Reklāma
Visiem zināms, ka ogas ir daudz gardākas, ja tiek noplūktas un apēstas uzreiz no krūma. Tāpat arī meža zemenes un mellenes vispirms nonāk mutē, un tikai tad sākam piepildīt savu groziņu. Noteikti nomazgā pirms apēd! – vai tas šajā gadījumā nav pārspīlēts ieteikums? Sociālajos medijos domas dalās arī par to, vai, piemēram, gaļu pirms gatavošanas vajag noskalot? Daži apgalvo, ka tā esot iespējams noskalot kaitīgos mikroorganismus. Tieši ar šādiem jautājumiem pie pārtikas drošības eksperta un pavāriem vērsās digitālā satura autors, fizioterapeits un 2 mazu bērnu tētis Gustavs Mellenbergs. LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes asociētā profesore un zinātniskā institūta BIOR pētniece Margarita Terentjeva un RIMI šefpavārs Normunds Baranovskis nosauc piecas biežāk izplatītās pārtikas higiēnas kļūdas, kuras pieļaujam, mājās gatavojot maltītes.
Noskaties video, kurā Gustavs Mellenbergs iztaujā LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes asociēto profesori un zinātniskā institūta BIOR pētnieci Margaritu Terentjevu un RIMI šefpavāru Normundu Baranovski. Viņi abi norāda uz galvenajiem riskiem, kurus neapzināti veidojam savā virtuvē un kā no tiem izvairīties.
Skalot vai neskalot gaļu? Tāds ir jautājums!
Tieši šis ir tas jautājums, par kuru diskusijas sociālajos medijos ir pamanījis arī Gustavs. Viņš norāda, ka, izņemot gaļu no iepakojuma vai arī pēc atkausēšanas, bieži vien rodas vēlme gaļu noskalot izlietnē zem tekoša ūdens, jo liekas, ka tas ir labs veids, kā gaļu padarīt vismaz vizuāli svaigāku. “Diemžēl gaļas skalošana nav tas labākais risinājums, jo uz gaļas var būt dažādi mikroorganismi, tai skatā arī bīstamie mikroorganismi, piemēram, kampilobaktērijas vai salmonella, kas mums var izraisīt ļoti nopietnas saslimšanas. Skalošanas brīdī kaitīgie mikroorganismi nonāk ne tikai izlietnē, bet arī mikropilienu veidā izplatās uz virtuves virsmām un blakus esošiem pārtikas produktiem, tādējādi mēs apdraudam sevi un savas pārtikas drošību! Atceries, ka labākais veids, ka potenciāli kaitīgie mikroorganismi ies bojā, ja gaļa tiks pietiekami termiski apstrādāta. Ja tomēr vēlaties noskalot no ledusskapja izņemtu gaļu no kuras jau ir izdalījusies sula vai asiņains šķidrums, tas jādara ļoti uzmanīgi un akurāti izlietnē, maksimāli cenšoties izvairīties no blakus esošu produktu, virsmu piesārņošanas. Svarīgi un ņem vērā, ka rūpīgi ir jānomazgā rokas ar ziepēm gan pirms, gan pēc darbošanās ar jēlu gaļu!” uzsver Margarita Terentjeva.
Augļus, ogas, dārzeņus nebērt pa tiešo izlietnē
Margarita norāda, ka virtuvē visnetīrākā vieta ir tieši izlietne, tāpēc tajā nedrīkst bērt ne augļus, ne dārzeņus, lai tos mazgātu, mizotu! “Lai arī tā neliekas, bet ļoti daudz patogēnu un slimību izraisošo mikroorganismu mīt arī uz dārzeņiem. Pārtikas laboratoriskajās analīzēs visbiežāk konstatētais piesārņojums, piemēram, salātos, ir E.coli, kā arī salmonellas, listērijas baktērijas un norovīruss. Piesārņojums var būt arī salātiem iekšpusē, tāpēc, mazgājot salātus, rūpīgi ir jānoskalo katra lapa! Dārzeņi, augļi jāmazgā katrs atsevišķi, tos turot rokās, vai arī jāieliek sietā un tad rūpīgi jāmazgā sietā, lai tiešā veidā nebūtu saskares ar izlietnes virsmu,“ uzsver Margarita Terentjeva.
Arī sava dārza ogas pirms ēšanas ir jāmazgā
Gustavs savai ģimenei kā saldo ēdienu bija plānojis pagatavot svaigu ogu smūtiju, tāpēc vēlējās dzirdēt ekspertes skaidrojumu, kāpēc ogas no sava dārza un tikko pašu spēkiem salasītas meža ogas ir jāmazgā pirms pagatavošanas. M. Terentjeva norāda, ka mežā uz ogām var nokļūt dažādu meža zvēru izkārnījumi, un ja tās pirms ēšanas nenomazgājam – to visu varam apēst. Arī uz dārzā audzētām ogām var nonākt piesārņojums no putniem, kukaiņiem vai mājdzīvniekiem. Noteikti jānomazgā arī veikalā pirktās ogas. Lai arī tās izskatās tīras, arī uz tām var būt dažādi mikroorganismi un vīrusi.
