Dievu latvieši un lietuvieši kopā lūdz Eltišķos

Tradicionāli gadu gadiem Lietuvā, Latvijas pierobežā, Akmenes rajona Eltišķos, augusta trešajā svētdienā notiek kapusvētki, kas reizē ir dzimtu tikšanās un Lietuvas–Latvijas brālības apliecinājums. Eltišķi vēsturiski ir latviešu apdzīvota Lietuvas apvidus centrs. Uz svētkiem bija sabraukuši pāris simti Eltišķu baznīcas draudzes locekļu, pie dievnama esošajos kapos guldīto tuvinieki no Lietuvas, Latvijas, ieradusies arī Latvijas vēstniece Lietuvā Solveiga Silkalna.

Priecē lietuviešu radošums
Zināms, ka Latvijas valsts dibināšanas un Lietuvas valsts atjaunošanas pirmsākumos nebija vienkārši nospraust Latvijas un Lietuvas robežu. Palīgos tika aicināta pat Lielbritānijas valdība. Vēsturnieks Andris Tomašūns, kuram Eltišķu kapos guļ vecvecmāmiņa, spriež, ka zemgaļu etniskās robežas iestiepjas tagadējā Lietuvas teritorijā par kilometriem trīsdesmit četrdesmit. To vēl šodien var manīt, piemēram, Lietuvas mazpilsētā Žagarē, kas robežojas ar Dobeles novada Augstkalnes pagastu un kur pie pašas Latvijas robežas ir kapsēta, kurā ir arī pieminekļi ar latviešu uzrakstiem. Līdzīgi ir Jonišķu rajonā, Daunoriškes ciemā jeb Dundurmuižā (tur notikušos svētkus “Ziņas” aprakstīja pērn).

No Žagares braucot tālāk uz Eltišķu pusi, pārsteidz lietuviešu saimnieciskais vēriens. Kamēr Latvijā daudzviet vien diskutē, kādi varētu tapt vēja parki, pie Jaunakmenes ir uzbūvēts vēja parks ar vairāk nekā trīsdesmit metrus divsimt augstiem vēja ģeneratoriem. Nevarēja manīt, ka Lietuvā kādu uztrauktu tas, kā vietējā ainavā izskatās šīs baltās milzu putniem līdzīgās iekārtas. Vēja ģeneratori bija novietoti klajā laukā atstatu no mājām un, lēni griežoties, ražoja ekonomikas attīstībai tik svarīgo elektrību. Turklāt to, protams, darīja zaļi – netērējot fosilo kurināmo. Zīmīgi, ka Lietuvā daudzviet gar šoseju iet arī satiksmei drošs veloceliņš. Latvijā tas ir tikai dažviet. Turpat tālāk plašajā Zemgalei raksturīgajā līdzenumā varēja manīt arī vēl padomju laikos būvēto cementa rūpnīcu, kas tagad, ievērojot ES standartus, ir aprīkota ar gaisa filtriem un vairs nedūmo. Padomju gados rūpnīca ar cementa putekļiem piesārņoja gaisu gan Lietuvā, gan Latvijā.

Kilometrus piecus no Jaunakmenes atrodas arī Eltišķi, kas lietuviski saucas Alkiškai. Ciemā redz lepnas savrupmājas, kas būvētas pirms gadiem piecdesmit. Vecos Eltišķus vācu armijas karavīri 1944. gada vasarā atkāpjoties nodedzināja, taču saglabājusies ir 1865. gadā uzceltā un iesvētītā Eltišķu luterāņu baznīca, kas kopā ar kapsētu atrodas pāris kilometru nomaļus no ciema. Tur tad arī svētdien tradicionāli pulcējās ļaudis.

Kā saglabāt ticību, cerību un latvietību?
Latvijas vēstniece Lietuvā Solveiga Silkalna “Ziņām” stāstīja, ka viņu uz Eltišķiem ir mudinājusi atbraukt pērn izdotā Rasmas Balklavas grāmata “Aiz robežas”. “Loģiski, ka gribēju grāmatā aprakstītās vietas redzēt,” sacīja vēstniece. Latvijas un Lietuvas attiecības S. Silkalna raksturoja kā ir ļoti labas – visi ir ļoti draudzīgi un vērsti uz sadarbību. Šo sadarbību sekmē arī “ģeopolitiskais konteksts” – agresīvās Krievijas draudi. Sarunā vēstniece atzina, ka lietuvieši ir enerģiski uzņēmējdarbībā, par ko liecina arī blakus esošais Jaunakmenes vēja parks. “Tā jau ir Baltijas valstīm – tad viens ir ātrāks, tad otrs. Vienmēr mēs viens otru noķeram,” sprieda vēstniece. Uzrunājot ļaudis baznīcā, S. Silkalna sacīja, ka viņu īpaši interesē, kā saglabāt latvietību, ticību un cerību, dzīvojot aiz robežas. Silkalnu ģimene to ir spējusi, jo Solveiga, kas piedzima un izglītību ieguva Austrālijā, 90. gadu sākumā atgriezās tēvzemē. Kopš 1995. gada viņa ir diplomātiskajā dienestā, strādājusi dažādās valstīs un ārlietu dienesta struktūrās. Lietuvā nostrādājusi gadu. “Ceru, ka tā nav pēdējā reize, kad esmu Eltišķos,” runas nobeigumā dievnamā sacīja vēstniece.

Vēstnieci aicina palīdzēt atjaunot baznīcas jumtu
Atbildes runā Eltišķu draudzes priekšnieks Aldonis Eselinas teica, ka vēstnieki uz Eltišķu baznīcu ir braukuši jau trīs reizes. “Bet kā atbrauca, tā aizbrauca,” ar smaidu piebilda draudzes priekšnieks. Viņš lūdza vēstnieci sniegt atbalstu baznīcas remontam. Sarunā ar “Ziņām” draudzes priekšnieks atzina, ka baznīcas jumts ir sāpīgs temats. Viņaprāt, Lietuvas valsts pārāk maz atvēl naudas dievnamu atjaunošanai, turklāt diezgan ierobežota šajā ziņā ir draudžu iniciatīva.

Eselinas kunga vecvecvectēvs ir dzīvojis Liepājā. Nopelnot un iekrājot vairāk naudas, viņš nolēmis to investēt, iegādājoties īpašumu tagadējā Lietuvas teritorijā. “No vecāsmātes mājām līdz Eltišķu baznīcai bija trīsdesmit kilometri, taču katru svētdienu, arī ziemas salā, viņa ar kamanām uz baznīcu brauca, un arī es no mazotnes pie tā tiku radināts,” sacīja A. Eselinas. Viņš uz baznīcu brauc no 25 kilometrus attālajiem Vikšņiem. Pēc profesijas viņš ir ūdenssaimniecības speciālists, strādā vadošā valsts darbā. Savukārt draudzes ērģelnieks Imants Vežuks ir klavieru skolotājs mūzikas skolā 14 kilometrus attālajā Lietuvas mazpilsētā Ventā.

Akmenes rajona pašvaldību pasākumā pārstāvēja pašvaldības vicemērs Tomass Martinaitis. Arī viņš uzrunāja baznīcā sanākušos ļaudis. Sarunā ar “Ziņām” vicemērs uzsvēra, ka latvieši ir svarīga vietējā kopiena, kuras radītais ir redzams daudzviet.

Pēc dievkalpojuma, ko latviešu un lietuviešu valodā vadīja mācītāji Jānis Tālums un Jozs Mišeikis, brīvā dabā turpinājās mielasts un sarunas, kas ritēja pārsvarā lietuviešu un latviešu valodā.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.

+ 3