zz.lv
Apritot Ziemassvētku kauju 108. gadskārtai, 11. janvārī līdztekus Jelgavas novada domes vadībai atceres pasākumos piedalījās arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns un Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, informē novada pašvaldība.
Svētku programma iesākās ar piemiņas brīdi Mārupes novada Antiņu kapsētā. Pēc tam ikviens interesents tika aicināts uz Ziemassvētku kauju muzeju Valgundes pagasta “Mangaļos”, kur varēja apskatīt Latvijas armijas bruņojuma un ekipējuma izstādi, kā arī izaicināt sevi izzinošā spēlē “Kauju vietu noslēpumi”. Piedaloties Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Nacionālo bruņoto spēku un Jelgavas novada domes vadības pārstāvjiem, pie muzeja tika dots jaunsargu svinīgais solījums un notika Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona zemessargu zvēresta ceremonija. Noslēdzoties svinīgajām ceremonijām, sekoja kopīgs gājiens līdz Ložmetējkalnam, kur dienas noslēgumā kā ierasts notika atceres pasākums. Pēc tā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Uldis Ainārs tikās ar skautiem un gaidām, kuri piedalījās ikgadējā ziemas nometnē “Baltais vilks”.
“Šis pasākums mums atgādina, cik svarīgi ir būt vienotiem. Tas liek aizdomāties, ko mēs katrs darām, lai godātu šo mantojumu? Vai mēs sargājam savu valsti ne tikai ar vārdiem, bet arī darbiem? Vai spējam atrast spēku vienoties, kad tas ir vissvarīgākais? Šodien, kad pasaulē atkal dzirdami kara trokšņi un taisnīgums tiek apdraudēts, mēs redzam, ka aizgājušie vēstures notikumi nav tikai pagātne – tie ir dzīvi un atbalsojas mūsos ikreiz, kad iestājamies par taisnīgumu, brīvību un mieru,” uzrunājot Ložmetējkalnā sanākušos, sacīja Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Uldis Ainārs.
Jāpiebilst, ka Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Kaujas norisinājās no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim jeb no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim pēc jaunā kalendāra. Krievu armijas plānos šīs operācijas mērķis bija pārraut vācu pozīcijas, lai tālāk uzbruktu gar abiem Lielupes krastiem Jelgavas virzienā. Galvenās uzbrukuma triecienvienības bija divas latviešu strēlnieku brigādes, kas Ziemassvētku kauju laikā tika apvienotas Latviešu strēlnieku divīzijā.
Foto: jelgavasnovads.lv
Reklāma