Audumi kā mākslas darbi

Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā durvis vērusi izstāde “Krāsainā auduma vēsture”, kas tapusi sadarbībā ar interjera audumu salonu “Ticians”. Izstāde papildināta ar salona dizaineres gleznotājas Patrīcijas Tiknuses gleznām.

“Ticians − vārds, kas raisa asociācijas ar vēlīnās renesanses smalko toņu meistaru venēcieti Ticiānu Večellio un viņa gleznām. Večellio ir viens no retajiem vecmeistariem, kura talants tika atzīts jau viņa dzīves laikā. Ne velti arī mūsu interjera audumu salonam esam izvēlējušies nozīmes ziņā ietilpīgu un spēcīgu vārdu – “Ticians” –, jo audumus mēs uztveram kā mākslas darbus, kas iemieso gan laikmetīgās tendences, gan kultūrvēsturiskās tradīcijas,” teikts izstādes pieteikumā.

Izstādes atklāšanas dienā jelgavniekiem un pilsētas viesiem bija iespēja tikties ar salona “Ticians” radošo grupu un izstādes kuratori jelgavnieci arhitekti Liesmu Markovu.

Atjaunotajiem senajiem interjeriem ne vienmēr var ticēt

Liesmai Markovai ar firmu “Ticians” ir izveidojusies regulāra sadarbība, piemeklējot aizkarus, tapetes un paklājus dažādiem atjaunojamiem interjeriem, piemēram, Rīgas Biržai, Kuldīgas muzejam un citiem objektiem.

“Arhitekti nodarbojas ne tikai ar ēku būvniecību un restaurāciju, bet arī ar interjera iekārtošanu, jo senās ēkas ir kā viens kopums. Nākas domāt, kā izskatīsies vēsturisko ēku iekštelpas, kādas mēbeles, interjera priekšmetus, griestu dekorus un tapetes izvēlēties. Bieži mēģinām atjaunot interjerus pēc principa, kā varēja būt, jo par konkrēto vietu trūkst reālu fotogrāfiju vai gleznu. Tas ir ļoti grūti, jo jāiztēlojas, kā cilvēks attiecīgajā vēstures periodā ir dzīvojis, un, iespējams, ne jau viss viņam apkārt bijis gaumīgs un pareizs. Uzminēt, kā tieši bija, ir gandrīz neiespējami, un gala rezultāts ir katra arhitekta subjektīvā interpretācija, kurai līdz galam nemaz nevar ticēt,” izstādes atklāšanā stāsta Liesma Markova.

Arhitekte skaidro, ka “par periodu, kad vēl nebija izdomāta fotogrāfija, informāciju par senajiem interjeriem var iegūt tikai no gleznām. Dažkārt ir pārsteidzošs to laiku mākslinieku talants uzgleznot vissīkāko apģērba, aizkaru vai mēbeļu detaļu, ka, apskatot tuvāk, var redzēt pat adatas dūrienu”. Vēsturisko audumu kopijas top līdzīga izskata un darbības stellēs un ar diegiem kā agrākos laikos. Līdzīgi tiek atjaunotas senās tapetes. Parasti tas ir ilgs process, kamēr no seno tapešu fragmentiem tiek salikts kādreizējais raksts vai meklētas līdzīga parauga tapetes citur pasaulē, lai izveidotu kopijas.

Latvijā senie interjeri nemainīti nav saglabājušies, bet tādi ir, piemēram, Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā, kur no 19. gadsimta beigām saglabājies autentisks dzīvoklis, kas mūsdienās pārtapis muzejā.

Izsmalcināti audumi visām gaumēm

Pastāv uzņēmumi, kas specializējas vēsturisko audumu kopiju piemeklēšanā visā pasaulē. Tāds ir arī uzņēmums “Ticians”, kas dibināts 2003. gadā. Tā īpašniece un kreatīvā direktore Baiba Pāvuliņa interjera audumu dizainā darbojas kopš 1996. gada. Radošo komandu veido pieredzējuši profesionāļi – dizaineres ar ilggadēju pieredzi un augstāko māksliniecisko izglītību Juta Treija un Patricija Tiknuse. Uzņēmumā strādā arī četras šuvējas un citi tehniskie darbinieki.

Ar audumiem, līdzīgi kā ar gleznām, var veidot sarunu. Pieskarties un sajust. Novērtēt niansētos pustoņus un krāsu sulīgumu, smalkus ornamentu zīmējumus un krāšņus izšuvumus, pārsteidzošus un nepieradinātus materiālu salikumus. Sajust, kā audums uzrunā un savaldzina.

