Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt

Ceļš no pārgājienu organizēšanas līdz nometnēm mežā

  • DABAS TŪRISMA pavadones Laura Jaunskunga-Šlosberga un Inga Liepa.

Vasaras brīvlaiks noteikti nav domāts, lai sēdētu istabās, izolētībā, bet gan, lai kustētos, draudzētos un atrastos dabā. Ar savu pieredzes stāstu bērnu nometņu organizēšanā “Zemgales Ziņām” dalījās dabas tūrisma pavadones Inga Liepa un Laura Jaunskunga-Šlosberga.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ceļš un satikšanās

“Mūs ar Ingu vieno vēlme vairāk laika pavadīt ārā svaigā gaisā, pavadīt kvalitatīvu brīvo laiku dabā un iespēja radoši izmantot dabas sniegtās veltes. Šobrīd izjūtam vēlmi dalīties ar savu pieredzi un arī bērniem sniegt prieku, esot pie dabas,” saka Laura.

Inga un Laura satikās Valdekas attīstības centra nometnē ģimenēm ar bērniem ar īpašām vajadzībām projektā “Atver sirdi Zemgalē”. “Mums abām tā bija pirmā šāda pieredze. Atceros, cik pati biju nedroša, arī drusku nobijusies, jo nezināju, ko gaidīt, kādas būs diagnozes, smaguma pakāpes un grupas emocionālais fons. Mēs ar Ingu ātri, viegli un harmoniski uzsākām savu sadarbību, brīžiem pat šķita, ka esam šajā pasākumā no personāla tikai divas vien. Atminos, ka vairāk laika pavadīju pie bērna, kurš bija īpaši izteiktāks savā ierobežojumu pakāpē un kuram bija nepieciešama pilnīga klātesamība.

Kad man radās kāda vajadzība vai grūtības, Inga kā jutusi piedāvāja atbalstu, un otrādi – jutu, ka ir laiks aiziet līdz Ingai, un sadzirdēju to pašu, ka tieši bija radusies abpusēja vajadzība pēc palīdzības. Lai arī platforma, kurā tikāmies, bija ar savu īpašo pievienoto vērtību, tieši šajā vietā piedzīvojām patiesi spēcinošus brīžus un pat atklāsmes, tur radās mūsu vēlme darboties kopā,” stāsta Laura.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ideja rodas, vērojot savus bērnus

Laura agrāk strādājusi pirmsskolas izglītības iestādē, tāpēc darbs ar bērniem nav svešs, bet šobrīd ikdiena rit veselības iestādē, kur ir bērni ar dažādiem attīstības traucējumiem. “Bērni, izvesti pastaigā, paši ātri atrod sev piemērotu nodarbi, tostarp novēroju, ka viņi instinktīvi attīsta tieši to jomu, kurai būtu jāpievērš vairāk uzmanības.” Iesākums bija tieši tāds – radīt iespēju saviem bērniem interesanti pavadīt laiku, un ne tikai vasarā, bet arī rudens un ziemas brīvlaikā. Svarīgi, lai nesēž mājās pie viedierīcēm, bet iet ārā svaigā gaisā, ir aktīvi un pastarpināti arī attīsta savu radošumu.”

Ingai, kuras profesija nav saistīta ar bērniem un jauniešiem, darbošanās nometnē bija jauns izaicinājums, bet noteikti ne svešs, jo vienmēr ir paticis ņemties ar bērniem, gan saviem, gan draugu un radu.

Jau bērnībā, kā lielākā daļa bērnu, gribēja kļūt par skolotāju vai bērnudārza audzinātāju. “Ikdienā tika organizēti dažādi bērnu pasākumi, aktivitātes, nodarbes, un, kad satikāmies ar Lauru minētajā nometnē, satuvinājāmies un kādā brīdī nolē-
mām, ka vēlamies sadarboties, lai organizētu savas nometnes, pasākumus un pārgājienus,” stāsta Inga.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Liels atbalsts mūsu darbībā ir mūsu ģimenes – vīrs, kurš atved, aizved, nopērk, saskrūvē, saskavo utt., un dēli – jaunākais, kurš palīdz sastādīt programmu nometnei no sava – bērna skatpunkta, un vecākais dēls, palīdzot vadīt aktivitātes bērniem,” teic nometnes vadītāja.

