Ar mikologiem kopā mežā

• MIKOLOGI Māra Treide un Ivo Treids
  FOTO: SANDRA LEITĀNE

Kad dārzos sākas ražas laiks, daudzi brīvdienu maršrutos iekļauj arī došanos uz mežu. Meža veltes mūsu valstī vācot ap 75% iedzīvotāju, skaidro mikologs Ivo Treide. Zināšanas par sēnēm visbiežāk tiek nodotas no paaudzes paaudzē, un to var saukt par mūsu kultūras mantojumu. Tam gan līdzi nāk arī dažādas blaknes. Piemēram, daudzi nespēj pieņemt, ka sēnes, ko ēduši mūsu senči, mūsdienās tiek pieskaitītas neēdamo sarakstam, jo zinātnieki izpētījuši, ka tajās atrodamas vielas, kas ilgākā laika periodā var radīt kaitējumu cilvēka organismam.

I. Treide stāsta, ka bieži vien cilvēki nemaz nezina, ko zinātnieki ir atklājuši: “Kaut vai pats pamatu pamats. Mēs esam mežā ienākuši un ieraugām sēni. Re, kur ir sēne, bet patiesībā viss ir otrādi. Tas ir tikai auglis. Zinātnieki Amerikā ar DNS palīdzību ir izpētījuši, ka viena sēne var aizņemt 9,8 kvadrātkilometrus. Tēlaini izsakoties, tur apakšā ir milzīga ābele, kuras augļus mēs redzam te, augšpusē.”

Mikologs arī atgādina, ka tārpi ir tikai gailenēs, bet pārējo sēņu lasīšanā cilvēku konkurenti esot kāpuri.

Savukārt mikoloģe Māra Treide atgādina par sēņošanas un meža kultūru, un runa nav tikai par atkritumu atstāšanu mežā. “Cienīsim meža veltes un dosimies sēņot ar groziņiem, nevis milzīgiem plastmasas spaiņiem. Ja to sēņu ir tik daudz, pārberam groziņu mašīnā kādā kastē un ejam atkal uz mežu. Tas ir arī stāsts par sporām. Ar groziņu mēs tās būtībā pavairojam. Groziņā ir spraugas, un ejot sēnes groziņā kustas, sporas izbirst un paliek mežā,” skaidro M. Treide.

Plašāk lasiet 22. augusta “Zemgales Ziņās”.

• SĒNES jāmeklē pāris dienas pēc lietus un tām labvēlīgās vietās, māca mikologi.

• 2024. GADA SĒNE – zilzaļā hlorociborija.