Gaitis Grūtups
Ar ES Kohēzijas fonda atbalstu tuvākajā laikā valsts ceļu tīklā Zemgalē, Vidzemē un Kurzemē paredzēts sakopt astoņas aizsargājamās koku alejas. Starp tām ir arī Jelgavas novadā esošā divu kilometru garā Blankenfeldes muižas aleja pie autoceļa Veczāmeļi–Blankenfelde–Augstkalne (V1078), kā arī pusotru kilometru garā Elejas ozolu aleja pie autoceļa Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža (A8). Visās astoņās alejās ir vairāk nekā 1400 koku vecumā no 70 līdz 165 gadiem. Projekts tiks veikts Dabas aizsardzības pārvaldei sadarbojoties ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”, desmit pašvaldībām un privāto zemju īpašniekiem. Tā kopējās izmaksas plānotas 3,52 miljonu eiro apmērā, no kurām 85 procentus finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Kokiem alejās tiks veidoti un sakopti koku vainagi, izzāģēti liekie un sausie zari, lai paildzinātu koku mūžu un saglabātu veco koku ainavisko vērtību. Ja tiks konstatēts, ka kāds koks ir gājis bojā, to aizvietots ar jaunu dižstādu, kas ir vismaz trīs metrus augsts.
Darbi noritēs pakāpeniski – kā primāri būs veicami darbi alejās, kas ir apdzīvotās vietās un pie nozīmīgiem ceļiem, kā arī kritiski neatliekami darbi ar bīstamiem kokiem. Bet jaunu koku stādīšana ir paredzēta 2023. gadā kā noslēdzošais projekta darbs izvēlētajās alejās. Projekta mērķis ir veicināt Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopu un sugu dzīvotņu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu 40 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000 teritorijās), radot piemērotus apstākļus ilgtspējīgai 20 ES biotopu un vismaz astoņu sugu dzīvotņu pastāvēšanai, kā arī veicināt 13 aizsargājamo aleju atbildīgu apsaimniekošanu.
Arborists Gvido Leiburgs paskaidro, ka koku aleju stādīšana pie ceļiem ir sena muižas laiku tradīcija, kas tika iekopta ar mērķi, lai uz ceļiem būtu mazāk putekļu. Svarīgi arī, ka koki dod ēnu gan gājējam, gan zirgam, kas velk pajūgu. “Muižas koku alejas, ko varēja pamanīt jau pa lielu gabalu, kalpoja kā orientieris ģeolokācijas noteikšanai,” teic G.Leiburgs.
Foto: no arhīva
Reklāma