Bibliotēkas draugu klubam aprit gads

“Pērn novembrī uz pirmo tikšanos Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā sanāca cilvēki, kuriem prieku sagādā lasīšana, bibliotēkas apmeklēšana, tikšanās ar interesantām personībām, dzīves, ceļojumu un piedzīvojumu stāsti. No novembra līdz maijam klubiņa dalībnieki ir tikušies ikmēneša tematiskajās pēcpusdienās – “Mana mīļākā bērnības grāmata”, “Ceļojumu stāsti”, “Dobele un dobelnieki fotogrāfijās ”, “Putni ap mums”,” stāsta klubiņa organizatore Sandra Kazimiraite-Eglīte, Dobeles novada Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības speciāliste.

Viņa arī piebilst, ka Ideja par lasītāju jeb bibliotēkas draugu kluba veidošanu radās  bibliotēkas direktorei Lanai Volantei un aktīvas bibliotēkas apmeklētājai Irēnai Eidmanei. 

Sākotnēji bija doma to saukt par lasītāju klubu, tomēr Sandra jau ātri sapratusi, ka nebūt ne visi no interesentiem ir gatavi katru mēnesi lasīt vienu konkrētu grāmatu un pēc tam to tikšanās reizē analizēt, tāpēc nolemts šo tomēr saukt par bibliotēkas draugu klubu un pieiet tā darbībai mazliet elastīgāk.

Sandra stāsta, ka veidot šādas klubiņa tikšanās reizes palīdzējusi arī iepriekšējā pieredze, jo, strādājot Aizstrautnieku bibliotēkā, iesaistījusies UNESCO Latvija projektā “Stāstu bibliotēka”, ilgstoši vadījusi bibliotēkas draugu klubiņu, rīkotas tikšanās ar vietējiem literātiem, stāstu pēcpusdienas, un radošas nodarbības.

Pirmā tikšanās grāmatu draugiem pagājušajā gadā bijusi par tēmu “Mana mīļākā bērnības grāmata”, kas Dobeles bibliotēkā pulcēja gana daudz interesentu. “Pamatā tas ir aptuveni kādu 20 cilvēku pulciņš, kas grib iesaistīties šajās grāmatu draugu tikšanās reizēs,” teic Sandra Kazimiraite-Eglīte. Viņa arī pastāsta: “Jau pirmajā tikšanās reizē, kurā runājām katrs par savu mīļāko bērnības grāmatu un pirmo bibliotēkas apmeklējumu, atnākušie ļoti atraisījās un brīvā gaisotnē izdevās tiešām jauka tikšanās ar interesantiem stāstiem. Tas iedvesmoja turpināt šo darbu.”

Speciāliste skaidro, ka šīs tikšanās reizes parasti ir papildinātas ar grāmatu piesaisti konkrētajai tematikai, piemēram, ir izveidota grāmatu izstāde par šo tēmu, vai tiek lasīts kāds piemērots fragments.

“Tas arī veicina grāmatu apriti, jo rosina interesi izlasīt,” atzīst bibliotekāre. Viņa skaidro, ka ir tēmas, kuras piesaista vairāk, piemēram, visiem ļoti patikusi tikšanās reize pavasarī, kas bija veltīta putniem. “Kad bija kovida laiks un viss notika attālināti, es ornitoloģijas biedrībā mācījos attālinātos putnu atpazīšanas kursos, tāpēc uz šo tikšanos biju arī sagatavojusi nelielu prezentāciju par to kā  atpazīt putnus, veidot un saglabāt to dzīvotnes pilsētā.”

Esot tēmas, kuras ļauj uzzināt ļoti interesantus stāstus, kas dažkārt iesniedzas dziļi novada un pat visas Latvijas vēsturē. Sandra paredz, ka tieši tāds izvērtīsies novembra grāmatu draugu pasākums ar patriotisku tēmu “Manas ģimenes un dzimtas relikvijas”. Pēc tam decembrī, protams, klubiņa tikšanās būs ar Ziemassvētku tematiku, bet nākamajā gadā paredzētas nodarbības par dzimtas koka izpēti, vēl ir iecerēti neklātienes ceļojumi pa Dobeles novada pagastiem, kā arī sarunas par dziesmu un atmiņu kladēm.

“Uz , mūsu bibliotēkas draugu kluba tikšanās reizēm nāk brīnišķīgi cilvēki ar kuriem ir patiess prieks tikties un darboties. Klubiņš nav slēgts, tam joprojām var pievienoties ikviens interesents. Patīkami, ka mūsu norisēm seko un pamana arī citu novadu kolēģi. Tieši tāpēc pie mums nesen  pieredzes apmaiņā, viesojās Ikšķiles lasītāju klubs,” pauž bibliotēkas speciāliste.

 Viņa īpaši uzteic arī kolēģes Dinas Ameļčenko iesaisti lasītāju kluba tikšanās reižu organizēšanā un  norisē, bet atbilstošas grāmatas  nodarbībām atlasa Pieaugušo literatūras nodaļas vadītāja Svetlana Kovrigina.

Pati Sandra savu bērnības pieredzi ar bibliotēku atceras ar smaidu. Bibliotekārs tolaik, kad viņa sāka tur ņemt grāmatas, bijis kungs cienījamos gados vārdā Reinis un viņai mazam skuķēnam bijis no viņa patiesi bail, kad apstākļu sakritības dēļ gadījies vienu no paņemtajām grāmatām pazaudēt.

Sandra 42 gadus nostrādājusi Aizstrautniekos un stāsta, ka pieredzēts daudz kas. Satikti ļoti daudzi labi cilvēki, jo uz bibliotēkām jau nāk tie gaišākie prāti. Padomju laikā labas grāmatas bija liels deficīts, tāpēc piedzīvota arī to zagšana no bibliotēkas.

Sandra bibliotekāra arodu sev nebija gluži iecerējusi jau no laika gala. Viņu drīzāk saistījusi vēsture un otra lieta bijusi dārzkopība. Astotajā klasē aizsaulē aizgājis tētis un atzīmes pasliktinājušās un skolotāja rosinājusi mammu, ka varbūt labāk apgūt kādu amatu. Sandra nolūkojusi kultūras darbinieku tehnikumu,  jo pati darbojusies ārpusskolas kolektīvos un šķitis, ka varētu šajā jomā strādāt, piemēram, kļūt par kāda kultūras nama vadītāju. Tomēr pēdējā brīdī nobijusies, ka tie jau tikpat kā mākslinieki un iesniegusi dokumentus uz bibliotekāriem, taču  tagad spriež, ka šīs jomas mūsdienās  ir ļoti radniecīgas, jo arī bibliotēkās tiek rīkoti mazāki, vai lielāki pasākumi.

Foto: Dobeles novada Centrālā bibliotēka