Pērn vasarā, kad Jelgavas apkārtnē plosījās stiprs negaiss ar krusu, bērniem, protams, tas bija satraucošs, bet ļoti interesants notikums. Par to vēl ilgi savā starpā runāja, tā nostiprinot kopīgā piedzīvojuma sajūtu

Daba nomierina

Inga stāsta, ka viņas bērnība ir pagājusi laukos Latgalē, kur katra diena bija ietērpta ziedu pļavu smaržās, lapu čaboņā, vēja dziesmās, meža skaņu bagātībā, zemes spēkā. Galvenā spēļu “platforma” bija koki, krūmi, smiltis, dubļi. Tur tika būvēts, iekārtots, izsapņots, piedzīvots viss iespējamais. Daba bija apkārt katru dienu, tā raisīja fantāziju, nomierināja, lika brīnīties un priecāties. “Tik ļoti novērtēju to iespēju, kas man tika dota, un to pašu novēroju arī savos bērnos, kuriem arī ir šāda iespēja – pavadīt vasaras pie vecvecākiem laukos. Redzēt, cik ļoti bērns nomierinās, harmonizējas jau pēc pāris nedēļām, esot prom no pilsētas, pie dabas, skrienot, peldoties, lecot, palīdzot dažādos darbiņos un aizmirstot par visām viedierīcēm. Tāpēc vēlos ar to dalīties ar citiem. Vēlos pati būt vairāk pie dabas – mežos, pļavās, pie jūras, ezera – un arī bērniem un vecākiem parādīt šo neaptveramo iespēju pasauli, kurā ir visi resursi, kas nepieciešami katram cilvēkam – gan veselībai (aktīvas kustības svaigā gaisā), gan izziņai (kā viss attīstās, kur kas rodas, kāpēc, kad, ko saņemam no dabas, un kā to pasargāt), gan praktiskai darbībai,” savos uzskatos dalās Inga.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Izmēģina jaunas lietas

Nometņu bērnu vecums parasti ir 7–11 gadi, bet gadās, ka atnāk līdzi kāds mazāks brālis vai māsa, kas rada tādu īpašu ģimenisku atmosfēru.

“Izglītības sistēmā skolās un bērnudārzos viss notiek pēc noteikta grafika, bet pie mums tā nav, bērni paši var izvēlēties, ko katrā dienā vēlas darīt. Ja redzam, ka viņi savā starpā spēlējas, netraucējam. Mūsdienās bērniem ļoti pietrūkst spējas draudzēties, pat šķiet, ka vieglāk viņi komunicē, rakstot ziņas telefonā, nevis sarunājoties cits ar citu,” spriež nometnes vadītājas.

Bieži nometnēs bērni izmēģina kādu lietu, ko iepriekš nekad agrāk nav darījuši, meitenes iemācījušās spēlēt futbolu, nekādas dzimuma atšķirības nepastāv, jo visi izmēģina visu. Nemainīgi visvairāk bērniem patīk pašiem gatavot ēst – mizot kartupeļus, griezt salātus, vārīt ugunskurā zupu, cept desiņas u. c. “Tas ir apbrīnojami, cik ļoti viņiem tas patīk, vairāk pat puišiem. Uz mīklas mīcīšanu visi gatavi stāvēt garā rindā. Citi, arī aizbraucot mājās, paziņo, ka vēlas gatavot ģimenei maltīti,” smaidot teic Inga.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Iecienīta kartona diena

Reizēm gadās arī pa kādam kuriozam, pārsteigumam vai interesantam atgadījumam. Pērn vasarā, kad Jelgavas apkārtnē plosījās stiprs negaiss ar krusu, bērniem, protams, tas bija satraucošs, bet ļoti interesants notikums. Par to vēl ilgi savā starpā runāja, tā nostiprinot kopīgā piedzīvojuma sajūtu.

