Audzēkņu skaits profesionālajā izglītībā šajā mācību gadā pieaudzis par 0,9%

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzņemto skaits pieaudzis lauksaimniecības un dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās – attiecīgi par 130 un 120 izglītojamajiem. Savukārt pakalpojumu jomā uzņemto audzēkņu skaits samazinājies par 314.

Vairums (81,5%) uzņemto izglītojamo ir vecumā līdz 20 gadiem (ieskaitot), savukārt 10,5% uzņemto audzēkņu ir 30 vai vairāk gadus veci.

Visvairāk audzēkņu profesionālās izglītības programmās nemainīgi ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (9500), kā arī pakalpojumu jomā (6000), kas attiecīgi ir 33,9% un 21,4% no kopējā audzēkņu skaita. Neraugoties uz to, ka ar pakalpojumiem saistītās programmas joprojām ir starp pieprasītākajām, tieši šajā jomā pēdējo gadu laikā ir bijis vislielākais izglītojamo skaita samazinājums – kopš 2017./2018.mācību gada par 1300 jeb 17,4%.

Salīdzinājumā ar 2017./2018. mācību gadu visstraujāk pieaudzis izglītojamo skaits humanitāro zinātņu un mākslas, kā arī dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju jomā – šīs programmas apgūst attiecīgi 4500 un 2800 jeb attiecīgi 15,9% un 10,1% no kopējā audzēkņu skaita. Pieaugums vērojams arī lauksaimniecības programmās – salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu par 28,6% jeb 313 izglītojamajiem. SoLatvijā šajā mācību gadā profesionālo pamata un vidējo izglītību apgūst 27 990 audzēkņu, kas ir par 0,9% vairāk nekā pirms gada, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

No 2020.gada 1.oktobra līdz 2021.gada 30.septembrim profesionālās izglītības programmās uzņemti 10 607 audzēkņi, kas ir par 317 mazāk nekā iepriekšējā periodā. Tostarp profesionālās izglītības programmās uzņemti 5736 vīrieši un 4871 sieviete. 

Pieprasītākās bija inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības, kā arī ar pakalpojumiem saistītās mācību programmas. Šajās programmās mācības sāka attiecīgi 3600 un 2200 audzēkņu jeb attiecīgi 34,1% un 20,4% no kopējā profesionālās izglītības programmās uzņemto skaita.

Starp inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmām pieprasītākās bija mašīnzinības (28,2%), būvniecība un civilā celtniecība (24,5%), kā arī mehānika un metālapstrāde (14,4%). Pakalpojumu jomā visvairāk uzņemto audzēkņu bija viesnīcu un restorānu (57%) un skaistumkopšanas pakalpojumu (26,9%) programmās.ciālās zinātnes, komerczinības un tiesību zinātnes apgūst 3000 jeb 10,9%, savukārt vismazākais izglītojamo skaits joprojām ir veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās, kuras apgūst 780 jeb 2,8% no kopējā skaita.

No kopējā audzēkņu skaita 24 900 jeb 88,9% mācās profesionālās vidējās izglītības programmās, 3000 jeb 10,8% apgūst profesionālās izglītības programmas pēc vidējās izglītības (ne augstākā izglītība), savukārt 0,3% – profesionālās pamatizglītības programmas.

Profesionālās izglītības programmās vairāk ir vīriešu – 15 700 jeb 56,2% no kopējā audzēkņu skaita, savukārt sieviešu skaits attiecīgi ir 12 300 jeb 43,8%. Lai gan sieviešu īpatsvars profesionālajā izglītībā ir nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, tas joprojām ir par četriem procentpunktiem lielāks nekā 2010.gadā (39,8%).

Vairāk nekā puse jeb 52,7% vīriešu mācās inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās, kam seko dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas – 16,8%. Veselības aprūpes un sociālās labklājības programmas apgūst vien 76 jeb 0,5% no kopējā vīriešu skaita profesionālajā izglītībā. Savukārt sieviešu vidū pieprasītākās ir ar pakalpojumiem saistītās programmas (galvenokārt viesnīcu un restorānu, skaistumkopšanas pakalpojumi), kuras apgūst 35% sieviešu. Vairāk nekā ceturtdaļa (25,9%) sieviešu mācās humanitāro zinātņu un mākslas programmās, bet 17,5% apgūst sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības.

Iepriekšējā gadā mācības profesionālās izglītības programmās pabeidza 6300 audzēkņu, kas ir par 5,3% jeb 317 vairāk nekā 2020.gadā. Trešdaļa (34,3%) jeb 2200 ieguva kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās, savukārt 1500 jeb 23,2% – pakalpojumu jomā. 2021.gadā absolventu skaits profesionālajā izglītībā bija par 29,7% mazāks nekā pirms 10 gadiem, ko būtiski ietekmē šajā laika posmā sarukušais jauniešu skaits vecumā no 15 līdz 19 gadiem iedzīvotāju kopskaitā – par 26%.

2021./2022. mācību gadā profesionālās izglītības programmas piedāvā apgūt 55 izglītības iestādes, tostarp 43 profesionālās izglītības iestādes, 10 koledžas un divas vidusskolas. Trešdaļa mācās pēc audzēkņu skaita sešās lielākajās izglītības iestādēs: Rīgas Valsts tehnikumā, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, Ogres tehnikumā, Daugavpils Būvniecības tehnikumā, Rīgas Tehniskajā koledžā un Liepājas Valsts tehnikumā. 

Šajā mācību gadā atklāta arī jauna izglītības iestāde – Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola, kur vispārizglītojošo priekšmetu studijas apvienotas ar militāro pamatprasmju un vērtību attīstīšanu.

Teksts: LETA

Foto: no arhīva