā veidā, izmantojot dabas materiālus, parasti sīki sagrieztas sīpolu mizas, pieliekot kādu alkšņu mizu stiprumam. Viņa visiem jelgavniekiem novēl pavasari sagaidīt ar gaišām domām, dzīvot saskaņā ar dabu un neaizmirst par mūsu senču gadskārtu tradīcijām.

Putnu būrīša gatavošanai liela atsaucība

Pasākumā čaklākie bērni un pieaugušie varēja piedalīties radošajā darbnīcā un paši izveidot savu putnu būri. Šī aktivitāte guva lielu atsaucību, un gribētāji bija gatavi pat gaidīt pagarā rindā, lai tiktu pie būrīša gatavošanas. “Šī ikgadējā putnu būrīšu meistarklase ir ļoti pieprasīta. Parasti viena pasākuma laikā izgatavojam ap 30 būrīšu, un katrs to var ņemt mājās un uzstādīt savā dārzā vai mežā. Tā ir iespēja bērniem ar vecākiem ne tikai parūpēties par spārnotajiem draugiem, bet arī apgūt jaunas praktiskas iemaņas. Ar naglu sišanu vairumam veicas tīri labi, un roku mēdz iemēģināt arī meitenes. Var uzreiz redzēt, kuri mājās jau kaut ko ir meistarojuši, jo tiem sanāk krietni ātrāk un labāk,” atzīst meistarklases vadītājs amatnieks Lauris Rudzītis no Jelgavas novada. Viņš arī norāda, ka būrīši paredzēti strazdiem un tos vēlams pielikt vismaz četru metru augstumā. Pie būra skrejas nevajag pierīkot sēžamkociņu, jo tas atvieglo plēsīgiem dzīvniekiem un putniem piekļūšanu strazdu mazuļiem. Tāpat būrītis noteikti jāizgatavo no neēvelētiem bieziem dēļiem.

“Mēs putnu būrīšus gatavojam katru pavasari. Iepriekšējos gados esam piedalījušies Putnu dienās zooloģiskajā dārzā. Tad taisījām māju arī zaļajai vārnai, to gan līdzi nevarēja ņemt, palika ornitologu rīcībā. Šoreiz nolēmām atnākt uz šejieni un izgatavot būrīti strazdiem, kuru vedīsim uz laukiem Krustpils pusē,” stāsta Dagu ģimene no Jelgavas. Septiņgadīgais Ernests būrīša taisīšanā piedalās pirmo reizi, bet viņa lielā māsa Sanita jau esot ar pieredzi.

Mācās atpazīt putnu balsis

Mazākajiem pasākuma apmeklētājiem putnu balsis palīdzēja saklausīt mūziķe un folkloriste Baiba Ērgle, kura stāstīja par latviešu folklorā sastopamajiem putniem, kā arī ar dažādu tautas mūzikas instrumentu palīdzību atdarināja putnu balsis. Klausītāji ar aizrautību sacentās un mēģināja atminēt, kuriem putniem pieder šīs balsis. Visi kopā gāja rotaļās un mācījās jaunas dziesmas. “Šodien kopā ar bērniem atdarinājām putnus gan ar muti un lūpām, gan ar rokām un tradicionāliem instrumentiem. Mazajiem patika iepazīt un salīdzināt dažādus mūzikas instrumentus, piemēram, svilpauniekus, vijoli, kokli un mazāk zināmo ukuleli. Pēc profesijas esmu mūzikas skolotāja, un darbs man sagādā patiesu prieku. Bērni ir tik dažādi – citus aizrauj kopīga muzicēšana un dziedāšana, bet citi labāk izvēlas iet rotaļās. No rotaļām parasti vismīļākā ir “Vanags un cāļi”,” atklāj B. Ērgle.

Top krāsainas oliņas

“Austras rakstu” saimnieču vadībā interesenti varēja nokrāsot līdzi paņemtās oliņas. Šim nolūkam olu vispirms ietina dažādos dabas materiālos – pumpuros, zariņos, lapās un citos materiālos –, bet pēc tam lika vārīties sīpolu mizās lielā katlā uz malkas kurinātas plīts. Lai oliņas nesajauktu, katrai klāt pielikts garš diegs ar darinātāja vārdu un laiku, kad tā ielikta katlā. Kā teikt, kārtībai jābūt un nekas sajukt nevar.

Deviņgadīgā Lelde ar māmiņu Ilonu izdekorēto oliņu nupat kā ielikušas vārīties, tāpēc ir laiks sarunai. Leldei šodien vislabāk patika cepumu dekorēšana un darbošanās keramikas darbnīcā, bet vēl jāpaspēj izgatavot putnu būrīti. “Esam no Jelgavas, bet daudz laika pavadām savā zemnieku saimniecībā Saldus novadā. Tur arī parasti kopā ar ģimeni un radiniekiem svinam Lieldienas. Krāsojam olas un kopā ar šokolādes olām slēpjam dārzā. Lai bērniem būtu interesantāk, zīmējam olu meklēšanas karti. Slēpjam arī Leldes mīļākās paipalu oliņas, kuras gan grūtāk atrast. Ir gadījies, kad suns kaut ko no paslēptā atrod tikai ap Līgo svētkiem,“ smaidot stāsta Ilona. Olas viņa krāso tradicionālajās sīpolu mizās, bet šogad izmēģinās iegūt neparastāku toni, izmantojot sarkano kāpostu un karkadē tēju. Lieldienās ģimene neiztiek bez šūpošanās, olu ripināšanas un, protams, olu kaujām.

Turpat blakus kafejnīcas “Brokastnīca” pagalmā ikviens varēja piedalīties radošajā darbnīcā un glazēt pavasara cepumus ar krāsainu piparkūku glazūru. Daži gardo našķi notiesāja tūlīt pēc izdekorēšanas, bet citi, rūpīgi ievietotu papīra turziņā, ņēma līdzi uz mājām.

FOTO: INGRĪDA NEUSA-LUCA

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas” #SIF_MAF2023