Bērniem, lai labi un saturīgi pavadītu laiku, nav nepieciešama īpaši iekārtota vide un daudzveidīgs moderns inventārs. “Viņi, tāpat kā mēs savā bērnībā, lieliski māk, piemēram, no sprunguļiem uzcelt vigvamus, izmantojot aizkarus, segas, veikli tiek veidotas nodalītas zonas, un tad tik īstā sadzīve sākas: tu būsi tētis, es mamma…. “Visiecienītākā ir tā saucamā kartona diena, kad top visneiedomājamākie mākslas šedevri no kartona. Ideju, ko varētu izgatavot, viņiem netrūkst. Tiek gatavotas kaķu mājas, garāžas, roboti un daudz kas cits. Vienīgi cenšamies ierobežot topošā mākslas darba izmēru, lai rastu iespēju mākslas darbu paņemt uz mājām,” stāsta nometnes vadītāja.

Iepazīst muzejus, apskata gleznas un sēņo

“Man tuva ir psiholoģija, tāpēc nometnes programmā iekļaujam arī nodarbības ar terapeitisku nolūku, piemēram, projektīvās metodes, improvizācijas spēles, pašizziņas uzdevumus, mēdzam atskaņot arī meditatīvu mūziku, tās fonā bērni zīmē vai vienkārši ietur miera pauzi sevī,” saka Laura.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pērn tika organizētas nometnes, kur katru dienu bija paredzēts iepazīt kādu muzeju. Pirmsskolas vecuma bērni, pat lielākie delveri, aizvesti uz gleznu izstādi Sv. Trīsvienības baznīcas tornī, kļuva rāmi un ar interesi aplūkoja gleznas. Vecākiem to vēlāk nācies pierādīt ar video, jo citādi negribējuši ticēt. Lielu interesi mazajiem izraisīja arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā redzētais Dainu skapis. Gidei tika uzdots ne viens vien jautājums, kāds zēns atklāti atzinies, ka tomēr īsti neko no dzirdētā nav sapratis, taču viss bija interesanti.

Problēmas ar pārāk biežu telefonu lietošanu nometnes dalībniekiem parasti nav, jo viņi ir aizņemti ar citām aizraujošām nodarbēm. Telefoni gan dažkārt tiek izmantoti, lai noteiktu augus un piedalītos viktorīnās. Rudens pusē noticis sēņu pārgājiens, un vadītājām bija jābūt sēņu dzīves pazinējām, lai spētu atbildēt uz mazo sēņotāju neskaitāmiem jautājumiem. Toties vakarā vecāki varēja baudīt sēņu mērci. Ejot dabā, bieži redzēti dažādi meža dzīvnieki, par ko visi ir sajūsmā. Gadās, ka pārgā-
jiena maršruts jāsaīsina, jo bērni ilgstoši var pētīt pamanīto čūsku vai kādu kukaini.

Būt mammas vietā

Nometņu organizēšana Laurai un Ingai sniedz patiesu prieku un gandarījumu, var teikt, pat atslodzi no pamatdarba, kas nav saistīts ar pedagoģiju.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Diennakts nometnēs, kurās piedalās mazāki bērni, Ingai un Laurai jābūt mammas vietā, dažkārt kādam tā ir pirmā nometne mūžā. Vakaros jāapstaigā istabiņas, jāpaguļ blakus, jāpadzied dziesmiņa, jālasa pasaciņas un jāpamasē muguriņa. “Tajā brīdī ir jāatslēdzas no mājas dzīves, saviem bērniem un jābūt tikai šajā darbiņā. Patiesībā diennakts nometnes ļoti nogurdina, tāpēc liels paldies mūsu ģimenēm, kas atbalsta, katrs mūsu ģimenes loceklis ir pielicis savu pirkstu, lai taptu kāds no pasākumiem. Dzīvoklī šobrīd izskatās kā noliktavā, jo krājam un kārtojam lietas radošajām nodarbībām. Pārsvarā izmantojam dabas vai otrreiz lietojamus materiālus. No pastaigas nekad nenākam tukšām rokām, jo vienmēr ir līdzi zari, gliemežvāki, akmentiņi, čiekuri un citas interesantas lietas. Tukšās pudeles apgleznojam, bet kurpju kastes pārvēršam par dārgumu lādēm,” teic Laura un Inga.

Rada citādus svētkus

  • BRĪVDABAS pusdienu gatavošana uz ugunskura aizrauj visu vecumu bērnus, arī jauniešus un pat pieaugušos.