Janvārī salona mākslinieces apmeklēja starptautisko dizaina izstādi Parīzē “Paris Deco Off ”. Audumu paraugi redzami arī šajā izstādē. Kā teic mākslinieces: “Francijā radītie audumi izceļas ar krāsu bagātību, kas nav raksturīgs mums, latviešiem. Pareizās proporcijās saliktie it kā nesaskanīgie zaļie un zilie toņi kopā izskatās ļoti skaisti. Tāpat tiek kombinēti puķu raksti ar rūtīm un citām formām. Nav jābaidās eksperimentēt ar krāsām un formām!”

“Ar skaistiem un kvalitatīviem audumiem ir par maz, aizkariem ir jābūt arī ļoti labi uzšūtiem. Mūsu salonā neizskatās kā veikalā, jo mums nav audumu ruļļu, bet daudz audumu paraugu,” stāsta “Ticians” direktore Baiba Pāvuliņa. Vēsturiska dizaina veidošanā svarīgas ir arī tapetes un paklāji, ko “Ticians” darbinieki palīdz izvēlēties.

Aicina saglabāt vecās mēbeles

“Kaut arī mūsu salona komandas darba pieredze ir jau 25 gadi, tāpat turpinām mācīties, jo nestrādājam ar viena veida audumiem, bet tie regulāri tiek papildināti. Tajā pašā laikā strādājam drosmīgāk nekā citi interjera dizaineri un varam arī kādu pamācīt. Pa šiem gadiem esam guvuši pieredzi, izpildot neskaitāmus pasūtījumus, apmeklējot starptautiskas izstādes un pētot vēstures grāmatas par audumu izmantošanu dažādos laika periodos. Protams, mācāmies arī no savām kļūdām. Ieejot kādā telpā, uzreiz ar profesionālu skatu novērtēju, vai aizkari ir izvēlēti un uzšūti pareizi,” “Zemgales Ziņām” stāsta Baiba Pāvuliņa. Viņa arī cenšas iedrošināt cilvēkus neizmest vecās mēbeles, bet padomāt par to atjaunošanu. “Dažreiz šķiet, ka cilvēki vecās mēbeles pārāk noniecina, bet man pašai patīk pārmantojamība. Var taču vecas mēbeles pārkrāsot vai audumu nomainīt. Arī viens veclaicīgs krēsls modernā interjerā izskatīsies labi, radot sava veida unikalitāti. Noteikti nevajag baidīties, bet ļauties eksperimentiem. Varbūt tieši tas mazliet nepareizais interjerā izpelnīsies vislielākos aplausus.”

Salons “Ticians” piedalījies Latvijas Republikas Saeimas, Valsts prezidenta kabineta Rīgas pilī, Maikapara nama, Melngalvju nama, Rīgas Jūgendstila un Kuldīgas novada muzeja un citu interjeru iekārtošanā. Ļoti daudz projektu realizēts privātajos interjeros Latvijā un Eiropā. Šobrīd top Jūrmalas Aspazijas pamatskolas skatuves aizkari.

Apmeklētāju iespaidi

“Tā kā esmu studējusi tekstilmākslu, man izstāde un stāstījums likās ļoti saistošs. Tik daudz audumu paraugu vienuviet jau ikdienā nekur nevar redzēt, tāpēc bija interesanti apskatīties. Patika Baibas Pāvuliņas viedoklis nebaidīties likt kopā zilo un zaļo krāsu, jo šie toņi jau sen labi sadzīvo arī latviešu tautastērpu brunčos. Tas ir zilais jūras ūdens un mežs, ko sastopam dabā,“ teic izstādes apmeklētāja Anita, kas atbraukusi no Ikšķiles.

“Man patika uzzināt, kā muzejos top ekspozīcijas un kā tiek atjaunoti senie telpu interjeri. Nebiju aizdomājusies, ka to īstumam nemaz līdz galam nevar ticēt. Izrādās, ir liela atšķirība, vai to ir veidojis interjerists pēc savām zināšanām vai kaut kas saglabājies autentisks,” savos iespaidos dalās Līga un smaidot piebilst, ka tagad zina, kādi aizkari ir mūsu prezidentam. Izrādās, muzejā var apskatīt viņas vectēva toreizējā Jelgavas apriņķa fotogrāfa Kārļa Buivida uzņemtās fotogrāfijas. Viņš bija tērvetnieks un daudz fotografējis tieši rakstnieci Annu Brigaderi viņas dzimtajās mājās Sprīdīšos. Fotogrāfijas kā vēstures liecības vēlāk palīdzēja rakstnieces memoriālā muzeja iekārtošanā.

Anitra no Tērvetes ir pārliecināta, ka: “Interjera veidotājam jābūt radošam un apveltītam ar īpašām sajūtām, lai radītu kaut ko tik skaistu un baudāmu. Apbrīnojama ir šo cilvēku spēja ieraudzīt un realizēt pat vissīkākās priekšmetu detaļas. Šīsdienas pasākuma apmeklējums bija vērtīga iespēja uzzināt kaut ko jaunu.”

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas” #SIF_MAF2023