LETA
Šomēnes nomainījusies jaunā mācību satura projekta “Skola2030” vadība, Zanes Oliņas vietā mācību satura ieviešanas vadītājas amatā stājoties projekta mācību satura aprobācijas vadītājai Rasai Dirvēnai.
Kā aģentūru LETA informēja projekta pārstāve Sanita Rībena, izmaiņas “Skola2030” vadības komandā notiekot “līdz ar plānotām pārmaiņām Valsts izglītības satura centrā” (VISC). Darbu projektā noslēdz arī tā līdzšinējā vadītāja Santa Prancāne. Uz šo posteni izsludināts konkurss.
Pati Oliņa izteikusies, ka atstāj projektu ar pārliecību, ka ir izveidota unikāla komanda – augsti motivēti profesionāļi, izglītības darba praktiķi ar ilgstošu darba pieredzi skolās, kuri “pārzina reālo situāciju un vajadzības”.
“Vienlaikus esošā mandāta, nosacījumu un valsts pārvaldes kultūras ietvaros es neredzu iespēju, kā personīgi efektīvi panākt vēlamo projekta ietekmi,” pauž OIiņa, kura secinājusi, ka Latvijas publiskās pārvaldības sistēmā “dominējošie atslēgvārdi” ir procedūras, reglamenti, padotības un pakļautības, iepirkumi, protokoli un kontroles.
“Nepieciešamas necilvēcīgas pūles, lai veidotu un virzītu organizācijas kultūru, kurā cilvēki uzņemas atbildību par darāmo, ierauga savu lomu mērķa sasniegšanā un, galvenais, – nepazaudē pašu mērķi,” pauž projekta mācību satura ieviešanas līdzšinējā vadītāja.
Lai izdotos sāktais izglītības pārmaiņu projekts, Oliņa norāda, ka pirmais priekšnoteikums ir radīt apstākļus, lai skolu vadības komandas un skolotāji uzņemtos un īstenotu pilnu atbildību pār savu darbu un saviem lēmumiem. Viņa skaidro, ka tas ir attieksmes jautājums – “vai skatāmies uz skolotājiem kā procedurāli ar normatīvajiem aktiem regulējamiem subjektiem, vai tomēr kā uz sava darba profesionāļiem”.
Oliņas skatījumā, Latvijai ir jāizvēlas, vai lai pastāv mācību un darba vide, kuras kultūra ir tiesāt un tapt tiesātiem, vai arī vide, kuras mērķis ir radīt iespēju mācīties un pilnveidoties katram. Viņa arī uzsver, ka ir jāsakārto skolotāju noslodze un tās apmaksa.
Prancāne pauž, ka viens no lielākajiem projekta ieguvumiem ir bijusi iespēja skolotājiem, skolu vadītājiem, mācību satura un līdzekļu autoriem kopā diskutēt par mācību saturu skolā. Projekta laikā bijis iespējams runāt par izglītības standarta ieviešanas atbalsta pasākumiem, programmām, mācību un metodiskajiem līdzekļiem un praksi skolā.
“Skola 2030” līdzšinējā vadītāja pauž, ka ir pateicīga projektā pavadīto laiku, jo grūtībās viņa personīgi ir pilnveidojusies. Vienlaikus Prancāne atzīst, ka nebija gatava procesu vadībai, kurā ikdienišķi pirkumi prasa garu saskaņojuma ķēdi, kamēr daudz būtiskākiem lēmumiem grūti atrast atbildīgo.
“Milzu ieguldījumu šādā sistēmā prasa kvalitatīvu darbinieku piesaiste un noturēšana, motivēšana un apstākļu radīšana, lai viņi varētu pēc būtības darīt savu darbu,” pauž projekta līdzšinējā vadītāja.
Abas līdzšinējās vadītājas bijušas projektā kopš tā pirmsākumiem, un Oliņa ir viena no projekta idejas autorēm. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa pateicas Oliņai un Prancānei “par darbu Latvijas sabiedrībai ļoti nozīmīgajā projektā”.
Ievērojams “Oliņas devums ir bijusi prasme un spēja redzēt kā visu izglītības sistēmu kopumā, tā atsevišķus to veidojošos elementus, piedāvāt savu vīziju tās attīstībai un konsekventi virzīties uz galveno mērķi – labāku katra skolēna pieredzi,” uzsver IZM valsts sekretāre.
“Skola2030” mērķis bija izstrādāt, aprobēt, pēctecīgi ieviest Latvijā tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai, kas skolēniem dotu mūsdienās nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes.
Projektā tiek veikta mācību satura dokumentu pilnveidošana, atjaunotā mācību satura izstrāde un ieviešana, mācību priekšmetu programmu un materiālu izstrāde, tajā skaitā, bērniem ar speciālām vajadzībām vai veselības traucējumiem.
Foto: no arhīva
Reklāma