Eksperte atgādināja arī par pareiziem produktu sasaldēšanas noteikumiem, piemēram, ja no neapēstā smūtija Gustavs vēlēsies bērniem uztaisīt saldējumu. Šeit būtiski ir ievērot saldētavā izvietoto produktu saderību, piemēram, smūtiju neizvietot blakus gaļai, zivīm, lai nenotiktu mikroorganismu pārnešana no jēlas gaļas, zivīm un gatavu produkciju. Turklāt saldētava nedrīkst būt pārblīvēta, jo tad produkti var sasalt nevienmērīgi, tādējādi ietekmējot arī produkta drošību.
Listērija – “ledusskapja baktērija”
Listērijas to aukstuma izturības dēļ bieži dēvē par “ledusskapja baktērijām”, jo tās var ilgstoši saglabāties un pat vairoties pārtikas produktos ledusskapja temperatūrā no 0° līdz +4°C. Lai arī šķiet, ka produktu sasaldēšana mikroorganismus iznīcina, listēriju gadījumā saldētava novērš to vairošanos, bet tās nenogalina.
Kāpēc listērijas ir tik bīstamas? Listērijas var ietekmēt centrālo nervu sistēmu, izraisa limfātisko mezglu un iekšējo orgānu bojājumus. Grūtniecēm šī infekcija var būt aborta un priekšlaicīgu dzemdību cēlonis Jāatceras, ka arī veci cilvēki ir riska grupa, kurai inficēšanās ar listērijām var izraisīt smagas sekas. Galvenais inficēšanās veids ir nepietiekami apstrādātu vai nepareizi uzglabātu pārtikas produktu lietošana uzturā, bet pamatā tas attiecas uz atsevišķām produktu grupām: mīkstie sieri, nepasterizēts piens, jēla, nepietiekami pagatavota vai auksti kūpināta gaļa, pārtikas produkti vakuuma iepakojumā ar ilgu derīguma termiņu, salāti. Tāpēc ieteikums grūtniecēm neēst mazsālītu lasi, suši vai mīkstos sierus nav pārspīlēts.
Kā no listērijām izvairīties? Produktu derīguma termiņu ievērošana, ledusskapja tīrība, neļaujot saskarties jēlai gaļai, zivīm ar citiem produktiem, kā arī tirdzniecības noteikumu ievērošana, glabājot šāda veida produktus aukstuma vitrīnās, ir galvenie piesardzības pasākumi, kas ir jāievēro gan pārtikas pircējiem, gan pārdevējiem.
Salmonella var būt gan olās, gan gaļā
“Salmoneloze ir pārtikas infekcija, ar kuru varam inficēties, lietojot uzturā piesārņotu produktu – pamatā tās ir olas un gaļa. Visbiežāk salmonella sastopama olas dzeltenumā. Šo infekciju pārnēsā arī dzīvnieki. Infekcija ir nopietna – smaga caureja, vēdersāpes, temperatūra, un diemžēl Eiropas mērogā ir reģistrēts liels procents gadījumu, kad saslimšana ar salmonellas baktēriju beidzās ar hospitalizāciju,” uzsver M. Terentjeva.
Olas pirms lietošanas uzturā obligāti termiski jāapstrādā, jo vislielākā iespēja inficēties ar salmonellām ir ēdot jēlas vai nepilnīgi termiski apstrādātas olas, vai arī gatavojot mērcītes vai produktus no jēlām olām. Veikalā nopērkamās olas ir drošas lietošanai uzturā, jo ražotāji veic pārbaudes par salmonellu klātbūtni.
Dēlīšu un nažu tīrība ir svarīga
Apzinoties pārtikas higiēnas nozīmību un riskus, ko paši varam radīt nezināšanas vai nevērības dēļ, RIMI šefpavārs Normundu Baranovskis iesaka pievērst īpašu uzmanību dēlīšiem un nažiem, kurus izmantojam. Lai nepārnestu mikroorganismus no viena pārtikas produkta uz otru, ēdiena pagatavošanā vienmēr ir svarīgi izmantot tīrus dēlīšus un nažus. Gaļai un dārzeņiem noteikti vajag atsevišķus dēlīšus. N. Baranovskis arī norāda, ka ideālā virtuvē katrai produktu grupai būtu jābūt savam dēlītim – jēlai gaļai, jēlai zivij, gatavai gaļai, salātiem un augļiem, dārzeņiem, maizei un piena produktiem.
Griešanas naži ir nākamā mikroorganismu augšanai labvēlīga vieta. Visnehigiēniskākie naži ir ar koka rokturiem, jo mikroorganismi pakļūst zem koka spala un tos ir grūti kopt. Pēc laika tos ir nepieciešams mainīt, jo visticamāk koka rokturī jau ir iedzīvojušās dažādi mikroorganismi. Kādus nažus iesaka šefpavārs? Metāla, viena lējuma naži ir vislabākie – tos ir viegli nomazgāt, un pat vizuāli ir redzams, ka mikroorganismiem nav kur “aizķerties”.
Raksts tapis Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) informatīvās kampaņas “Eiropa izvēlas drošu pārtiku” ietvaros. Vairāk informācijas var iegūt kampaņas mājaslapā: šeit
