Andra Ozola
Latvijā 2020.gada nogalē 81,9% no 2017.gada Latvijas augstskolu un koledžu absolventiem bija nodarbināti, informē Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
Vienlaikus reģistrēto bezdarbnieku statusā trīs gadus pēc augstākās izglītības iegūšanas bija 4,4% absolventu, bet ekonomiski neaktīvi bija 6,2%.
Salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku, 2020.gada beigās nodarbināto 2017.gada absolventu īpatsvars bija samazinājies par 0,9 procentpunktiem, bet bezdarbnieku īpatsvars pieaudzis par 0,7 procentpunktiem.
Atbilstoši darbaspēka apsekojuma datiem vidēji valstī neatkarīgi no iegūtā izglītības līmeņa 20-29 gadu vecumā nodarbinātības līmenis 2020.gada ceturtajā ceturksnī bija krietni zemāks – vien 68,6%, liecinot par augstākās izglītības priekšrocībām darba tirgū, atzīmē statistikas pārvaldē.
Apkopotie dati arī liecina, ka būtisks priekšnosacījums augstākās izglītības iegūšanai ir vecāku, īpaši mātes iegūtajam izglītības līmenim – vairāk nekā pusei 2017.gada bakalaura, maģistra un doktora studiju absolventu mātēm bija augstākā izglītība – attiecīgi 52%, 56% un 61%.
Trīs gadus pēc studiju beigšanas bija nodarbināti 82,6% 2017.gada absolvenšu un 81% absolventu. Savukārt 4,8% sieviešu un 3,6% vīriešu bija bezdarbnieki.
Pirms pandēmijas 2019.gada nogalē bija nodarbināti 90,4% no doktora studiju absolventiem, 82,9% no maģistra studiju absolventiem, 81,4% no bakalaura studiju absolventiem un 85,9% no koledžas studiju absolventiem, kamēr 2020.gada nogalē attiecīgi 88,6%, 82,2%, 81,0% un 83,9%.
Nodarbinātības līmenis ir samazinājies visu studiju līmeņu absolventiem, tomēr tas ir augstāks nekā vidēji valstī augstskolu absolventu visplašāk pārstāvētajā vecuma grupā 20-29 gadi, norāda statistikas pārvaldē.
Lielākā daļa jeb 81,1% 2017.gada absolventu ir nodarbināti trīs augstākā līmeņa profesiju pamatgrupās – vadītāji, vecākie speciālisti un speciālisti. Salīdzinot absolventu nodarbinātību gadu, divus un trīs gadus pēc absolvēšanas, pieaug vadītāju un vecāko speciālistu īpatsvars nodarbināto skaitā.
2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, bruto ienākumi pieauga visu līmeņu absolventiem. 2020.gadā vidējie ienākumi mēnesī pirms nodokļu nomaksas 2017.gada koledžas studiju absolventiem bija 1400 eiro (2019.gadā – 1300 eiro), bet bakalaura studiju absolventiem – 1500 eiro (2019.gadā – 1300 eiro). Būtiski augstāki ir maģistra un doktora studiju absolventu ienākumi – attiecīgi 2100 un 2900 eiro (2019.gadā – attiecīgi 1900 un 2600 eiro).
Teksts: LETA
Foto: no arhīva
Reklāma