Pirmais pasākums bērniem, ko Inga un Laura noorganizēja, bija pārgājiens. “Ar katru reizi mācījāmies no savām kļūdām. Reiz devāmies pārgājienā pa zināmu maršrutu, bet divas nedēļas to nebijām pārbaudījušas. Taciņa bija paspējusi aizaugt ar garu zāli un pat nātrēm. Bērniem, protams, tas nepatika, un ceļā daži pat solījās vairs neiet pārgājienos, mazāko nesām pičpaunā, arī bērnu mugursomas nesām. Beigās jau viss bija kārtībā, bet tā bija pamatīga pieredze, tagad savus maršrutus ļoti pārbaudām. Bija foršs pārsteigums šos pašus bērnus vest pārgājienos cauru gadu,” savā pieredzē dalās Laura. “Vēl dažkārt mūs pieviļ rauga mīkla, kas negrib rūgt, kad paredzēts cept kanēļmaizītes vai citus gardumus, jāprot iziet no situācijas. Šobrīd maz kas var mūs pārsteigt nesagatavotas,” smaidot piebilst Inga.

Abas vada arī dažādus vienas dienas pasākumus. Viens no tiem – Jelgavas novadā notikusī Tēvu un meitu diena. Tas bijis īpaši emocionāls notikums, jo tēvi, veicot dažādus uzdevumus, varēja labāk iepazīt savas meitas, un otrādi. “Izrādās, vīrieši ir labi pavāri, un zupas vārīšanā mums pat nebija jāpiedalās,” saka Inga.

Atmiņā palicis Ziemassvētku pasākums, kas organizēts vairākām ģimenēm skaisti dekorētā vietā mežā. Kopā ceptas piparkūkas uz ugunskura, lietas laimītes un veiktas citas svētku izdarības. “Galvenā doma bija radīt svētkus, nevis tradicionālos, kur visi sēž istabā pie galda mājās, bet gan aktīvi darbojas dabā. Līdzīga aktivitāte bija pērnā gada Līgosvētkos, kad pinām vainagus un vārījām jāņusieru mežā.”

Šīs vasaras izaicinājums Laurai un Ingai ir pirmais pārgājiens tieši jauniešiem, kas, protams, noslēgsies ar ugunskura kurināšanu.

Galvenais – bērnu drošība

Šovasar nometnes tiek organizētas gan Jelgavā, gan Ingas dzimtajā pusē Rēzeknē. Pārsvarā tās ir dienas nometnes, bet nedēļas beigās ir iespēja izbaudīt nakts piedzīvojumu, guļot teltīs, kurinot ugunskuru un priecājoties ballītē. “Pērnā gada nometnē neviens no dalībniekiem teltī iepriekš nebija gulējis, tāpēc vien tas bija neaizmirstams notikums,” saka Inga.

Svarīgi uzsvērt, ka vecākiem pirms nometnes vadītāji būtu noteikti jāinformē par bērna uzvedības vai veselības problēmām, jo tā mazāk tiek apdraudēta paša bērna un citu drošība. “Dažkārt vecāki baidās kaut ko atklāt, jo domā, ka tad viņu atvase netiks uzņemta nometnē, bet tā nav. Mums ir specifiska pieredze ar dažādiem bērniem, un galvenais ir iepriekš zināt iespējamās problēmas.”

Nometnēs nākas sastapties ar dažādiem bērniem, tāpēc jāprot tikt galā visādās situācijās, arī tad, ja pazudusi kāda personīgā manta. Ir bērni, kuri radošajās nodarbībās vienā dienā izpilda piecās dienās paredzēto, un vadītājai jādomā, ar ko papildus nodarbināt. Nereti tās ir meitenes, kurām savukārt bieži pietrūkst tieši sadarbības prasmes grupās. Gadās arī bērni, kuri visu vasaru pavada tikai nometnēs, tāpēc jūtas noguruši un vēlas vienkārši nedarīt neko, atpūsties, kas arī tiek pieļauts. Kopumā bērni ir draudzīgi un labi satiek savā starpā, ir orientēti darboties kopā. Inga atceras, ka reiz nometne tika organizēta kopā ar ukraiņu bērniem, un arī tad problēmas nav bijušas. Visi lieliski sadarbojušies arī bez valodas zināšanām.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. #SIF_MAF2024

Līdzīgi raksti

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.