Augstāko izglītību 2020.gadā ieguva par 47% vairāk sieviešu nekā vīriešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes “Latvijas statistikas gadagrāmatā 2021” pieejamie dati.
Kopumā augstāko izglītību 2020.gadā ieguva 9497 sievietes un 5028 vīrieši.
No tiem vislielākā nevienlīdzība augstākās izglītības ieguvē saskatāma pirmā līmeņa profesionālajā augstākajā izglītībā. To par apmēram 59% vairāk ieguva sievietes nekā vīrieši, attiecīgi 2315 un 930.
Tāpat par 42% vairāk atšķiras to absolventu skaits, kuri ieguvuši bakalaura grādu. Attiecīgi to ieguvušas 4311 sievietes un 2477 vīrieši.
Savukārt maģistra grādu ieguvušas 2805 sievietes un 1567 vīrieši.
Taču līdzīgs absolventu skaits 2020.gadā augstākās izglītības ieguvē ir saskatāms doktorantūras studijās. Attiecīgi, salīdzinot ar pārējām augstākās izglītības pakāpēm, doktora grādu kopuma ieguvuši 120 absolventi – no tiem 66 sievietes un 54 vīrieši.
Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) izglītības pārskata “Education at a Glance 2021” datiem, pēdējās desmitgadēs pieeja augstākajai izglītībai ir paplašinājusies, un 2020.gadā sievietes vecuma grupā 25-34 gadi biežāk nekā vīrieši ieguva augstāko izglītību visās OECD valstīs. Pērn Latvijā augstākā izglītība bija 55% sieviešu vecuma grupā 25-34 gadi, salīdzinot ar 34% šīs vecuma grupas vīriešu, savukārt vidēji visās OECD valstīs šis īpatsvars bija 52% gados jaunu sieviešu vidū un 39% šī vecuma vīriešu vidū.
Foto: no arhīva/Ruslans Antropovs
Reklāma